Par strauju griežas laika rats, rau, atkal pagājis ir gads!
Par strauju griežas laika rats,
Rau, atkal pagājis ir gads!
Tik tikko aizskanējis līgo,
Jau Ziemassvētku gunis spīgo.
Kad joku sarodas par daudz,
Pēc citiem ritmiem vārdi sauc.
Caur humoru, kaut arī skarbu,
Ir visiem vieglāk darīt darbu.
Ja labi padomā turklāt,
Kur bijām, esam akurāt:
Šķiet, sēra smaka atkal gaisā,
Kad viedie politiku taisa.
Nu jaunu valdību mēs gaidām,
Par milžu cīņām tikai smaidām.
Mums sola – būšot citi vēži.
Tie godīgie vai atkal blēži?
Pār veco, labo Rīgas pili
Klīst dūmi pelēki un zili;
Tur Zatlers politiķus sver,
Uz gudru premjeru viņš cer.
Nāk Godmanis un Edgars Zalāns,
Dombrovskis Valdis tā kā malā,
Var nomest viņš kaut desmit ādu –
Uz varu cerību nekādu.
Ir metis prezidents uz galda
“Skribentiem” uzkodu saldu:
Viņš Kalvītim sniedz šaujamrīku
Kā dāvanu tik divdomīgu.
Nu asprāši it nesaudzīgi
Smej pilnā rīklē – pamatīgi:
Ne viens, ne otrs nenojauš,
Kad ierocis šis varbūt šaus.
Ir Zalāns sevī ieciklējies,
No “Domburšova” atsacījies;
Viņš parādīšot džekam šitam,
Kas šajā valstī īsti sitams,
Un darīšot, cik viņa spēkos,
Lai netīkamos “Domburšovos”
Neietu neviens no tiem,
Ko Zalāns sauc par cilvēkiem.
Ar spītību un runu stāvu
Viņš atgādina jaunu pāvu;
Vēl spalvām piedota nav krāsa,
Jau varas degsme acīs prasās.
Ir akadēmijā viņš gājis,
Kur līderisma prasmes krājis.
Vai varēja viņš paredzēt,
Ka iegūtais to nogremdēs!
Šis kandidāts par presi saka –
Tai esot destruktīva smaka,
Bet Domburs Jānis, puisis ciets,
Īsts daudzu “politiķu bieds”.
Un pēkšņi trešdienā ir ziņa –
No brīnumiem zūd dažam miņa:
Valsts prezidents ir visu jaucis,
Trīs citus vīrus pilī saucis.
Tie – Aivis Ronis, Andris Bērziņš
Un pazīstamais Bondars Mārtiņš.
Nu kļūst skaidra tāda lieta:
Fiasko kandidāti cieta,
Valdis Zatlers pagaidīt liks,
Līdz valsts pie jaunas valdības tiks.
Te piektdien atkal jaunas vēstis,
Ko bērni saviem bērniem stāstīs:
Par premjeru tiek izvirzīts
“Nobriedušais” rezervists.
Tas Ivars Godmanis, paties,
Pie varas atkal atgriezies,
Viņš jaunu valdību mums stādīs,
Ko var, ko nevar – visu rādīs.
Vai būsim atkal tur, kur bijām,
Kur miljonus pret godu mija,
Kur likums viens un taisnība visiem,
Kā sacīt jāsaka, tikai priekš kaķiem.
Vai piecas frakcijas kopā ies,
Priekos un bēdās dalīsies,
Vai četru veco koalīcija
Būs atkal jāpacieš Latvijai?
Un vēl kāds jautājums neatbildēts:
Kur īsti radās Godmanis tāds,
Ne kādas partijas virzīts,
Bet Zatlera – favorīts.
Vien “zemnieku” Brigmanis vēsi
Uzklausa jebkuru vēsti.
Vienmēr gatavi kā pionieri,
Kaut vai ar bomi pa pieri.
Ar domām šīm, kas rakstu rindās,
Ir šajā reizē jāatvadās.
Skan brīvi vārdi brīvā valstī,
Ja saucam visi vienā balsī:
Lai balti sniegi zemi tin
Un Ziemassvētkus svin,
Kas jūt un mīl un cerēt spēj –
Nāks gaišas dienas pasaulei.
