Īslīces pagasta kultūras nama amatierkopu vadītājiem nav problēmu ieinteresēt un piesaistīt cilvēkus.
Īslīces pagasta kultūras nama amatierkopu vadītājiem nav problēmu ieinteresēt un piesaistīt cilvēkus. Tā ir bijis gan kolhoza laikā, kad kultūras iestāde tautā tika dēvēta par “Ļeņina klubu”, gan 90. gadu sākumā, kad citviet kultūras un tautas namu pastāvēšanu apdraudēja sabiedrībā valdošā bezcerība un inertums.
Rīkojums spēlēt teātri
“Šeit ļaudis allaž ir bijuši tādi dzīvelīgi, bet pašvaldības vadītāji vienmēr atbalstījuši kultūru. Ja vajadzētu plēsties par katru santīmu, es nebūtu tik ilgi šeit noturējies. Mēs visi esam pieraduši pie pozitīvas attieksmes,” spriež Roberts Trinskis, Īslīces pagasta padomes kultūras nodaļas vadītājas vietnieks, pašvaldības deputāts, vizuālās mākslas studijas “Ķēpa” vadītājs. Viņš kultūras namā strādā kopš 1989. gada.
Roberta kolēģe Vaira Dundure – bērnu un pieaugušo drāmas kopu vadītāja – atceras kultūras iestādes vēstures periodus: “Savulaik Īslīcē epizodiski darbojās teātris. Toreizējais kolhoza priekšsēdis Rihards Zauers izdeva rīkojumu par speciālistu iesaistīšanu amatierkopā. Izvairīties no teātra spēlēšanas nebija iespējams. Toreiz priekšsēdētāja meita Mārīte Zauere iestudēja “Skroderdienas Silmačos”. Izrādē spēlēja agronomi, zootehniķi, veterinārārsti. Pašvaldības vadītāja Vera Purmale, piemēram, atveidoja Antoniju. Tas bija varen lustīgs gabals, kas visiem ļoti patika un vēl tagad ir atmiņā. Teātris īslaicīgi atdzīvojās, kad Īslīcē ieradās režisors Viktors Abuhovs. Viņš nelielai kompānijai iestudēja Blaumaņa viencēlienu. Aktieri pa kaimiņu ciemiem braukāja kravas automašīnas piekabē. Trupa piestāja zaļā pļavā, attaisīja bortus, izveidojot improvizētu skatuvi, un turpat arī viencēlienu nospēlēja.”
Izvēlas “sieviešu lugas”
Būdama latviešu valodas un literatūras skolotāja, Vaira nolēma, ka teātra tradīcijas pagastā vajadzētu atjaunot. Tas notika pirms diviem gadiem. Entuziastei bija atbalstītāji, sanāca pilna zāle sieviešu, bet neviena vīra. Jebkurš režisors zina, ko šādā situācijā darīt, jo tā ir visai tipiska.
“Izvēlējos Hermaņa Paukša lugu “Piedod, Bokačo, ja vari!” ar daudzām sieviešu lomām. Vietējās meistares pašuva ļoti skaistus tērpus, bet rajona amatierteātru skatē žūrija mūs uzslavēja un nodēvēja par cerīgiem. Pērn vairāki aktieri aizgāja, jo cilvēki tagad strādā gan vakaros, gan brīvdienās un netiek uz mēģinājumiem. Pašlaik pieaugušo amatierkopā ir sešas dāmas un četri kungi. Iepriekšējā sezonā iestudējām izrādi, kas sastāvēja no trim viencēlieniem. Sarežģīta dramaturģija amatieriem nav pa spēkam. Teātru skatē pavasarī kultūras nama lielā zāle bija pārpildīta, īslīciešiem izrāde patika, toties žūrija mūs skarbi nokritizēja. Bet tādēļ jau darbu nepārtrauksim. Šajā sezonā veidosim iestudējumu, ko varētu rādīt brīvā dabā,” režisore ir pilna apņēmības.
Tradīciju turpinātāja
Pirms divarpus gadiem par vidējās paaudzes deju kopas “Līdums” vadītāju kļuva jauniņā Baiba Kurme. Viņai bija jāturpina pazīstamās horeogrāfes Birutas Hegenbartes tradīcijas. Baiba vada arī trīs bērnu un jauniešu tautas deju kopas Īslīces vidusskolā. “Ar pieaugušajiem ir vieglāk strādāt. Bērni prasa vairāk enerģijas, viņi nespēj ilgi koncentrēties,” atzīst skolotāja.
Sezonas galvenais uzdevums ir gatavošanās 2008. gada Dziesmu un deju svētkiem. Mēģinājumi notiek divas reizes nedēļā. Amatieri jau ir iemācījušies trīs no sešām obligātajām svētku repertuāra dejām. “Dejotājus ne ar kādiem labumiem nevar piesaistīt. Viss ir atkarīgs no mikroklimata. Ja tas ir patīkams, dalībnieku netrūks,” domā Roberts Trinskis, kurš daudzus gadus ir bijis vidējās paaudzes dejotājs.
Lēkājot pazūd rūpes
Viesu nama “Bērzkalni” šefpavāre Gunta Smaļķe kopš agras jaunības ir kopas “Līdums” dalībniece, piedalījusies jau četros Vispārējos dziesmu un deju svētkos. “Kad lēkāju pa skatuvi, pazūd visas rūpes un saspringums, atgriežas enerģija. Labāku relaksāciju nevaru iedomāties,” uzskata īslīciete. Viņa pagūst veltīt laiku arī studijām Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā.
Mērnieks Ēriks Gruziņš dzīvo Bauskā, bet dejo Īslīces kultūras namā. Kopā “Līdums” viņam jau rit trešā sezona. Ēriks atklāj: “Baiba Kurme bija mana pirmā tautas deju skolotāja Īslīces vidusskolā. Tāpēc arī izvēlējos kopu “Līdums”.” Ievērojams stāžs ir Ikaram Ūdrēnam, kurš deju kopas sastāvā ir kopš 1989. gada. Tāds pats vaļasprieks ir viņa dzīvesbiedrei Vitai un meitām.
Ģitāra un balles dejas
Gluži necerētu popularitāti ir iemantojusi pirms diviem gadiem nodibinātā ģitāras spēles studija. Tās vadītājs ir īslīcietis Vladimirs Berezins. Lai apmierinātu pieprasījumu, izveidotas vairākas kursantu grupas. Vladimira dzīvesbiedre Nijole Berezina ir vokālā pedagoģe, kas 90. gadu vidū pagastā nodibināja bērnu un jauniešu studiju “Aprīļa pilieni”. Viņa ir tāda paša nosaukuma vokālistu konkursa idejas autore. Tas jau ir ieguvis starptautisku rezonansi un beidzamajos gados tiek organizēts Rīgā, taču nodarbības studijā “Aprīļa pilieni” Bauskas rajona un citu Zemgales novada pašvaldību bērniem joprojām notiek ik nedēļu.
Skolotājas Lidijas Dāvides vadītie pieaugušo sarīkojumu deju kursi ir tik iecienīti, ka nesen uzņemtas divas jaunu dalībnieku grupas, teic Aiga Baltalksne. Viņa piemetina, ka Īslīces pagasta kultūras nama amatierkopās darbojas arī Bauskas un vairāku citu pašvaldību iedzīvotāji. Tā ir iestādes īpatnība.
Vairāki amatieri aktīvi iesaistās arī pagasta sabiedriskajā dzīvē. Aiga Baltalksne min piemēru: “Īslīces Dziedāšanas biedrības kora prezidente Sandra Ķisele darbojas sieviešu klubā “Rītausmas” un piedalās projektu izstrādē. Mūsu nozīmīgākais šī gada veikums ir divi Eiropas struktūrfondu finansētie projekti kultūras tradīciju un sporta popularizēšanā Īslīcē.”
Atjaunos ēku
Kultūras nama ēkas īpašniece tagad ir pašvaldība, kas no bijušā saimnieka šogad atpirka viņam piederošo nama daļu. Darījums palīdzēs atrisināt iestādes attīstības vairākas problēmas. Komentē pašvaldības priekšsēdētāja Vera Purmale: “Nākamā gada budžetā tiks iekļauti līdzekļi ēkas elektroinstalācijas un signalizācijas rekonstrukcijai. Pēc pašreizējām aplēsēm ir nepieciešams ap 17 tūkstoš latu. Esam nolēmuši jau šogad aicināt palīgā speciālistus un izstrādāt teritorijas labiekārtošanas projektu, lai pavasarī varētu sākt darbu. Nākamais posms varētu būt jumta seguma maiņa, autonomas gāzes apkures ierīkošana, fasādes remonts.”
Priekšrocības, ko sniedz kultūras nama jaunais statuss, novērtējuši arī amatierkopu dalībnieki un vadītāji. Katrai grupai otrajā stāvā tagad ir atsevišķa mēģinājumu telpa, par ko visvairāk priecājas koristi.
***
Uzziņai
Kultūras namā “Līdums” darbojas šādas amatierkopas un pulciņi:
– šahs bērniem, vadītāja Silvija Skrējāne;
– vokālā studija “Aprīļa pilieni”, vadītāja Nijole Berezina;
– galda teniss, vadītājs Modris Indriksons;
– floristika jauniešiem un pieaugušajiem, vadītāja Aiga Baltalksne;
– ģitāras spēle jauniešiem, vadītājs Vladimirs Berezins;
– sarīkojumu dejas pieaugušajiem, vadītāja Lidija Dāvide;
– komunikāciju spēles bērniem, vadītāja Anita Feldmane;
– dramatiskais kolektīvs bērniem, vadītāja Vaira Dundure;
– dramatiskais kolektīvs pieaugušajiem, vadītāja Vaira Dundure;
– jauktais koris, vadītāji Uģis Matvejs, Linda Matveja;
– vidējās paaudzes deju kopa “Līdums”, vadītājas Baiba Kurme, Ineta Pilverte;
– vēderdejas bez priekšzināšanām, vadītāja Iveta Putrāne;
– vēderdejas ar priekšzināšanām, vadītāja Iveta Putrāne;
– vizuālā studija “Ķēpa”, vadītājs Roberts Trinskis;
– keramikas pulciņš bērniem, vadītāja Laima Oborune.
