Iecavas vidusskolas apspriežu telpā 7. decembrī notika novada teritorijas plānojuma (2005. – 2017. gads) grozījumu sabiedriskā apspriešana.
Iecavas vidusskolas apspriežu telpā 7. decembrī notika novada teritorijas plānojuma (2005. – 2017. gads) grozījumu sabiedriskā apspriešana.
Bija ieradušies vairāk nekā 20 interesentu, par dažām tēmām izvērtās spraigas diskusijas. Projektu vadības un plānošanas konsultāciju firmas “Grupa 93” pārstāve Kristīne Casno stāstīja par grozījumiem, kādi plānojumā veikti pēc pirmās apspriedes, kas notika 22. novembrī. Vairāki labojumi iecavniekus apmierināja, tomēr, līdzīgi kā pirmajā apspriedē, arī šoreiz izvērtās karstas diskusijas. Galvenie strīda temati bija par siltumnīcu saglabāšanu Iecavas ciemā, kā arī par paredzēto apvedceļu.
Siltumnīcas grib saglabāt
Debates izvērtās par to, kādu kurināmo ļaut izmantot siltumnīcās, vai vispār atļaut turpināt tās ekspluatēt ciemā. Runātāji atgādināja, ka savulaik Iecavas ļaužu labklājība veidojusies tieši no siltumnīcās izaudzētā un tirgos pārdotā. “Ienācēji varbūt to nezina, bet savulaik plēvju būdas bija Iecavas simbols. Lemjot par to saglabāšanu ciema centrā, par ekspluatāciju, īpaši tad, kad siltumnīcas jāapsilda, noteikti ir jārod kāds kompromiss. Plānā varbūt var ierakstīt, ka neaizliegt šo darbošanos tiem, kas to veikuši jau gadiem ilgi, taču neļaut jaunu, lielu siltumnīcu ierīkošanu ciemā,” tā vēlēja novada Domes priekšsēdētājs Jānis Pelsis.
Priekšsēdētāja priekšlikuma atbalstītāju vidū bija arī iecavnieks Ādolfs Pulkstenis. Viņš vēlējās zināt, vai ir kādi mērījumi, statistikas dati, cik liels ir siltumnīcu radītais gaisa piesārņojums. Tika arī uzsvērts, ka nauda, ko iegūst, pārdodot izaudzēto tirgū, nonāk iecavnieku kabatās, to iztērē vietējos veikalos.
Izskanēja priekšlikumi izlemt par skursteņu pieļaujamo augstumu, kurināmo materiālu. Savukārt oponenti izteica apgalvojumu, ka dzīve ciematā nevar būt tāda pati kā lauku viensētā. Ir jārēķinās ar kaimiņiem, ar viņu tiesībām elpot nepiesārņotu gaisu. K. Casno uzklausīja viedokļus un solīja tos iekļaut plānojuma grozījumos.
Kur būs apvedceļš?
Diskusija izvērtās arī par piedāvātajiem trim Iecavas apvedceļa variantiem. Sanākušajiem bija daudz neskaidrību. Iecavnieks Māris Ozoliņš, piemēram, projektā saskatīja, ka viens no iespējamiem ceļiem šķērso viņa īpašumu, varbūt pat ēkas. Sanākušos interesēja, kādas šādos gadījumos būs iespējamās kompensācijas, cik daudz iedzīvotāji varēs iebilst pret ceļu būvētāju iecerēm. Te jāpiebilst, ka rīt, 13. decembrī, plkst. 10 Iecavas novada Domes telpās notiks autoceļa Saulkalne–Bauska (Ārce) būvniecības ietekmes uz vidi novērtējuma sabiedriskās apspriešanas sapulce.
Iebildumi izskanēja arī par derīgo izrakteņu teritoriju noteikšanu novadā. Īpaši satrauca iespējamā jaunu dolomīta atradņu “Purmales” ierīkošana. Tas varētu apdraudēt līdzās esošo māju iemītniekus, piekļuvi mājām, lauksaimniecībā izmantojamai zemei.
Sapulces beigās projekta izstrādātāji solīja iebildumus iekļaut jaunajā variantā. Ar to tiks iepazīstinātas dažādas valsts institūcijas, kurām būs jāsniedz savs atzinums. Ja nebūs neparedzētu aizķeršanos, tad nākamā gada februārī vai martā sēdē novada deputāti teritorijas plānojuma projekta grozījumus varētu apstiprināt.
