SIA «Kronis» ir tikai viena no Aivara Svarenieka uzņēmējdarbības jomām, taču vispazīstamākā – šīs firmas produkciju zina Latvijā.
SIA “Kronis” ir tikai viena no Aivara Svarenieka uzņēmējdarbības jomām, taču vispazīstamākā – šīs firmas produkciju zina Latvijā.
A. Svarenieks izmēģinājis dažādas biznesa jomas, viņš arvien meklē jaunus uzņēmējdarbības veidus.
Pārliecība par uzvaru
Bauskā, Mēmeles labajā krastā, Aivars dzīvo no septiņu gadu vecuma. 1982. gadā viņš pabeidzis Bauskas 1. vidusskolu, 1986. gadā Rīgas Politehniskajā institūtā ieguvis inženiera celtnieka specialitāti. Vēlāk šajā pašā augstskolā, tikai ar citu nosaukumu – Rīgas Tehniskā universitāte, ieguvis menedžera ekonomista specialitāti. Izglītība palīdzēja uzzināt svarīgu informāciju par biznesa pamatiem un deviņdesmitajos gados rosināja sekmīgi turpināt uzņēmējdarbību.
Atmodas laikā Aivars Svarenieks neilgi strādāja Bauskas PMK par darba vadītāju. Viņš piedalījās arī Bauzes tirgus ēkas celtniecībā. 1991. gada janvārī, barikāžu laikā, uz Zaķusalu Rīgā braukuši gandrīz visi uzņēmuma darbinieki, arī Aivars. Par to saņemta piemiņas zīme “1991. gada barikāžu dalībnieks”, kura vēlāk atzīta par valsts apbalvojumu. Tolaik jaunais puisis tiešām jutis patriotisku noskaņu: “Zaķusalā bija diezgan mierīgi – tas vairāk bija skaists piedzīvojums. Man bija pārliecība, ka uzvarēsim. Lielākais satraukums bija augustā, puča laikā, kad Bauskā, Siltumtīklu uzņēmuma katlumājas 60 metru augstajā skurstenī, kurā bija tikai montāžas trepes, uzvilka sarkano karogu. Kopā ar Bruno Podnieku pieņēmām lēmumu, ka karogs jāvelk nost, to arī izdarījām.”
Sākumā bija “Jumis”
SIA “Kronis” vadītājs izmēģināja dažādas darbības jomas: “Kā uzņēmējam pirmā darbavieta man bija kooperatīvs “Jumis” ar diviem līdzīpašniekiem – Pauli Bani un Aivaru Svarenieku. Nodarbojāmies ar satelītantenām, satelīttelevīziju un kabeļtelevīziju Bauskā. Vienlaikus strādāju arī zemnieku saimniecībā “Svarenieki”. Zemes man nekad nav bijis daudz, un saimniekošana nebija rentabla.
Deviņdesmito gadu sākumā bija pieci smagi gadi, kad mācījāmies, kas ir brīvais tirgus. No sociālisma bija grūti pāriet uz brīvo ekonomiku. Katrs pieļāvām kļūdas. Liels vilinājums bija dažādas spekulācijas, bija viegli nopelnīt, ātri varēja arī zaudēt. Iesaistījos arī banku sektorā – piedalījos “Bauskas bankas” dibināšanā un nelielu laiku biju bankas direktors. Beigās gan jutos laimīgs, ka no šī amata sveikā tiku prom. Banku krīzes laikā iznāca ciest arī finansiālus zaudējumus kā vienam no bankas akcionāriem.
Pēdējā laikā lielu uzmanību iznāk veltīt vēl vienam uzņēmumam – SIA “Gastex”. Jau no 2003. gada sabiedrība nodarbojas ar gāzes sistēmu projektēšanu un būvi, apkures sistēmām un santehniku.”
Veidojas SIA “Kronis”
Viens no Aivara Svarenieka pirmajiem amatiem bija Codes kolhoza galvenais enerģētiķis. Tika iegūtas pajas. Tās ieguldītas konservu cehā un “Ciņu” kaltē. Aivars Svarenieks ir apmierināts: “Sava daļa vēl aizvien ir abos uzņēmumos. Tiem bijis dažāds attīstības scenārijs, tomēr veiksmīgs, un biznesā tie ieņem stabilas pozīcijas. Esmu gandarīts, ka sākotnējais kapitāls ir attīstījies.
1991. gadā atvēru vienu no pirmajiem bāriem Bauskā – “Kroni”. Tajā bija sauna, pirts, banketa zāle un bārs. SIA “Kronis” tika nodibināta tikai 1993. gadā. Tobrīd nevarēju strādāt citos uzņēmumos, jo biju bankas direktors, uzņēmumu nodibināja mana sieva Benita. Pamatojoties uz bāra nosaukumu, radās uzņēmums. Negaidījām, ka tas kļūs plaši atpazīstams. Sākumā nodarbojāmies ar pārtikas mazumtirdzniecību, tad sekoja konservu cehs, rūpniecības preču mazumtirdzniecība, bet no 1996. gada sākām pastiprināti nodarboties ar augļu un dārzeņu konservēšanu. Konservu ceha darbā balstījos uz Ievu Dūmiņu, uzņēmuma ražošanas direktori, kurai bija pieredze šajā jomā. No uzņēmuma, kas gandrīz neko neražoja, izveidojām firmu, kas regulāri ražo, strādā divās maiņās, visas esošās jaudas ir noslogotas.”
Sākums bijis ļoti grūts – pirmos piecus gadus uzņēmumam bija ļoti minimāls progress. Arī tagad tas ir grūts un mazrentabls bizness. Bet stratēģiskā izvēle strādāt ar visiem lielveikaliem palīdzējusi paplašināt tirgu. Pirmais bija “Rimi”, pēc tam arī citi. Iziešana no reģionāla uzņēmuma statusa zināmā mērā bija veiksmes formula. Pamazām tika sasniegts valsts līmenis – SIA “Kronis” preces ir daudz jāpārdod, jābūt plašai izplatībai, jo tā ir prece, kuru nepērk katru dienu.
Konservētās produkcijas veikala uzcenojums ir 25 – 45%. A. Svarenieks uzskata, ka ir preces, kuras jāražo, pat ja nav ekonomiski izdevīgas. Ražojot tikai rentablāko produkciju, riskē ar iespēju, ka var rasties problēmas ar noieta tirgu un uzņēmums var palikt ar precēm, kuras nepērk. Vienkāršs nozares piemērs – agrāk lietoja tikai burciņas ar attaisāmo vāciņu, bet tagad pircēji vēlas burciņas ar skrūvējamiem vāciņiem. Attaisāmo burciņu ražotājiem ir problēmas.
No bankrota nav jābaidās
Par vadības stilu Aivaram Svareniekam ir šādas domas: “Vadītājam ir svarīgi izprast sava uzņēmuma specifiku un apjomu. Galvenās ir trīs lietas – vispārējā vadība, kadru jautājums un finanses. Šīs trīs jomas ir jākontrolē. Viena no svarīgākajām lietām ir laba komanda. Kadri nosaka gandrīz visu. Piemēram, Ģirtam Karpovičam “Kvēlē”, manuprāt, ir viena no labākajām komandām Bauskas rajonā.
Biznesā jāizvēlas rentablākās lietas. Ja vadītājs redz un var izvēlēties, tad viss ir labi. Un nav jābaidās, ja uzņēmējs bankrotē. Tā ir pieredze, ko uzņēmējs iegūst. Ir nozares, kas iet uz iznīcību, un neko tur nevar izdarīt.”
Meža ogas – neaizstājamas
Aivara Svarenieka nākotnes plāni nav saistīti ar politiku: “Codes pagastā biju deputāts. Stipri saslima tā laika pagasta priekšsēdētājs Ziedonis Tīts. Pusotru gadu nostrādāju pagasta priekšsēdētāja amatā. Tolaik sapratu, ka nevar vienlaikus vadīt pašvaldību un biznesu.
Zināmas savtīgas intereses bija dabas parka “Bauska” izveidē. Tas attiecas arī uz “Kroņa” konservu cehu. Iekļaušana dabas parka teritorijā bija drauds ceha attīstībai. Esmu gandarīts, ka šīs robežas tika koriģētas atbilstīgi arī ražotāju interesēm. Tomēr izvēlētās teritorijas aizsardzību vērtēju pozitīvi. Ceru, ka šo statusu spēs izmantot arī tūrisma attīstībai.
Rēķināmies ar cenu celšanos. Piemēram, meža ogas saņemam no firmām, kuras uzpērk cilvēku mežā salasīto. Ar katru gadu meža veltes ir mazāk, cilvēki tik daudz vairs nelasa, un fantastiski pieaug to cenas. Ir arī kultūraugi – dzērvenes un mellenes –, kuras audzē zemnieki, bet lielogu dzērvenes ir citādākas nekā meža ogas. Tāpēc saražotie produkti atšķiras, ko parasti arī norādām uz etiķetes.”
Svarīga uzņēmuma darbības joma ir sadarbība ar “Zaļo karotīti”, kura tiks turpināta un attīstīta, jo apliecinājums kvalitatīvam produktam ir ļoti svarīgs.
***
Viedokļi
– Biedrības “Mārketinga padome” izstāžu projektu vadītāja DANA ROZENFELDE:
– SIA “Kronis” ir piedalījusies ar savu produkciju gan izstādē “Riga Food”, gan arī pagājušajā gadā Vācijā starptautiskajā izstādē “Zaļā nedēļa 2006”. Uzņēmums izmanto Latvijā audzētus zirnīšus un gurķus. Aivars Svarenieks apmeklē arī citas izstādes, lai redzētu, kādas ir jaunākās attīstības tendences gan produkcijai, gan iekārtām un iepakojumiem.
– Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas izpilddirektore ARLITA SEDMALE:
– SIA “Kronis” ir uzņēmums, kas mainīgajā tirgus un sarežģītajā ekonomiskajā situācijā ir spējis saglabāt ražošanu un pat attīstīt to. SIA “Kronis” ir Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas biedre kopš 2003. gada. Aivars Svarenieks aktīvi piedalās tās darbībā un jautājumu risināšanā. A. Svarenieka viedoklis vienmēr ir pamatots un būtisks. Tajā ir vērts ieklausīties, jo uzņēmums pārstāv valstij tik svarīgo mazo un vidējo uzņēmumu grupu. Aivars Svarenieks vienmēr atrod laiku arī sabiedriskām aktivitātēm pārtikas nozares attīstības labā.
– SIA “Kronis” ražošanas direktore IEVA DŪMIŅA:
– Bauskas rajonā bija arī divas lielākas dārzeņu pārstrādes rūpnīcas, bet to vairs nav. Ja nebūtu Aivara Svarenieka, tad uzņēmuma arī sen vairs nebūtu. Viņš ir enerģisks, neatlaidīgs un ļoti saprotošs.
Uzziņai
– Zīme “Zaļā karotīte” tiek piešķirta pārtikas produktiem, kuru sastāvā ir vismaz 75% Latvijā iegūtu izejvielu un kas atbilst nepieciešamām kvalitātes prasībām, ko apliecina atbilstīgas sertifikācijas iestādes.
– “Zaļā karotīte” ir piešķirta SIA “Kronis” astoņiem produktiem: biešu, dzērveņu, upeņu nektāram, marinētām galda bietēm, marinētiem gurķiem, Zemgales zaļajiem zirnīšiem, zupām “Rasoļņiks” un “Svaigu kāpostu borščs”.
