Salnas augļkopjiem šogad nodarījušas zaudējumus 10,16 miljonu eiro apmērā, aģentūrai LETA pastāstīja Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji.
Ministrijas pārstāvji norādīja, lai apzinātu augļkopības nozares situāciju, kas radusies 2024.gada pavasara salnu dēļ, un to, cik lielā mērā ietekmēti lauksaimnieki un augļkopji, no šā gada 10.jūnija līdz 28.jūnijam varēja iesniegt iesniegumu Lauku atbalsta dienestā (LAD) par cietušajām augļkopības platībām. Savukārt Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) un Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju centrs (LLKC) līdz 2024.gada 31.jūlijam veica pieteikto augļkopības platību apsekošanu.
ZM pārstāvji atzīmēja, ka zaudējumi augļkopības platību apsekošanā, aprēķināti atbilstoši salnas postījumu intensitātei, balstoties uz vidējiem bruto segumu datiem par pēdējiem trim gadiem.
LLKC, apkopojot salnu postījumus, secināja, ka kopumā pavasara salnās cietuši 1512 hektāri augļkopības platības, kur 48% no kopējām cietušajām platībām veido upenes, 17% – ābeles un 11% – smiltsērkšķi. Cietušas arī krūmmellenes, krūmcidonijas, bumbieres un aronijas.
ZM pārstāvji sacīja, ka atbalsts par pieteiktajām platībām nav paredzēts, jo apsekošanu mērķis bija apzināt situāciju nozarē un identificēt pavasara salnu postījumu apmēru.
Ņemot vērā pagājušā gada īpaši nelabvēlīgos laika apstākļus, un to, ka arī šis gads lauksaimniekiem nav bijis labvēlīgs, var secināt, ka atsevišķas lauksaimniecības nozares sevi pret dažādiem dabas katastrofu riskiem pasargāt nevar.
Tāpēc patlaban ZM notiek diskusijas ar lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām par Riska fonda izveidi lauksaimniecībā, lai to attiecinātu uz tām lauksaimniecības nozarēm, kurām nav pieejama apdrošināšana un paši lauksaimnieki tiek mudināti uzņemties risku vadību.
Kādas salnas šopavasar?Taškenta bija klauni.