Nu tad beidzot ir pienācis tas ilgi gaidītais, sapņu, cerību un mīlestības pārpildītais laiks. Ziemassvētki. Tik tiešām tas ir tāds jauks laiks, kaut gan agrāk tas man nelikās tik jauks, jo vienmēr ap šo laiku bija jāuztraucas…
Tik tiešām, paklausiju visā teiktajā par Ziemassvētkiem, atvēru sirdi un līdzīgi noreaģēja mans maks! To jau laikam ir teikuši daudzi, ka Ziemassvētki ir dāvināšanas laiks un vienmēr tērējās nauda! Interesanti ir tas, ka nekad neesmu dzirdējis, ka kāds būtu teicis, ka uz Ziemassvētkiem ir “uzvārījies”. Visi tik pērk un dāvina, bet bilance nekad nesanāk pa nullēm. 🙂 Tad nu pasakiet kā to var dabūt. Jo, ja jau mēs esam materializējuši pilnīgi visu: Ziemassvētkus, Lieldienas, pat bēres, tad ir pēdējais laiks kļūt nedaudz par “kapeješņiku” un sākt domāt tā, lai netiktu apvainots, es domāju, palikt mīnusos.:) Iepriekš arī nekad nav līdzējis tas, ka esmu teicis: “Varat man neko nedāvināt un es Jums arī neko!!!” un tad netērējās ne nauda, nevajag nesties pa veikaliem un domāt, ko tad tavējie grib no Salaveča, kurš pēc viņu domām ir “biezais čalis”. Nu nesaprotu, kāpēc vienmēr iztērē vairāk, nekā Tev uzdāvina pretī? Un tā, biedri, ir visiem!
Tad nu lūk, es ņēmu papīru, sazīmēju grāmatvedisko “lidmašīnu” un sāku provizoriski rēķināt, ko esu sapircies es un, ko uzdāvinās man! Un nesanāca pa nullēm… Domāju, domāju un izdomāju, ka mēs visi esam “nodzīti” līdz tam, ka nerēķinam un neapjaušam, kas ir dāvināšanas prieks, un kas tas ir par ciparu… Tad nu arī tā bilance kļūst krietni savādāka! Jo tad, kad pērkam tad čikstam, ka naudiņa aiziet, bet, kad mēs katrs saviem bērniem, vecākiem, brāļiem un māsām dāvinam par naudu pirkto lietu, tai klāt nāk mīlestības, saticības un pozitīvisma PVN un tas nav 18%, bet vismaz 100%. Un tad mēs kļūstam mīļi, smaidīgi un mums visiem ir labi un silti, tad saprotam, ka īstā dāvana ir tas, ka varam būt kopā un ir KUR būt, atcerieties, ka citiem tādas iespējas nav!
Tad arī apjaušam, ka tai naudai nav nozīmes, nu nekādas, pat ja mēs dāvinātu ar savām rokām izgrebtus kartupeļus, mēs saprastu, ko nozīmē tas, ka ir kāds, kas smaidīs to saņemot. Tāpēc iesaku atmest visu naudas “štelli” malā (Varbūt jau neviens par to nemaz arī nesatraucās, taču visapkārt par to runā), kā to izdarīju es un pateikt: “DZĪVOJAM MĒS VIENREIZ UN NAUDA DOMĀTA, LAI TO TĒRĒTU, BEIGSIES, SAPELNĪSIM VĒL!!!”
Visiem Priecīgus Ziemassvētkus, mīliet, cieniet un vienmēr rūpējieties viens par otru!
Ziemassvētku noskaņā iegrimušais Edijs.
