LETA
Pagājušajā gadā mācības neturpināja 36,9% vidusskolas absolventu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Lielākā daļa jeb 60% vidusskolas absolventu iestājās augstskolā vai koledžā, bet 3,1% mācības turpinājās profesionālās izglītības iestādēs.
Pagājušajā gadā vidusskolu absolvēja 10 300 jauniešu. 700 no viņiem izlaidumā nesaņēma atestātu par iegūtu vidējo izglītību.
Vidusskolas absolventu skaits pēdējos 13 gados sarucis par teju 9000 jauniešiem. Vienlaikus par 400 jauniešiem pieaudzis to absolventu skaits, kas vidusskolu beiguši bez atestāta.
Savukārt pamatskolu absolvējušo skolēnu skaits pēdējo 13 gadu laikā sarucis par 2200 skolēniem. Pērn 9.klasi pabeidza 20 100 skolēni. 1400 no viņiem nesaņēma apliecību par iegūtu pamatizglītību. Tas ir uz pusi vairāk nekā gadu iepriekš, kad pamatskolu nepabeidza 600 skolēni.
Ilustratīvs foto: ROBIN WORRALL/ unsplash.com
Kādam taču parastos darbus arī jādara? Tikai vidusskola ir slikts variants. Arodskola dod specialitāti kas ir optimālāks variants. Protams, ir virkne specialitāšu, kur augstākā izglītība ir pamatu pamats. Palielam izglītība ir pielaide kaut kadam darbam.
Totāla , taču saprotama vienaldzība un nekādas nākotnes vīzijas .