Iepriecināja vietējo mākslinieku gleznu izstāde Novadpētniecības un mākslas muzejā.
Iepriecināja vietējo mākslinieku gleznu izstāde Novadpētniecības un mākslas muzejā. Neesmu mākslas speciāliste, tāpēc nevaru novērtēt darbu profesionāli, taču kā parastai skatītājai interesanti likās visi darbi. Visvairāk piesaistīja tieši tas, ka gleznas ir atšķirīgos stilos, bet dažas iespaidoja īpaši. Sajūsmināja Sanitas Milleres ornamentālās kompozīcijas. Krāsas! Tādi darbi, manuprāt, lieliski papildinātu jebkuru interjeru. Pārsteidza Anda Staņulāne. Agrāk biju redzējusi tikai viņas “ģeometriskos darbus”, taču izrādās, ka tikpat lieliski viņai padodas gan klusās dabas, gan ainavas. Viņas “Zaļā atblāzma” ir kaut kas neizskaidrojami pievilcīgs. Solvitas Tilgales triptihs “Simfonija” un “Abstrakcijas”. Tos varētu skatīties bezgalīgi un katru reizi ieraudzīt ko jaunu.
Īras Rozentāles lielformāta darbs diptihs “Ūdenskritums” ir kā lieliska ekspozīcijas kulminācija. Mans neprofesionāles vārdu krājums ir par mazu, lai raksturotu šo darbu. Varu tikai pateikt, ka, vērojot to, fiziski sajutu ūdens tuvumu un, šķita, pat sadzirdēju krītoša ūdens šalkas.
Domāju, katrs no šiem darbiem varētu būt jebkura interjera “rozīnīte”. Piedāvātu pilsētas iestādēm iegūt tos savā īpašumā vai izstādīšanai uz laiku. Varbūt mākslinieku darbavietas varētu izmantot iespēju papildināt interjeru ar kādu no sava darbinieka gleznām. Tā varētu būt interesanta prakse un, domāju, arī papildu pozitīva reklāma pašai iestādei.
MARINA Saulainē
