Kad sniegs par brīnumu kļūst, baltu apģērbu zemei, Dievs, kaut uz mirkli iedod par zīmi.
Kad sniegs par brīnumu kļūst,
baltu apģērbu zemei,
Dievs,
kaut uz mirkli iedod
par zīmi, ka mīli joprojām,
par zīmi, ka piedod;
lai grauztai un durstītai sirdij
atkal ir spēks
visiem piedot, –
šaurā un ērkšķainā ceļā
iet cēli –
kā rozei ziedot!
