Bauskas kristīgā centra «Jaunā dzīve» mācītājs Andrejs Zaluckis 21. novembrī atgriezās no kristīgas konferences, kas notika Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
Bauskas kristīgā centra “Jaunā dzīve” mācītājs Andrejs Zaluckis 21. novembrī atgriezās no kristīgas konferences, kas notika Ķīnas galvaspilsētā Pekinā.
Aizliegumi un sodi
Par iespaidiem tajā pašā dienā viņš pastāstīja “Bauskas Dzīvei”. Andrejs Zaluckis ir piedalījies vairākos misionāru braucienos uz tālām un eksotiskām zemēm. Viņš divas reizes apmeklējis kristiešu saietus Āfrikas valstī Ganā, viesojies Hondurasā, kas atrodas Dienvidamerikā. Tomēr brauciens uz Ķīnu atšķīrās no iepriekšējiem.
“Jau sen sapņoju savām acīm ieraudzīt dižo Austrumu impēriju. Beidzot tāda izdevība radās, jo amerikāņu kolēģi mani uzaicināja uz starptautisku konferenci. Uz Ķīnu devos kā tūrists, lai gan mērķis bija cits – nodibināt kontaktus ar vietējiem kristiešiem, dalīties kalpošanas pieredzē. Atklāti to nedrīkstēja paust, jo Ķīnas Tautas Republikā tiek izsekotas un sodītas personas, kas popularizē Bībeli un kristīgo reliģiju. Par pārkāpumiem draud cietumsods, bet ārzemnieki tiek izraidīti no valsts, nosakot aizliegumu turpmākiem apmeklējumiem. Tāpēc vispusīgu priekšstatu par ķīniešu kristīgajām kopienām neguvu, jo cilvēki, slēpjoties no varas iestādēm, lūgšanas un dievkalpojumus rīko mājās. Man šķita, ka esmu atgriezies savā bērnībā, ko pavadīju Ukrainā. Valsts attieksme pret ticīgajiem padomju laikā bija ļoti līdzīga,” negaidītus faktus atklāj mācītājs.
Butaforiska lojalitāte
Ķīnā, kurā dzīvo vairāk nekā viens miljards, apmēram 60 miljoni ir pievērsušies Kristus mācībai, nevis tradicionālajam budismam, daoismam vai konfūcismam (senām reliģiski filozofiskām sistēmām). Situācija prokomunistiskajā valstī ir ļoti savdabīga, jo varas iestādes svešo ticību apkaro, bet tajā pašā laikā Ķīnā eksistē oficiāla kristīgā baznīca, kuru kalpotājiem valsts maksā algu.
Andrejs Zaluckis spriež: “Neizdevās noskaidrot, kādu kristietības atzaru šis veidojums pārstāv, taču ir skaidrs, ka valdošajai varai tāds modelis ir izdevīgs, jo var demonstrēt pasaulei šķietamo lojalitāti pret dažādām reliģijām. Patiesībā oficiālā baznīca ir butaforiska. Skaidrs taču, ka algoti garīdznieki nepārkāps izvirzītos nosacījumus. Varas iestādēm viņus ir arī viegli kontrolēt. Tagad, kad visa pasaule fokusē uzmanību uz Ķīnu kā valsti ar visstraujāko attīstības tempu, tai ir svarīgi radīt pozitīvu tēlu.”
Gatavi riskēt ar dzīvību
Konference, kurā piedalījās Ķīnas, ASV pārstāvji un vienīgais dalībnieks no Latvijas, notika viesnīcas restorānā tādēļ, ka valsts likumi kristiešiem, kas nepieder oficiālajai baznīcai, aizliedz pulcēties konferenču zālēs un citās sabiedriskās vietās. Sanāksme ilga trīs dienas. Galvenokārt tika apspriesti praktiski kalpošanas jautājumi, akcentējot Bībeles studijas. Lasīt un izplatīt kristiešu Svētos rakstus Ķīnā ir aizliegts. Andrejam Zaluckim nav ne jausmas, kur austrumnieki iespiež Bībeli ķīniešu valodā, bet tā ir pieejama.
Apspriedes darba valoda bija angļu, bet visa norise tika tulkota ķīniešu valodā – arī trīs sesijas, ko Bauskas mācītājs vadīja angliski. Viņš ir ļoti iepriecināts par iepazītajiem cilvēkiem: “Pie mums nav novērojama tāda dedzība, ar kādu ķīnieši pievēršas kristīgajai ticībai. Viņi ir gatavi pat riskēt ar dzīvību. Nekur citur pasaulē tādu ziedošanos neesmu manījis. Ķīnieši ir ļoti atvērti, draudzīgi un līdzsvaroti. Man jābrīnās, kā neiedomājamā cilvēku drūzmā un satiksmes haosā cilvēki var izturēties tik mierīgi,” teic mācītājs.
Satriecoša arhitektūra
Andrejs Zaluckis bija ASV kristiešu delegācijas sastāvā, tāpēc ķīnieši nevarēja iedomāties, ka viņš ir ieradies no Eiropas: “Katrā izdevīgā brīdī es mēģināju stāstīt par Latviju, bet viņi ir dzirdējuši tikai Eiropas vārdu un visu, kas nāk no šejienes vai ASV, uztver ar sajūsmu. Šāda reakcija man šķita dīvaina, jo tik visaptverošu attīstību, kādu ieraudzīju Ķīnā, pat iedomāties nespēju. Mūsu viesnīca atradās Pekinas centrā. Sākumā naktīs nevarēju iemigt, jo būvdarbi, cik vien skatiens var aizsniegt, turpinās visu diennakti bez pārtraukuma. Pa viesnīcas logu redzēju nemainīgu ainavu – desmit autoceltņus.
Pekinas jaunā arhitektūra ir satriecoša – akmens, marmors, stikls un tērauds. Ne mazāk mani pārsteidza lielveikali, jo tik milzīgu preču piedāvājumu nebija nācies redzēt. Turklāt valda ideāla kārtība, ielas, laukumi un sabiedriskās ēkas ir tīras. Nav brīnums, ka pie viesnīcas stāv četri šveicari un divi liftnieki. Ķīnā iedzīvotāju ir tik daudz, ka visus nodarbināt šķiet neiespējami. Tādēļ daudzi emigrē uz ASV vai Eiropu,” skaidro kristīgā centra “Jaunā dzīve” līderis.
