Kristīne Sēnele
Saimnieks Kristaps Fišers Gailīšu pagastā no vietējiem purviem savedis milzīgu apjomu kūdras, lai iegūtu mellenēm vajadzīgo meža tipa augsniSāc ar vienu un ēd visu dienu – šis zināmas reklāmas saukļa pārfrāzējums labi attiecināms uz ducīgajām, saldajām krūmmellenēm. Bauskas novadā šo ogu dārzu divu hektāru platībā «Bauskas Dzīvei» izrāda tā saimnieks Kristaps Fišers.
Četras šķirnes ilgākai sezonai
«Kā – tu mālā esi iestādījis mellenes!?» izbrīnīti cilvēki mēdz jautāt augļkopim. Noticēt tam sākotnēji tiešām šķiet pagrūti, taču, kad ieraugi pāris hektārus skaisti sakuplojušu, daudzviet no ogām zilu mellenāju Gailīšu pagasta Uzvaras ciema nomalē, šaubas izplēn.
Kāpēc tieši mellenes šai kultūrai tik nepiemērotā augsnē? Kristaps Fišers atklāj, ka sākt veidot ko apjomīgāku iedrošinājuši vecāki eksperimenti ar krūmmellenēm. Tāpat, cik zināms, novadā pašlaik konkurentu ar tik plašiem stādījumiem nav, tāpēc var cerēt arī uz labu noietu. Turklāt mellenes, ja vien labi koptas, var ražot vairākus gadu desmitus, kas ir vēl viens pluss šo ogulāju labā.
Par «Fišera melleņu» dārza pirmā hektāra «dzimšanas laiku» var uzskatīt 2022. gada pavasari. Otrais papildinājums pievienojās pēc gada. Kārtīgās, bagātīgi ar kūdru nomulčētās dobēs aug aptuveni 5200 krūmu. Izvēlētas četras dažādas šķirnes. Pirmkārt, tādas, lai mūsu ziemas tās nenosaldē, lai kopumā būtu laba ziemcietība. Otrkārt, lai šķirnes ienāktos dažādā laikā: agrākās jau jūlija viducī, vēlākās, protams, atkarībā no laikapstākļiem ražu dod līdz pat septembra beigām. Šogad raksturīgs liels mitrums, īpaši jau pēc jūlija nogalē piedzīvotās vētras, tādā ogas var ātrāk bojāties. Arī saule, kura mellenēm ļoti patīk, brīžiem bijusi pārāk dedzinoša, jo vietām krūmiem lapas nodedzinātas. Treškārt, arī ogas šķirnēm atšķirīgas. Ir daudzu melleņaudzētāju iemīļotā ‘Bluecrop’, kura bagātīgi un stabili ražo lielas un saldas ogas. Bet ir arī šķirne ar tiešām varenām deserta ogām, kuras var sasniegt pat divu eiro monētas apmērus. Šogad tām Kristapa dārzā gan vēl bija jāaug, nevis jāražo, bet jau tagad tās pacentušās sabriedināt labi lielas ogas. Nogaršojam un secinām, ka padevušās ļoti saldas. Bet saimnieks piemetina, ka tās vēl nepavisam nav tik lielas, kādas tās būs, krūmam pieaugot.
Pāris tūkstoši kubikmetru kūdras
Mellenāji dobēs sakuplojuši veselīgi zaļi. Saimnieks stāsta, ka pagājušā gadā viss lauks ticis izgriezts, taču saudzīgi, lai tomēr paliktu vairāk ražojošo zaru. Protams, tāpat kā citi augļu koki vai ogu krūmi, mellenes arī jāveido, liekie zari jāizgriež un jāļauj saulei apspīdēt ogas, taču bez pārcentības.
Kristaps nosliecies par labu mazākai platībai, jo to var rūpīgāk apkopt, tikt galā ar nezālēm, lai tad no tās iegūtu maksimālu ražu.
Izaicinošākais etaps bijis stādīšanas vietu izveide un ielabošana, jo skaidrs, ka mālainā augsnē mellenes mocītos, nevis augtu un ražotu. Lai iegūtu mellenēm vajadzīgo meža tipa augsni, no vietējiem purviem savests milzīgs apjoms kūdras – tie varētu būt pat pāris tūkstoši kubikmetru.
Izvēlēta stādīšana dobēs, lai krūms augtu tikai kūdrā un nedzītu saknes mālos. No sākuma katram stādam tika izrakta 50x50 cm bedre, tā piepildīta ar kūdru, iestādīts krūms, un tas vēlreiz apbērts ar kūdru, izveidojot tādu kā paaugstinātu dobi. Kristaps stāsta, ka Polijā, kur kūdra nav tik pieejama, melleņu stādījumiem izmanto mulču un skaidas. Pārklāj arī ar plēvi, lai ierobežotu nezāles, taču tad nevar papildināt augsnes kārtu. Attālumi starp dobēm un arī stādiem izvēlēti, ņemot vērā to, cik konkrētajai šķirnei plaši izplešas sakņu sistēma.
Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:
"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.
Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*
*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.
Purvus un kūdru bija jāatdod ārzemniekiem.
Kūdras slānis sfagnu purvā aug par milimetru, dažiem milimetriem gadā maksimums. 3,5 m kūdras slānim vajag trīs ar pusi tūkstošus gadu. Nu, ezeru eitrofikācija notiek bišķu ātrāk. Es pats īsti nezinu purvu veidošanās mehānismu, neesmu to studējis. Pārdot kūdru ārzemniekiem nedrīkst! Dedzināt kūdru kā tas bija padomijā nedrīkst! Meriolēt purvus nedrīkst! To biotu ja sabojā, tad atjaunot neizdosies nekad. Nu, pēc 3000 gadiem viss pats saies kopā. Tik vai no tā mums būs labums? Kūdra ir dabas bagātība, kuru pat iegūt no purva vakag bezgala prātīgi.
Priežu skaidas arī ir labs papildinājums kūdrai kā mulča vai kā apakšējais slānis zem 50 cm kūdras slāņa. Vienīgi no stādāmās bedres visu dārza augsni izvāc. Tās būs kādas četras ķerras. Vel zemi ieskābina ar dīķa ūdeni, kuram ir pielieta tējkarote elektrolīta (40% sērskābes šķīdums ūdenī). Daļa Amerikas zileņu dod ogas, kas garšas ziņā ir kā savvaļas mellenes vai bišķu negaršīgākas. Daļa Amerikas zilenes dod ogas, kas garšas ziņā atgādina zemenes. Savvaļas zilenes no mūsu purviem ir grūti izrakt, jo tām ir ložņājošs saknenis, kas parasti ir vaivariņu apvīts. Daļa krūmu ir pat rūgti, daļa atgādina sausseržus. Raža ir mazāka nekā Amerikas zilenei.
Tēta dēliņš par tēta naudu ne to vien spēj. Malacis vismaz, ka pie prāta nācis- gadus atpakaļ pirksti gaisā bija.
…no vietējiem purviem savedis milzīgu apjomu kūdras—–> vai tad kūdras purvos tā vienkārši jebkurš var iet un rakt milzīgos daudzumos? Vai tad purvi nav sargājami un nevienam/privātīpašums, pašvaldība, valsts/ nepieder? Kā ar biotopu?
amerikas zilie mūs neinteresē, tā ir nožēlojama valstele, teritorija, kur sadzītie ļautiņmi masturbē un onanē , orgasmā spalgi kviecot- ou, jē, mans kredītreitimgs sasniegs 800 punktus !!!!…visa vaina tā, ka pagaidam volstrītas utis nav nospiestas, un rotšildmēsli pakarti, ..ka pieklajās..