Skarbs virsraksts, un noteikti daudzi lasītāji nevēlas sevi ar to identificēt. Arī es negribu, lai šis netikums kļūtu par manas tautas raksturlielumu.
Skarbs virsraksts, un noteikti daudzi lasītāji nevēlas sevi ar to identificēt. Arī es negribu, lai šis netikums kļūtu par manas tautas raksturlielumu. Tomēr pēdējo nedēļu notikumi, situācija valstī kopumā liek domāt, ka nebūt nav tik spoži, kā gribētos. Arvien vairāk pārliecinos, ka valsts varai tas šķiet izdevīgi. Piedzēries cilvēks pie stūres, brauc, nositas – miers, nav problēmu. Ja izdzīvo, tad šāds alkoholā atmiekšķēto smadzeņu nēsātājs nu nebūs tas, kas spēs izprast korupcijas smalko tīmekļu ļaunumu un neuzķersies uz pozitīvisma kampaņās slēpta āķa. Šķiet, tāpēc mūsu valsts likumdošana ir tik liberāla pret iespējām iegādāties alkoholu un nebaidīties no soda par dzērumā pastrādātiem noziegumiem. Alkohols Latvijā joprojām ir lēts, alus un piens vai vienā cenā. Oficiāli to drīkst pirkt pusaudži no 18 gadu vecuma, realitātē šņabi, alu un kokteilīšus var iegādāties krietni jaunākas izslāpušās dvēseles.
Kāda piektdiena Bauskas autoostā. Tīņu bariņš, kur nevienam nevarēja būt vairāk par 18, spriež: “Trīsgraudiens ir. Vajadzētu vēl kādu šmigu – kaut ko maigāku skuķiem. Aizies pēc viena džintonika, vislabāk tā zaļā.” Puika ieiet vienā no autoostas tirgotavām un pēc brīža atgriežas ar litra plastmasas pudeli rokā. “Ko pārdevēja teica, neprasīja dokumentus?” brašo sagādnieku uzrunā skuķene. “Paprasīja jau, vai man esot astoņpadsmit gadu. Es pateicu, ka šodien palika. Šī novēlēja priecīgu svinēšanu, un viss,” izriesis bērnišķo augumu, klāsta varonīgais alkohola pircējs.
Kam mums šajā valstī likumi? Muļķiem muļķu zemē, nevienam citam. Speciāli painteresējos, cik Bauskas Domes administratīvās komisijas sēdēs skatīti gadījumi par alkohola vai cigarešu tirdzniecību nepilngadīgajiem. Man atbildēja – gada laikā neviens protokols neesot sastādīts. Tātad viss ir kārtībā. Jūs tam ticat?
Pirms pāris nedēļām gatavoju policijas informāciju par 16 gadu vecu Mežotnes pagastā dzīvojošu meiteni, kura izraisīja ceļu satiksmes negadījumu, būdama alkohola reibumā. Rakstot šo ziņu, vēl nebija saņemti ekspertīzes rezultāti. Pēc kāda laika tajos minētais promiļu daudzums šoferes organismā bija šokējošs – 2,24 promiles. Lai tādu sasniegtu, jāizdzer krietna deva.
Ļaunam murgam līdzīga bija ziņa, ko nesen izplatīja plašsaziņas līdzekļi visā Latvijā. Liepājas autobusa šoferis sēdies pie stūres, lai vizinātu pa šoseju 50 skolas bērnu, pats būdams 3,26 promiļu apreibināts. Ziņu aģentūras LETA meklētājā ievadiet vārdu “promiles”, parādīsies fakti ne tikai par dzērušiem šoferiem vai kājāmgājējiem, bet par alkohola apreibinātiem skolēniem, kurus mācību iestādes vadītājs no klases telpas nogādā vecākiem atskurbšanai. Kāda te vairs morāle, kāda bijība pret likumu? Pierādiet man, ka mēs neesam dzērāju tauta!
