Svētki izdziedāti, izdejoti, arī izrunāti un dažviet izstaigāti lāpu gaismā. Katrā pašvaldībā atšķirīgi ritēja mūsu valsts dzimšanas dienas svinīgie sarīkojumi.
Svētki izdziedāti, izdejoti, arī izrunāti un dažviet izstaigāti lāpu gaismā. Katrā pašvaldībā atšķirīgi ritēja mūsu valsts dzimšanas dienas svinīgie sarīkojumi. To gaisotni noteica organizatoru izdoma, varēšana, iespējas. Arī apmeklētāju skaita kuplums atšķīrās, dažāda bija skolu jaunatnes līdzdalība ar priekšnesumiem.
Jau otro gadu kā klausītājs un vērotājs iejutos valsts svētkiem veltītā sarīkojumā Īslīces kultūras namā. Prieks, ka tas beidzot ir pašvaldības īpašums. Man tur patīk. Īpaši, redzot ļoti kuplā skaitā vietējās vidusskolas jauniešus. Mācību iestādes vadība parasti veido šādus svinīgus godināšanas sarīkojumus, daudzpusīga ir koncertprogramma, labs tās izpildījums.
Vērtējot repertuāru, jāteic, ka tas daudz neatšķīrās no pagājušā gadā redzētā un dzirdētā: tautiskās dejas, pa kādam dzejolim, dziesmas, nelieli teatrāli uzvedumi. Jaunums bija Valsts himnas soloizpildījums, neliedzot klātesošiem līdzdziedājumu. Paldies jaukajai izpildītājai!
Dīvaini man šķita tas, ka nevienā dziesmā vai dzejā nedzirdēju vārdu “Latvija”. Nedzirdēju nevienu latviešu tautasdziesmu. Bija dziesma par to, “ka nezin kāpēc”, par mākonīšiem uz debess maliņas, par Alpu vijolīti no ārzemju kinofilmas, par grāmatu tārpiņu, kas burtus grauž. Saldsērīgi par dvēselīti, kas no kaut kurienes izlien, par ceļu uz mājām, uz bērnu zemi laimīgo. Tēvzemi, kam veltīts šis sarīkojums, nenosauca vārdā. Skumji, lai neteiktu vairāk.
Paldies pašvaldības un skolas vadītājām, kuras uzrunā pieminēja Latvijas vārdu. Paldies par tautas deju, kuru dejojot dzied par rupjmaizes kukulīti padusē. Tās saturs vismaz aktuāls un atbilstīgs šodienas ekonomiskajai situācijai. Turklāt tas klaipiņš jātur padusē cieši jo cieši. Inflācija turpinās, cenas aug augumā, un rupjmaizes kukulītis vienai sabiedrības daļai var kļūt par delikatesi, atļaujoties iekosties tajā tikai svētku reizēs.
Un tā koncerts kultūras namā izskanējis. Skaists noslēgums ar daudzskaitlīgu jauniešu pulku zāles priekšplānā ar svecītēm rokā. Ko vēl piebilst? Koncertprogramma varbūt arī atbilda devīzei “Es, ceļinieks, krustcelēs starp četriem vējiem”. Nezinu, kāda devīze būs pēc gada, kad Latvijai – 90 gadu. Ceru, ka, godinot Tēvzemi, Latvijas vārds izskanēs vairākkārt.
Šīs pārdomas beidzot, devīzei izvēlos Broņislavas Martuževas dzeju: “Mēs paliekam šajā zemes pēdā, no kuras esam dzimuši.
