Neliels draugu pulciņš pirms neilga laika apceļoja Baltkrieviju. Tas bija intereses mudināts brauciens iepazīt mūsu kaimiņvalsti, kurā, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, joprojām saglabājušies padomju laiki un valda skarbā Lukašenko režīms.
Neliels draugu pulciņš pirms neilga laika apceļoja Baltkrieviju. Tas bija intereses mudināts brauciens iepazīt mūsu kaimiņvalsti, kurā, pēc Latvijas iedzīvotāju domām, joprojām saglabājušies padomju laiki un valda skarbā Lukašenko režīms. Ceļotāju vidū arī mūsu rajona jaunietis Henrijs Niedra.
Piņķerīgas formalitātes
– Uz Baltkrieviju devāmies pieci cilvēki ar privātu auto. Tā kā braucēju vidū bija arī kāds diplomātiskā korpusa pārstāvis, tad mūsu dokumentu kārtošana Rīgā noritēja citādāk, nekā tas notiktu ierindas ceļotājam. Lai dotos uz šo valsti, nepieciešams saņemt vīzu Baltkrievijas vēstniecībā Latvijā. Ir vajadzīga ceļotāju veselības, arī auto apdrošināšana.
No Rīgas izbraucām vēlā vakarā, pie robežas bijām agri no rīta. Latvijas robežsardzes kontrolpunktam ātri tikām cauri, toties uz Baltkrievijas robežas gan pavadījām pusotru stundu, kamēr tika veiktas dažādas piņķerīgas formalitātes. Mums bija arī jāaizpilda kartītes, kurās rakstījām personas datus, norādījām valsts apmeklēšanas mērķi, uzturēšanās vietu, ilgumu, uzaicinātāja vārdu.
Iebraucot Baltkrievijā, jutāmies atviegloti, ka esam tikuši cauri robežkontroles punktiem. Daba tur tāda pati kā Latvijā. Pa ceļam bija uzkrītoši daudz lauku māju un sētu. Tas dažbrīd atsauca atmiņā bērnību padomju laikos Latvijā.
Kāds izseko
– Vispirms devāmies uz Polocku. Tur uzmeklējām kāda mūsu līdzbraucēja senču dzīvesvietu. Pilsēta atstāja tīkamu iespaidu. Aprunājāmies ar daudziem vietējiem iedzīvotājiem, vienkāršiem, ļoti atsaucīgiem un patiešām draudzīgiem ļaudīm. Spriedām par kādreizējo kopīgo vēsturi, tagadējo situāciju. Daudzi baltkrievi sūdzējās, ka viņiem radi dzīvo Latvijā, taču tos apciemot ir ļoti, ļoti sarežģīti gan finansiālu, gan birokrātisku iemeslu dēļ.
Šeit pēc kāda kurioza atgadījuma secinājām, ka Baltkrievijā mūs nemitīgi vēro. Meklējot mājvietu, ilgi maldījāmies uz riņķi, līdz beidzot uzrunājām kādu jaunu vīrieti. Viņš atbildēja, lai braucam uz veikalu, kur jau esam bijuši, un tad dodamies norādītajā virzienā. Tikai vēlāk sapratām, ka šis cilvēks nekādi mūs iepriekš nevarēja redzēt vai pamanīt, jo braucām no citas puses, bet viņš nāca pretī pavisam no pretējās. Tad secinājām, ka Baltkrievijā slepenie dienesti cītīgi strādā un uzrauga iebraucējus savā zemē.
Valūtas maiņas busiņš
– Braucot uz Minsku, piestājām ceļmalas ēstuvē. Tur gan viss atgādināja padomju laikus, apkalpošana, ēdienu kvalitāte, telpas iekārtojums. Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā mums jau agrāk bija sarunāta apmešanās vieta kādā dzīvoklī, ekskluzīvā vietā pašā pilsētas centrā. Tas sanāca daudz lētāk nekā apmesties viesnīcā.
Minskā man ļoti patika. Skaista un sakopta pilsēta. Rīga jau Eiropā skaitās viena no tīrākajām pilsētām, taču tādu kārtību un tīrību kā Minskā vēl nebiju redzējis. Uz ielām pat nevienu izsmēķi gribēdams nevarētu atrast. Arī drošības ziņā Minska man šķita pārāka par Rīgu. Te valda kārtība, disciplīna, Lukašenko par to ir parūpējies ne pa jokam.
Minskā vajadzēja samainīt valūtu. Baltkrievijā ne veikalos, ne tirgū nedrīkst norēķināties ārzemju valūtā. Par to saskaņā ar Baltkrievijas likumdošanu draud kriminālatbildība un var nokļūt cietumā. Minskā valūtu, arī latus, var ērti samainīt gan bankās, gan speciāli aprīkotos valūtas maiņas busiņos uz ielām.
Laucinieki ir vaļsirdīgāki
– Preču cenas Baltkrievijā daudzviet līdzīgas kā Latvijā. Pašmāju ražojumi ir nedaudz lētāki kā pie mums, taču importa preces gan ir traki dārgas. Pēc iespējas vairāk mēģinājām izbaudīt baltkrievu nacionālos ēdienus. Starp citu, Baltkrievijā vietējā pārtika ir ļoti laba un ekoloģiski tīra, bez konservantiem. Arī to mēs novērtējām. Pēc Minskas izklaides klubu apmeklējuma man nav neviena slikta vārda, ko pateikt.
Salīdzinot ar Latviju, Baltkrievija ir spilgtāku kontrastu zeme. Piemēram, Minska ir ļoti skaista, sakopta, atstāj bagātas pilsētas iespaidu. Taču ārpus galvaspilsētas zemais dzīves līmenis ir ļoti uzkrītošs. Tas saskatāms ēkās, viensētās, arī cilvēku dzīvesveidā. Ja vien ir iespējams, Baltkrieviju ir vērts apmeklēt. Taču ilgi tur uzturēties man būtu neinteresanti, pat garlaicīgi, jo rodas iespaids, ka nekas nenotiek. Minskā cilvēki ir pieklājīgi, taču jūtama piesardzība. Laukos ļaudis ir draudzīgāki, atklātāki, daudzi nebaidās sūdzēties par savas valsts vadītāju un viņa īstenoto politiku.
