Mēru muižā atklāj izcilu Latvijas mēroga izstādi

Smiltenes novadpētniecības muzejā Mēru muižā atklāta Latvijas mēroga izstādes «Dievs. Daba. Darbs» otrās daļas «Daba» ekspozīcija – mākslas notikums, ko ir vērts skatīt tajā redzamā skaistuma dēļ. Izstāde apmeklētājiem muzeja darba laikā būs atvērta līdz 12. oktobrim.

Triādē «Dievs. Daba. Darbs» pakāpeniski tiek izlikti mākslas, amatniecības un jaunrades darbi, kas darināti, cildinot latviskās pamatvērtības, un kuros izpaužas mūsu kultūrai būtiskas vērtības – Dievs, daba, darbs.

Izstādē «Daba» ar saviem darbiem piedalās tautas lietišķās mākslas meistari no visas Latvijas. Ekspozīcijas centrā ir Latvijas ainavas, dabas skaistums un spēks mākslas un amatniecības darbu interpretācijā. Pasākumu rīko tautas lietišķās mākslas studija (TLMS) «Smiltene», Smiltenes novadpētniecības muzejs un Smiltenes kultūras centrs.

Triāde «Dievs. Daba. Darbs» iegūst arvien lielāku popularitāti Latvijā. Salīdzinot ar pirmo izstādi «Dievs», šogad pieteikumu un darbu ir gandrīz uz pusi vairāk, teic TLMS «Smiltene» vadītāja Daiga Melnace.

Izstādē, kas aizņem visus muižas ēkas stāvus, ir izlikti teju 360 darbi, tos pieteica vairāk nekā 70 tautas lietišķās mākslas studijas un kopas, kā arī individuālie autori.

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Testa režīmā darbu sākusi bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca

Atkritumu poligona «Brakšķi» teritorijā Jelgavas novadā 8. augustā atklāta bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīca, kurā pārstrādes cikls aizņems divus mēnešus. Gadā tā varēs pārstrādāt 19 000 tonnu bioloģiski noārdāmo atkritumu.

SIA «Jelgavas komunālie pakalpojumi» valdes loceklis Aleksejs Jankovskis stāsta, ka pārstrādei var izmantot gan no sadzīves atkritumiem izšķirotos bioloģiski noārdāmos atkritumus, gan iedzīvotāju jau sašķirotos atkritumus. No sākotnēji izmantojamā materiāla kvalitātes atkarīga galaprodukta – komposta kvalitāte.

«Vispirms jau vienreiz pāršķirotie sadzīves atkritumi tiek ievietoti fermentācijas tunelī. Sākumā tie tiek saslapināti ar perkolātu jeb speciālu šķidrumu, kurā ir augsta organisko vielu koncentrācija, kas nodrošina hidrolīzes procesu. Tur tie stāv četras nedēļas.  Pēc tam tiek pārvesti uz kompostēšanas tuneļiem. Tālāk  pārstrādātie atkritumi tiek vēlreiz pārsijāti, un piemaisījumi apglabāti poligonā. Savukārt bioloģiskā masa – komposts – tie testēts. Pēc testēšanas rezultātiem nosaka, vai komposts tiek izmantots kā poligona apberamais materiāls vai to varēs izmantot apzaļumošanai,» atkritumu pārstrādes procesu skaidro A. Jankovskis.

Atkritumu poligonā «Brakšķi» sadzīves atkritumi nonāk no Jelgavas valstspilsētas, Jelgavas un Dobeles novada. Trīsdesmit līdz četrdesmit procentu no kopējās atkritumu plūsmas ir bioloģiskie atkritumi. Līdz  šim no sadzīves atkritumiem atšķirotie bioloģiskie atkritumi tika likti poligona bioloģiskajā šūnā, kur tie desmit gadu laikā pārtaps kompostā.

Jaunatklātās rūpnīcas būvniecība izmaksājusi 14,9 miljonus eiro. No tiem ES Kohēzijas fonda atbalsts ir 5,7 miljoni eiro, bet vairāk nekā deviņus miljonus eiro uzņēmums «Jelgavas komunālie pakalpojumi» ņēmis kredītā, un vismaz daļa no tiem tikšot iekļauta atkritumu apsaimniekošanas tarifā.

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Lizumu sajūt garšās, smaržās un skaņās

Gulbenes novada Lizumā saistībā ar biedrības «Lizuma tautskola» īstenoto projektu «Lizuma īpašās sajūtas meklējot» izveidota un pirmizrādi piedzīvojusi videofilma «Lizuma sajūtas».

Īsfilmā audiovizuāli demonstrētas īpašās iedzīvotāju Lizuma sajūtas caur dažādām maņām: redzi, dzirdi, garšu, smaržu. Piemēram, uz jautājumu – kas tieši lizumniešiem asociējas ar vārdu «dzirde», izskanējušas šādas atbildes, piemēram, skolas zvans, motokross, mūzika, miers, putni, bērnu čalas un cits. Šo kultūras projektu izloloja un realizēja biedrības «Lizuma tautskola» vadītāja Dace Mikulāne un biedrības pārstāve Dārta Vilne.

Īsfilmiņu varēs noskatīties sociālajos tīklos, kanālā «YouTube», tā tiks nodota arī Lizuma pagasta pārvaldei un Lizuma pamatskolai. «Skola vēlējās, sākot jauno mācību gadu, to demonstrēt. Īsfilmiņa ir 17 minūtes gara, un tā ir kā tāds reprezentatīvs Lizuma videomateriāls, kā mēs redzam Lizumu,» saka D. Mikulāne.

Īsfilmā piedalās vietējie bērni, savukārt tekstu ierunājis Sandris Rakauskis, kurš tagad dzīvo ārzemēs, bet savulaik pasniedza vēsturi un sociālās zinības Lizuma vidusskolā. D. Mikulāne stāsta, ka pirms desmit gadiem Sandris uz Lizuma pagasta svētkiem arī veidoja filmu par Lizuma darbīgajiem cilvēkiem. «Tā simboliski – desmit gadi. Ar viņu ir viegli komunicēt. Viņš sagatavoja arī tekstu, un viņam arī tehniski bija iespēja to izdarīt,» saka D. Mikulāne.

Laikraksts «Dzirkstele»

Iespēja filmēties krimināldrāmā

Augusta nogalē Smiltenes un Raunas tuvumā sāks uzņemt kino – krimināldrāmu. Epizodisku lomu spēlēšanai par aktieri var kļūt arī vietējie iedzīvotāji.

Tā ir iespēja iedzīvotājiem redzēt, kā noris kino uzņemšanas process, un uz brīdi pašiem iejusties aktieru lomā neatkarīgi no dzīvesvietas un iepriekšējās pieredzes, – varbūt kāds par to jau sen sapņo.

«Aicinām izmantot iespēju pieteikties filmēšanai Raunas un tās apkārtnes iedzīvotājus. Augusta nogalē sāksim Smiltenes un Raunas tuvumā filmēt krimināldrāmu, epizodiskās lomiņās un masu skatos priecāsimies redzēt vietējos iedzīvotājus,» sociālajos tīklos ziņo kastinga vadītāja Māra Liniņa.

Interesenti aicināti sūtīt pieteikumus uz e-pastu: spotkastings@gmail.com, pievienojot tajā savu tālruņa numuru un divas fotogrāfijas ar norādi «kino».

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Izveido Ērberģes muižas ģerboni

Aizkraukles novada Mazzalves pagasta Ērberģes muižas svētkos viesi varēja apskatīt nupat izveidoto muižas ģerboni, kas piestiprināts pie muižas parka estrādes.

Mazzalves pamatskolas direktors Aivars Miezītis atklāj, ka ideja par ģerboņa izveidi pieder saieta nama vadītājai Žannai Miezītei, bet viņš aktīvi iesaistījies šīs idejas īstenošanā. Žanna teic, ka pie muižas jau ir pastkastīte ar muižas ģerboni, tāpēc radusies ideja izveidot ģerboni arī lielākā izmērā. Aivars piebilst, ka par pamatu ņemts oriģinālais muižas spiedogs, kuru savulaik atradis mazzalvietis Elmārs Vectirāns. Senais spiedogs veidots spoguļrakstā, tas pārveidots un papildināts ar uzrakstu «Mazzalves pagasts. Ērberģes muiža». Aivars atklāj, ka pirms kāda laika šis ģerbonis izmantots Mazzalves sporta svētku medaļu izgatavošanai, savukārt tagad izveidotā planšete ar ģerboņa attēlu ir 1,25 metru diametrā, un tā ir pārvietojama. To var izmantot arī citviet un citos pasākumos, ne tikai skatīt estrādē pie sienas.

Šis gan nav oficiāls ģerbonis, kas būtu izstrādāts un apstiprināts Heraldikas komisijā, bet pašu veidots muižas simbols.

Laikraksts «Staburags»

No ziediem veidos «Miera ceļu»

Alūksnes kultūras centrā un tā skvērā 23. augustā notiks īpaši pasākumi, lai atzīmētu «Baltijas ceļa» 35. gadadienu un Ukrainas neatkarības dienu. Organizatori aicina sanākt, lai godinātu vēsturiskos notikumus un izceltu miera nozīmi mūsdienu pasaulē.

Alūksnes kultūras centra skvērā pasākumi sāksies ar ziedu paklāja «Miera ceļš» veidošanu. «Iedzīvotājus aicinām piedalīties, nesot ziedus paklājam, kas simbolizēs mieru un cerību, aicinot visus kopā radīt skaistu mākslas darbu,» informē Alūksnes novada kultūras centra mārketinga un komunikācijas speciāliste Amanda Emma Gaišā.

Pēc tam notiks godināšanas pasākums «Miera nesēji», kurā, atzīmējot Ukrainas neatkarības dienu, tiks pasniegtas īpašas godazīmes Alūksnes un Apes novada fonda brīvprātīgajiem un ziedotājiem, kuri devuši ieguldījumu Ukrainas atbalstam. Pasākumā īpašu koncertu sniegs Hotinas (Ukraina) tautas mākslas un atpūtas centra folkloras grupa. Turpinājumā būs «Baltijas ceļa» atceres pasākums «Mūs vieno ceļš», kurā uzstāsies dziedātājs Kaspars Markševics. Koncerts būs emocionāls atgādinājums par «Baltijas ceļa» nozīmību un spēku, kas Baltijas tautas vienoja cīņā par brīvību un neatkarību. Savukārt vakara noslēgumā Alūksnes kultūras centrā demonstrēs dokumentālās filmas par Ukrainu.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».

Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.