Pašlaik deviņas ģimenes Bauskas rajonā ir beigušas apmācības un ieguvušas audžuģimenes statusu.
Pašlaik deviņas ģimenes Bauskas rajonā ir beigušas apmācības un ieguvušas audžuģimenes statusu. Divās vēl var ievietot bērnus, tāda ir Bērnu un ģimenes lietu informācija, ko uzzinājām 11. oktobrī seminārā Bauskā.
Ievēro bērna intereses
Vēl pirms dažiem gadiem bija grūti cilvēkus pierunāt uzņemties pienākumu audzināt svešus bērnus. Ir pierasts, ka mums ir bērnunams, bet kā mājās, ģimenē nevis adoptēt vai ņemt aizbildnībā, bet uz laiku pieņemt bērnu, kura dzīve pie paša vecākiem nav iespējama?
Tolaik iebildes radīja uzstādījums padarīt ģimeni līdzīgu institūcijai, kas audzina, bet ir gatava jebkurā brīdī atdot bērnu aprūpes iestādei vai bioloģiskajiem vecākiem. Uz šādu attieksmi vedināja noteiktais laiks – audžuģimenē bērnu var ievietot uz laiku līdz vienam gadam.
Tagad šāda nosacījuma vairs nav, termiņu var pagarināt un, ja nepieciešams, bez vecāku gādības palikušais var palikt ģimenē arī vairākus gadus. Vispirms tiek ievērotas bērna intereses un arī vēlēšanās. Turklāt vairāki audžuvecāki izvēlējušies turpināt audzināšanu, kļūstot par aizbildņiem.
Likumi jāpapildina
Bauskas bāriņtiesas priekšsēdētāja Aleta Ozoliņa ir apmierināta. Otro gadu bērnunamā “Annele” nav neviena pilsētnieka: “Bērni, kuriem bija vajadzīga ārpusģimenes aprūpe, ievietoti audžuģimenēs. Gandarī tas, ka pašvaldības pabalsts audžuģimenē pieņemta bērna uzturam Bauskā ir pielīdzināts minimālajai algai. Minimālais valsts noteiktais pabalsta apmērs ir 27 lati, un Latvijā ir pašvaldības, kur atvēl tikai šādu mazu naudiņu.”
Audžuģimenes ir jāieinteresē veikt šo pienākumu, un atlīdzība varētu būt stimuls, uzskata Gailīšu pagasta bāriņtiesas locekle Dzintra Boča. “Tiek ieteikts, ka būtu labi, ja audžuģimenē māte būtu mājsaimniece, taču darba stāžā šī pienākuma veikšanas laiku neieskaita. Jauno vecāku pabalstu, pieņemot audžuģimenē bērnu līdz gada vecumam, arī nav paredzēts maksāt.”
Traucē un draud
Nav vietā minēt piemērus no Eiropas valstīm, kur labklājības līmenis ir krietni augstāks nekā Latvijā, uzskata Dzintra Boča. Viņa un citu bāriņtiesu pārstāvji mudina likumdevējus arī noteikt konkrētu sodu vecākiem, kuri paši neaudzina savus bērnus.
Reizēm viņi pat traucē, draud audžuģimenei, kurā bērns nonācis, stāsta Vecumnieku pagasta bāriņtiesas priekšsēdētāja Inita Sproģe. Viņa pārliecinājusies, ka, bērnu izolējot no ģimenes, ir labāk, ja audžuģimene atrodas citā pagastā. Bērniņš no Vecumniekiem ir nonācis Iecavas novadā pie Dainas Pluces un jūtas tur labi.
Cilvēki, kuri uzņēmušies audžuģimenes pienākumu, ir apbrīnojami un pelnījuši lielu cieņu, uzskata Aleta Ozoliņa. Katram ir sava motivācija, kāpēc pieņemts šāds lēmums.
Gribas auklēt
Tikties ar Bauskas rajona audžuģimenēm bija atbraukuši domubiedri. Rīdziniece Māra Veldre izaudzinājusi astoņus savus bērnus un atzīst – tiklīdz jaunākais mazulis paaudzies līdz triju gadu vecumam, griboties atkal kādu auklēt.
“1998. gadā dzirdēju radioraidījumā “Mājas svētība” par audžuģimenēm Eiropā. Sāku meklēt, kur var mācīties, lai varētu pieņemt kādu bērnu. Viena es to neizdarītu, bet vīrs mani ļoti atbalsta. Kopā esam jau 40 gadu un bērnus ļoti mīlam. Šī mīlestība nav viegla, reizēm esmu jutusies apjukusi, nogurusi. Ir izjūta, ka laužu no savas sirds kā no maizes rikas pa gabaliņam un dodu, dodu, nedomājot, kas paliks pašai,” stāsta Māra Veldre.
Caur savām sāpēm
Baušķeniece Biruta Stepiņa audzina divus bērnus, no kuriem viens ir kurlmēms. Tāpēc audžumamma brauc uz Rīgu mācīties zīmju valodu, lai varētu puisēnu labāk izprast un sazināties. Palīdzēt citiem mudinājušas pašas sāpes, stāsta Biruta. “Biju ļoti slima, daļēji paralizēta. Toreiz nosolījos – ja Dievs man palīdzēs un ļaus staigāt, darīšu vissmagākos darbus. Tā arī noticis, bet šis ir svētīgs uzdevums!”
Līdzīgi spriež arī Iecavas novada iedzīvotāja, Bauskas luterāņu draudzes diakone Daina Pluce: “Māja liela, vietas daudz, kāpēc nepalīdzēt, ja tas ir iespējams? Dievs cilvēkus ir radījis mīlestībā un mīlestībai!”
Atzīstot, ka, audzinot svešu bērnu, bieži vien nepamet bažas un arī bailes, vai tā bija jārīkojas, savu pieredzi atklāj baušķeniece Ona Ramenka. “Pirmais mums bija nepilngadīgas mātes 11 mēnešu vecs puisēns, ko četrus mēnešus gandrīz tikai rokās vien turēju. Kad mammai palika 18 gadu, viņa mazuli paņēma, taču nu jau tas ir atpakaļ pie audžumammas, kas nodibinājusi aizbildnību.
Izvērtēt atbilstību
Šis pienākums ir grūts, bērni, kuriem trūcis vecāku mīlestības, gādības, audzināšanas, nokļūstot pie audžuvecākiem, netop par eņģeļiem. Konflikti gadās ik dienu, tāpēc, piemēram, Iecavas novadā bija trīs, bet pašlaik ir divas audžuģimenes, atzīst bāriņtiesas priekšsēdētāja Linda Majore.
Audžuģimeņu apmācībā piedalās psihoterapeite Dace Blažēviča, viņa arī sociālo pakalpojumu aģentūras “Ģimenes krīzes centrs” valdes priekšsēdētāja. Dace Blažēvica atzīst, ka labā griba, kursu beigšana, sertifikāta iegūšana vēl nav viss. Psihologam nāktos izvērtēt katra pretendenta atbilstību audžuģimenes pienākuma veikšanai. Lai vēlāk tas nekļūst par smagu pārbaudījumu gan pieaugušajiem, gan bērniem. Tāpēc ir svarīgi, lai jebkurā laikā ir pieejams sociālais darbinieks, psihologa palīdzība, lai var satikties ar cilvēkiem, kuri uzņēmušies līdzīgu atbildību.
