Mēs, «Rūķu mājas «Upīši»» bērnu vecāki, gribam pateikties Bauskas Domei, īpaši priekšsēdētājai Ārijai Gailei, par to, ka vēlreiz ir pagarināts termiņš, līdz kuram jāsakārto dokumenti, lai bērnu centra ēku varētu nodot ekspluatācijā.
Mēs, “Rūķu mājas “Upīši”” bērnu vecāki, gribam pateikties Bauskas Domei, īpaši priekšsēdētājai Ārijai Gailei, par to, ka vēlreiz ir pagarināts termiņš, līdz kuram jāsakārto dokumenti, lai bērnu centra ēku varētu nodot ekspluatācijā.
Esam informēti par procesa virzību un iemesliem, kāpēc līdz šim nav paveikts viss, lai “Rūķu mājas” darbība visos aspektos būtu likumīga. Ļoti ceram, ka līdz Domes noteiktajam laikam – 21. decembrim – dokuments par ēkas nodošanu ekspluatācijā beidzot būs apstiprināts.
Jau gadu laikraksts “Bauskas Dzīve” publicē rakstus par šo privāto iestādi, īpaši akcentējot visu, kā nav, trūkst u. tml., tādējādi veidojot negatīvu tēlu, kas iespiežas atmiņā. Līdz ar to cilvēkam, kuram nav citas informācijas, tiešām jādomā, ka Bauskas Domes saudzējošā attieksme šajā gadījumā ir visīstākā nolaidība un vecāki, kuri turpina vest savus bērnus uz “Rūķu māju”, ir apbrīnojami dumji un cietsirdīgi.
Vai tiešām tā ir? Varbūt tomēr Bauskas Dome šajā iestādē un tās darbiniekos saskata pozitīvu potenciālu, kas ir krietni lielāks par konstatētām nepilnībām? Ingas Muižnieces rakstā “Saudzēšanas koka augļi” (“Bauskas Dzīvē” 23. novembrī 2. lpp.) tikai “garāmskrienot” minētā “licence pakalpojumu sniegšanai” ir Izglītības un zinātnes ministrijas izsniegta licence, kas apstiprina, ka ar pirmsskolas izglītības programmu un tās realizēšanai vajadzīgiem dokumentiem mūsu “Rūķu mājā” viss ir kārtībā. Ne ar vārdu netika pieminēts, kā “Rūķu māju” vērtē daudzās komisijas, kas šoruden lūkoja tās darbu. Vecāku rīcībā ir informācija, ka nevienai no tām nav ievērojamu iebildumu.
Mēs, vecāki, vēlamies pastāstīt gan Domes, gan citu ar šo lietu saistīto iestāžu darbiniekiem un “Bauskas Dzīves” lasītājiem, ka esam apmierināti ar mūsu bērnu aprūpi un audzināšanu “Rūķu mājā”, gribam pievērst uzmanību tam, kas ir. Proti, Bauskas vecpilsētā, pilnībā atjaunotā ēkā, pirmais stāvs ir iekārtots mājīgi un atbilstīgi pirmsskolas vecuma bērnu vajadzībām. Daudzas lietas un mantas tur ir pašu rokām darinātas. Bērni kopā ar vecākiem mācās nebūt patērētāji vai “pakalpojumu saņēmēji”, bet gan radošas personības. Katru mazuli tur sagaida un pavada apmīļojot. Pirms došanās mājup uz audzinātājas sirsnīgo jautājumu “Vai rīt atkal tiksimies?” ikreiz no bērna mutes atskan labprātīgs un tikpat sirsnīgs “Jā!”. To nevar notēlot. Mēs, vecāki, redzam audzināšanas un aprūpes augļus – jaunas zināšanas un prasmes, ko apguvuši bērni –, jūtam ģimenisko cieņas un saprašanās gaisotni, kas tur valda ikdienā un svētku reizēs.
Protams, priecātos, ja “Rūķu mājas” pagalms jau tagad būtu visos gadalaikos skaists dārzs ar drošām un košām rotaļu ierīcēm. Taču domājam, ka pašlaik mūsu mazuļi tur nav apdraudēti vairāk kā pārējo Bauskas bērnudārzu teritorijā vai nedaudzajos Bauskas rotaļlaukumos – tik ilgi, kamēr viņus rūpīgi pieskata gudri un mīloši cilvēki. Vēl vairāk – mēs labi zinām, ka ar to vienmēr būs par maz. Ja nebūs Dieva žēlastības un apsardzības, neko nedos pat perfekta atbilstība ikkatram valsts likumu burtam. Tas nekas, ka bērni spēlējas it kā neestētiskā un nepabeigtā pagalmā. Toties viņi redz un piedzīvo, kā cilvēks pamazām, ar pūlēm veido savu apkārtni labāku, nevis tikai atnāk pie visa gatava. Cilvēks var darīt tik, cik atļauj viņa rocība.
Var jau, protams, aši aizbērt, nolīdzināt, noasfaltēt un vietumis apsēt ar zāli, kā to izdarīja ar plašo laukumu pie veikala “Rimi” un citviet Bauskā. Tagad it kā nav, kur piesieties – sētnieki diezgan ātri var savākt vieglu roku izmētātas drazas… Tikai tai vietai vairs nav dvēseles. Būtu skumji, ja līdzīgi rīkotos pirmsskolas izglītības iestādes īpašnieki.
Ina un Normunds Grasmaņi ir izvēlējušies sarežģītu ceļu. Mēs apbrīnojam viņiem un citiem “Rūķu mājas” darbiniekiem doto spēku, izturību un mīlestību. Palīdzam, cik varam. Esam pateicīgi, ka iebrauktuves un pagalma labiekārtošanas vārdā no mums neprasa tādu naudu, ko nespētu samaksāt. Tad varbūt šajā vietā dižotos labiekārtots pagalms… bez bērniem. Priecājamies, ka pamazām viņus iepazīstam kā cilvēkus, kas dara un uzņemas atbildību, arī tad, ja kļūdās. Esam pārliecināti, ka “Rūķu māja” ir vajadzīga ne tikai tās iemītniekiem, bet pilsētai kopumā.
Cerībā, ka mūsu “Rūķu māja” varēs turpināt darbu par svētību visai Bauskai – BĒRNU VECĀKI (Seko 19 parakstu).
