Vecsaules pagasta zemnieks Māris Majevskis par šī rudens lauku ritmu sacīja, ka sēt jau bijis apnicis.
Vecsaules pagasta zemnieks Māris Majevskis par šī rudens lauku ritmu sacīja, ka sēt jau bijis apnicis.
Kopā ar dēlu Rolandu abi apsaimnieko 600 hektāru, un katram ir sava saimniecība – senioram “Jaunbērziņi”, junioram “Rapši”.
Izmēģinājums ar rudziem
Māris, būdams nosvērts vīrs, šajā rudenī tomēr atļāvies eksperimentēt. Nomas zemē Aizkraukles rajona Kurmenes pagastā pirmo reizi saimniekošanas praksē iesējis rudzus. Šādai izvēlei ir argumentācija: “Tajā pusē zeme nav tik auglīga, rudzi gan varētu padoties. Man ieteica tādas šķirnes, kas ļoti labi cero un izsējas norma nebija liela. Tad jau nākamajā rudenī redzēs, kā šis eksperiments būs izdevies. Šai labībai, tāpat kā citām, cena arī pakāpusies.”
Vecsaules pašvaldības priekšsēdētājs Juris Cielavs, raksturojot pagasta čaklākos zemniekus, allaž nosauc arī Majevsku uzvārdu. Viņaprāt, tas ir labs piemērs, kad tēvs un dēls spējuši rast kopīgu valodu, jo jaunie nemaz tā neturas laukos. Abi esot veiksmīgi uzņēmēji. Iespējams, to nosaka specializācija augkopībā, prasme izmantot lauksaimniecībai iedalīto ES atbalstu.
Eiropas nauda stimulē
M. Majevskis atzīst: “Kad sāku saimniekot, skaidrības nekādas nebija. Iedomājos, ka viss ir vienkārši – uzar, iesēj, novāc. Bet tik gludi vis nebija. Visus šos gadus esmu mācījies, apmeklējis seminārus. Atskatoties atpakaļ, jāsecina, ka divtūkstošais gads jeb mileniums bija tāds pagrieziena brīdis. Stimulu deva arī Eiropas nauda. Darba ražīgums, kvalitāte uzlabojās. Neesam baidījušies ņemt kredītus, jo bez tiem attīstība nav iespējama. Kopš 2004. gada ir izdevies atjaunināt visu tehnikas parku. Ar labiem traktoriem, augsnes apstrādes iekārtām, ar jauno aprīkojumu ir prieks strādāt. Vēl gudrojam, ka vajadzētu pašiem nodrošināt ražas glabāšanu, tas būtu izdevīgi.”
Vērtējot saimniekošanas pieredzi, vecsaulietis uzskata, ka liela nozīme ir zemniekiem draudzīgai kooperācijai. Ar to viņš domā lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību “Latraps”. Iestājoties kooperatīvā, lietas virzījušās uz labo pusi. Mārim gan ir sava filozofija, jo, viņaprāt, – viss, kas notiek, ir uz labu. Dažreiz neizdodas, kā plānots, bet vēlāk nākot atskārsme – nav tik bēdīgi, citādāks atrisinājums ir pat izdevīgāks par iecerēto.
Neskumst pēc Rīgas
Palūkojoties atpakaļ pagātnē, M. Majevskis atklāja, ka viņam savulaik bijis labs darbs uzņēmumā “Rīgas gāze”. Taču mantotais senču īpašums saucis atpakaļ uz laukiem. Sācis klajā vietā, kur tagad sakuplojušas pašu stādītās ābelītes un pacēlušās dažas celtnes. Vispirms ir domāts par ražošanu, bet pašu ērtības atstātas otrajā vietā. Tā joprojām saimnieks mitinās nelielā mājiņā. Pirms trim gadiem kopā ar dēlu uzbūvējuši pirtiņu. Tad nu sestdienās ar draugiem var pasēdēt pie kamīna un patērzēt, izkarsēties uz lāvas. Netālais kaimiņš Edgars Krišjānis uzskata, ka Māris ir tāds saimnieks, kuru nebiedē risks. Viņš arī visu aprēķina, un, ja negadās kas ārkārtējs, tad plānotais izdodas. Edgars sadarbojas ar kaimiņu saimnieciskās lietās, bet nedēļas nogalē brauc uz pirti, lai atpūstos.
Darba periodi mainās
Māris gan teic, ka izdevies dabūt labu strādnieku, kuram var uzticēt dažādus darbus. Guntis Krieviņš dzīvo Jaunsaulē un nežēlojas, ka jāmēro ceļš pie saimnieka. Zemnieks nekad bagāts nebūs, atzīst Māris. Tomēr viņam ir savas priekšrocības. Proti, intensīvie darba periodi, kas ir pavasarī un rudenī, mijas ar mazāk noslogotu laiku. Ziemas mēnešos Majevski, piemēram, nodarbojas ar mežizstrādi. Tā arī pašu pirtiņa tapusi. Rolands savulaik izmācījies par podnieku, varējis jaunbūvē likt lietā apgūtās iemaņas un uzbūvējis kamīnu. Viņš, atšķirībā no otra brāļa un māsas, kuri dzīvo Rīgā, ir izvēlējies zemniecību. Būdams gados jauns, saņem tās priekšrocības, kas tiek piešķirtas jaunajiem lauksaimniekiem.
Zeme prasa ļoti daudz, bet, ja tā spēj piesaistīt, pamest to nevar. M. Majevskis par to ir pārliecinājies.
***
Uzziņai
– Tēva un dēla Majevsku zemnieku saimniecībās apkopj 600 hektāru zemes, puse ir īpašumā, pārējo nomā. Pieļauj, ka platību varētu palielināt līdz 800 ha un darbā pieņemt vēl vienu strādnieku.
– Audzē kviešus, miežus, rapšus, šajā rudenī pirmo reizi iesēti rudzi, 2007. gadā graudaugu vidējā ražība bija 40 centneru no ha.
– Izmanto firmu “John Deere”, “Claas”, “Amazone”, “Kverneland”, “Wederstad” tehniku.
