Valdība fiksē “starta pozīcijas” budžeta sarunās

Nākamā gada budžeta veidošanas process būs “ļoti nospriegots” un būs jāpacīnās, lai budžets būtu sabalansēts, pēc otrdienas valdības sēdes atzina finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Finanšu ministrija (FM) skaidro, ka pēc otrdienas valdības sēdes, kurā nofiksētas “starta pozīcijas”, sāksies praktiska valdības un koalīcijas darbība, lai vienotos, kur rast nepieciešamos līdzekļus valdības prioritāšu īstenošanai, un kādā apmērā šīs prioritātes varēs īstenot.

Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) pēc valdības sēdes uzsvēra, ka tikai pēc tam, kad valdība būs skaidri sapratusi, kā atbildēt uz budžeta izaicinājumiem attiecībā uz ārējo un iekšējo drošību, varēs skatīt visas pārējās prioritātes.

Ašeradens uzsvēra, ka, veidojot nākamā gada budžetu, valdībai jāmeklē iespējas palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus.

Ministrs teica, ka saspringto situāciju ar budžetu ietekmē vairāki faktori – vājā ekonomikas attīstība Eiropā un Latvijas kaimiņvalstīs, kas ir galvenie Latvijas eksporta tirgi, inflācijas samazināšanās, jaunās Eiropas Savienības (ES) ekonomiskās pārvaldības prasības, ģeopolitiskās situācijas ietekme, Eiropas Centrālās bankas (ECB) “skarbā” monetārā politika.

Visu šo faktoru ietekmē ienākumi valsts kasē ir samazinājušies, skaidroja Ašeradens, vienlaikus norādot, ka FM sagaida labākus rezultātus otrajā pusgadā – gan nodokļu ieņēmumos, gan ekonomikas izaugsmē.

Arī Ašeradens uzsvēra, ka galvenais 2025.gada budžeta jautājums būs kā finansēt drošību, tāpēc jau ir sākušās diskusijas gan par budžeta palielināšanu, gan izdevumu samazināšanu.

Ministrs atzina, ka budžeta veidošanas process būs “ļoti nospriegots” un būs jāpacīnās, lai budžets būtu sabalansēts. Patlaban saskaņā ar FM prognozēm budžeta deficīts nākamgad ir 2,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP) un tas ir bīstami tuvu maksimāli pieļaujamajai 3% robežai.

Tāpat Ašeradens sacīja, ka vēl otrdien notiek darbs ar plānotajām nodokļu izmaiņām, kuru piedāvājumu FM plāno prezentēt trešdien. Vienlaikus Ašeradens nekomentēja iespējamās izmaiņas, vien norādot, ka varētu tikt ieviests banku virspeļņas nodoklis..

Valdība otrdien pieņēma zināšanai FM informatīvo ziņojumu par valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā teikts, ka ministrijas un citas centrālās valsts iestādes, kā arī neatkarīgās institūcijas ir iesniegušas prioritāro pasākumu pieprasījumus 2025.gadam par 1,293 miljardiem eiro.

FM vērtējumā ministriju un citu centrālo valsts iestāžu, kā arī neatkarīgo institūciju iesniegtajos prioritāro pasākumu pieprasījumos 41% no tām jeb 527 miljoni ir saistīti ar valsts drošību.

Tāpat valdība pieņēma zināšanai informatīvo ziņojumu par makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un vispārējās valdības budžeta bilances prognozēm 2025., 2026., 2027. un 2028.gadā, kurā teikts, ka jauno prioritāšu finansēšanai pieejamā fiskālā telpa 2025.gadā ir negatīva – mīnus 13 miljoni eiro.

Valdība arī atbalstīja FM sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā. Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valdība vienojusies drošību noteikt kā vienīgo prioritāro attīstības virzienu valsts budžetam 2025.gadam un budžeta ietvaram 2025., 2026. un 2027.gadam.

Saskaņā ar budžeta izstrādes grafiku Saeimā 2025.gada budžeta likumprojektu paketi paredzēts iesniegt šā gada 15.oktobrī

Attēls no pixabay.com