LETA
Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD), veicot bakteriālās iedegas saimniekaugu pārbaudes, baktēriju konstatējis 18 īpašumos, liecina dienesta publiskotā informācija.
VAAD bakteriālās iedegas monitoringā šogad līdz 17.augustam noņēmis vairāk nekā 300 paraugus, no tiem 24 paraugos, kas ievākti 18 īpašumos, konstatēta bakteriālā iedega. Latvijas teritorijā veiktas 980 pārbaudes dažādās saimniekaugu augšanas vietās, tostarp 317 pārbaudes iepriekšējo gadu perēkļos un to buferzonās, kā arī jaunajās perēkļu vietās un trīs kilometru rādiusā ap tām.
Visvairāk pārbaudes veiktas Zemgales un Kurzemes reģionos, kur katrā reģionā veiktas virs 270 pārbaudēm, savukārt mazākā baktērijas izplatības intensitāte ir Vidzemes reģionā, kur slimība līdz šim nav izplatījusies un ir veiktas 70 pārbaudes. Latgales reģionā veiktas aptuveni 160 pārbaudes, bet buferzonu teritorijās Augšdaugavas novadā un arī pārējā reģionā jauni slimības uzliesmojumi nav atrasti.
Dienesta pārstāvji norāda, ka lielākā bakteriālās iedegas izplatība šogad konstatēta Zemgalē – Jelgavas un Bauskas novados, kur inficēti koki atrasti 13 vietās. Visas no šīm vietām, izņemot perēkli Jelgavas pilsētā, VAAD jau pastiprināti uzraudzīja.
Kaitīgais organisms konstatēts arī Rīgas reģionā, Tukuma novada Pūres pagastā un divos novados Kurzemes reģionā. Vairumā gadījumu perēkļi atrodas blakus viens otram, tāpēc faktiskās slimības skartās teritorijas nav plašas, izņemot Zemgales dienvidu daļu, kur perēkļu buferzonas aizņem lielas platības starp Lielvircavu, Eleju, Bērvircavu un Bērsteli. Tomēr dienesta pārstāvji akcentē, ka arī šajos reģionos slimības izplatība ir apzināta un tiek uzraudzīta.
Pēc organisma konstatēšanas vietās, kas atrodas ārpus iepriekš zināma slimības izplatības areāla, inspektori veikuši papildu pārbaudes, kā rezultātā Pūres pagasta Dzintara ciemā noteikti četri perēkļi. Jelgavā, Kuldīgas novada Snēpeles pagastā un Vārves pagastā, netālu no Ventspils vēl turpinās papildu pārbaudes bakteriālās iedegas perēkļu buferzonās.
VAAD inspektori, veicot apsekojumus stādaudzētātavās, stādu tirdzniecības vietās, komercdārzos, parkos un privātos dārzos, slimības vizuālo pazīmju gadījumā, ņem paraugus, kurus, lai noteiktu baktērijas klātbūtni, testē Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā.
VAAD Augu karantīnas departamenta direktore Gunita Šķupele uzsver, ka, neraugoties uz bakteriālās iedegas konstatāciju jaunās vietās, slimības izplatība tiek kontrolēta un tā joprojām ir apkarojama. Viņa kā pozitīvu piemēru min Dienvidkurzemes novadu, kur fitosanitārie pasākumi un uzraudzība, kas veikta kopš 2020.gada, kad tika atklāti pirmie 23 perēkļi, un vēl 27 jauni perēkļi turpmākajos trijos gados, snieguši gaidītos rezultātus un šogad baktērija vēl nav konstatēta.
Dienesta pārstāvji aicina iedzīvotājus sadarboties ar VAAD, atļaujot veikt pārbaudes savā īpašumā, un ziņojot par vizuālām pazīmēm saimniekaugos. Īpašnieki, kuri izpilda noteiktos fitosanitāros pasākumus, var pieteikties valsts kompensācijai.
Jau ziņots, ka Bakteriālā iedega ir ļoti bīstama augļu koku slimība, kas var izpostīt līdz 80% no augļu dārza stādījuma.
Bakteriālās iedegas saimniekaugi ir augļu koki un dekoratīvie krūmi, tostarp ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, klintenes un vilkābeles.
Tipiskas slimības pazīmes ir brūnas līdz melnas krāsas sačokurojušās lapas, kuras turas klāt zariem, bet izskatās kā apdegušas. Ziedi un augļi vīst, sačokurojas, kļūst tumši, bet nenokrīt un turas pie auga. Bakteriālā iedega sākas no ziedu vai zaru galiem, no tiem baktērija migrē uz lielākiem zariem un izplatās tālāk uz stumbru. Jaunie zaru dzinumi brūnē, kļūst nekrotiski, zaru gali bieži izliecas āķa formā. Lielāku zaru bojātā miza uzpūšas un plaisā.
Bakteriālās iedegas saimniekaugu ziedēšanas periodā un vismaz divas nedēļas pēc to ziedēšanas beigām aizliegts pārvietot bišu stropus no bakteriālās iedegas buferzonas un ievest bišu stropus bakteriālās iedegas buferzonā.
VAAD ir 1998.gadā izveidota valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras mērķis ir nodrošināt kultūraugu un mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu, aizsardzību un aprites uzraudzību, lai saglabātu to bioloģisko daudzveidību, veicinātu sabiedrības drošību un pasargātu apkārtējo vidi no iespējamā augu aizsardzības un mēslošanas līdzekļu radītā piesārņojuma, radīt priekšnoteikumus, lai lauksaimniekiem būtu pieejams vesels un kvalitatīvs pavairojamais materiāls, kā arī palielinātu produktivitāti un lauksaimniecības konkurētspēju.
Attēlā – bakteriālā iedega skārusi ābeli. Foto no vaad.gov.lv
Reklāma