Kristīne Sēnele
Kailgliemeži apsēduši aizvien vairāk dārzu un teritoriju Bauskas pusē. Par to ziņo arī «Bauskas Dzīves» lasītāji.
Citējam kādas pensionāres baušķenieces, dzīvo Pionieru ielā pie Mūsas, kuras dārzu un sētu apsēduši Spānijas kailgliemeži, rakstīto: «Apkārtējā teritorija nepļauta, tur to gliemežu mudž, nāk uz manu dārziņu. Lasīju neapstājusies – lai trenētu atmiņu, skaitīju, cik nolasu, vienudien bija 570. Gliemeži te visu apēdīs. Deputāti, palīdziet!»
Bauskas novada domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Mačeks «Bauskas Dzīvi» informē, ka pašvaldība šā gada ziemā startējusi pārrobežu programmā, kurā tiks izstrādāts apkarošanas plāns trīs invazīvām sugām – Kanādas zeltgalvītei, Sosnovska latvānim un Spānijas kailgliemezim. Kā «Bauskas Dzīve» jau iepriekš vēstījusi, oficiāli par invazīvu gan atzīta tikai viena – latvānis. Jūnijā jau sāktas sarunas ar speciālistiem no Valsts augu aizsardzības dienesta, un trīs mēnešu laikā tiks izstrādāts šo trīs sugu apkarošanas plāns, mēģinot kopā ar lietuviešu kolēģiem meklēt kādus risinājumus.
Taču, kā norāda A. Mačeks, jāapzinās, ka speciālo indi, kas paredzēta kailgliemezim, var apēst arī citi dzīvnieki, piemēram, eži, un nav zināms, kā tā tos ietekmēs. Ar to ir jārēķinās, jo šis apkarošanas līdzeklis ir dārgs. Turklāt esot jāņem vērā arī tas, ka no vienas puses ir prasība atstāt ziedošas, nepļautas pļavas, bet no otras – tieši nepļautajās vietās kailgliemeži arī vislabprātāk uzturas.
Viņš uzsver, ka Spānijas kailgliemeži Bauskas novada teritorijā ir praktiski visur, kur nav pļauta zāle un kur ir komposta kaudzes, kas nav slēgtās tilpnēs. Līdz šim nav atrasts efektīvs līdzeklis, lai šos gliemežus varētu masveidā iznīcināt.
A. Mačeks atzīst, ka upes malu pašvaldība nekad neizpļaus un īsti to arī nedrīkst darīt, tāpat arī gliemežus neizindēs. Esot jāmēģina ar to kaut kā sadzīvot, un katram jācīnās ar tiem paņēmieniem, kādi viņam pieņemamāki. Domes priekšsēdētāja vietnieks dalās arī ar savu pieredzi cīņā ar kailgliemežiem: viņš vispirms teritoriju pa perimetru ar trimmeri appļauj līdz pat zemei un tad katru vakaru un rītu to apstaigā un nober kailgliemežus ar sāli.
Bauskas apvienības pārvaldes vadītāja Līga Vasiļauska, papildinot par kailgliemežu indēšanu, atgādina, ka pirms pāris gadiem jau esot bijis pašvaldības mēģinājums izvietot gliemežu indi publiskās vietās, taču tika saņemtas vairākas sūdzības no iedzīvotājiem, tajā skaitā par mirušiem mājputniem, kuri saēdušies indētos gliemežus. Tāpēc šis līdzeklis, viņasprāt, izmantojams tikai katra privātā teritorijā. Arī A. Mačeks atminas mēģinājumu izvietot gliemežu indi Iecavas parkā – tolaik sūdzības saņemtas no mazu bērnu vecākiem, jo mazuļus bija ieinteresējuši mazie zilie indes graudiņi.
Zīmējums: Vilnis Bulavs
Jūs,domnieki aizbrauciet uz šo gliemežu izcelsmes valstīm un noskaidrojiet šo mūdžu dabiskos ienaidniekus.Spānijā,piem.,izmanto nematodes kuras parazitē šajos gliemežos.
Izvieto dēļus vai šīferi uz zemes vietās,kur gliemeži bieži parādās.No rīta pārbaudi dēļus un savāc gliemežus kas būs paslēpušies zem tiem.
Tāpat youtube.com var aplūkot dažādus vienkāršus,efektīvus paņēmienus cīņai pret šo invāziju.
Ekspert, neesi domājis, ka šīs nematodes var izrādīties priekš Latvijas dabas ļaunums? Ir kaut kāda atsauce uz zinatnisko publikāciju par šo metodi? Lūdzu, DOI numuru. Es iesaku mehāniski tos Spānijas kailgliemežus ievākt papīra maisiņā, humāni sasaldēt ledusskapī un pēcāk sadedzināt ugunskurā. Tā darīt katru vasaru. Velvar izmantot modificētas Bārbera lamatas ar alu vai brāgu. Tos tur savāc un sasaldē, tad ugunskurā sadedzina. Tas ir humāni.
Nu jāa,tad kad pilns ar tiem gliemežiem ,tad tik sāk domāt!Tas pats ar latvāņiem,un pārejiem ievestajiem .Skumji arī dažam labam komentetajam par to saldešanu un humānismu,,,katram sava vieta ,un ne jau nu ledusskapī!Bez to parakstu vākšanu ,varētu tak iztikt!Vienkārši ņemt un darīt,ja redzi,ka nav labi.
Laik, biologi tā ar drozofilām rīkojās. Iespēju robežās arī dzīvo radībiņu ir jāiznīcina humāni. Viensētas apstākļos tu sevi neindēsi ar ķīmiju. Ja sabiedriskā vietā vai sazin kur lieto moluskicīdu, tad ir jāliek brīdinājuma zīmes, lai nenotiktu nelaimes gadījums ar kāda cilvēka bērnu vai mājdzīvnieku. Maksimāli ir jāiznīcina invazīvo sugu mehāniski un humāni. Latvijā šiem rižikiem nav jābūt! Lai gan te ir diskusija, jo cilvēks līdz ar ieceļošanu Eiropā no Āfrikas atveda te līdzi gan augus, gan to kaitēkļus. Daļa to sugu dabā iejutās un ieņēma savu nišu. Bet šo mazo visēdāju, agresīvo gliemi ir humāni jāiznicina. Es vienkārši dodu padomu, kā pret viņu cīnīties, lai sirdsapziņa būtu tīra un lai pats sev nekaitētu.
Laik, ar ledusskapi es domāju saldētavu, kur – 20 grādi pēc Celsija. Humāni viņus (Spānijas kailgliemežus) nogalini. Latvāni pienkārši ar lāpstu apcērt. Dari to naktī, jo latvāņa sula reaģē ar UV gaismu un cilvēkam izraisa ādas apdegumus. Tur būs nātrene un čūlas.
Par limacīdiem (gliemjveidīgo rāpuļu apkarošanas līdzekļiem) – ir arī tādi, ko var lietot bioloģiskajās saimniecībās, arī vietās, kur uzturās mājdzīvnieki, putni, eži. Šie limacīdi satur dabīgo vielu no zema riska vielu grupas, kas sadalās fosfātu jonos un dzelzs jonos, kuri dabiski atrodas augsnē.
Nu, ja gliemežu maz, tad varbūt arī var tos ielikt saldētavā, bet manā saldētavā pusspainim ar gliemjiem katru dienu vietas nav un nebūs! Šajā jautājumā būšu nehumāns!
Gliemeži, tiešām, ir sērga, ar to likvidēšanu jānodarbojas pēc iespējas ātrāk un intensīvi, citādi, viņi vairojas nereālā ātrumā. Katru vakaru un rītu uzrodas ar vien. No kurienes nevar saprast? Visu ir nolīduši ar savām punķainajām sliedēm, un rijīgi.
Ja reiz dome ir tik nespējīga – granulas kaisīt nedrīkst, zāli pļaut nevar, tad varbūt lai pašvaldību iestāžu darbinieki draudzīgā kolektīvā no rīta un vakarā apstaigā pašvaldības nekoptās teritorijas un salasa gliemežus. Kādēļ iedzīvotājiem jācieš dēļ deputātu nevarības? Kādēļ iedzīvotājiem par saviem līdzekļiem jāpērk granulas ( kas nemaz nav lētas) , lai kaut kas izaugtu piemājas teritorijā? Un tajā pašā laikā no nekoptajām teritorijām lien milzeņi.