Profesionālās atbalsta sistēmas izveide pedagogiem, darba samaksas palielināšana, risinājumi jaunu pedagogu piesaistei un profesijas konkurētspējai, latviska – vienota un iekļaujoša skola – pāreja uz izglītību valsts valodā, izmaiņas izglītības saturā, veicinot Latvijas ilgtermiņa drošību, – tas viss Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā iezīmē vienus no svarīgākajiem akcentiem, kas skar skolēnus un pedagogus jaunajā mācību gadā.
Par iepriekšminētajiem akcentiem šodien, 22. augustā, runās arī Bauskas novada pedagogi konferencē, kas sāksies pulksten 10 Bauskas Valsts ģimnāzijā. Programmā paredzēta arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) apbalvojumu pasniegšana; novada mācību jomu koordinatoru tikšanās ar jomas pedagogiem; izglītības iestāžu vadītāju darba seminārs, kā arī meistarklases pedagogiem, informē Bauskas novada pašvaldībā.
Pēc IZM vērtējuma, svarīgākie akcenti un jauninājumi šajā mācību gadā būs:
Skolēniem. Mācību saturs
No 2024. gada 1. septembra skolēnus izglītības saturā gaida vairāki jaunumi. Spēkā stāsies grozījumi mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā, kuras centrālais akcents ir lielāks uzsvars uz ikdienas vērtēšanu un pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, lai mācību procesa laikā uzlabotu zināšanas un skolēni sekmīgāk sagatavotos pārbaudes darbiem. 2024.2025. mācību gadā mainīsies arī centralizēto eksāmenu slieksnis. Beidzot 9.klasi, centralizēto eksāmenu vērtējumam jāsasniedz vismaz 15%, bet vidējā izglītībā vismaz 20%. Plānots, ka centralizēto eksāmenu sertifikātus nākamajā gadā skolēni varēs iegūt nedēļu agrāk nekā tas bija šogad.
Gan vispārējā vidējā izglītībā, gan profesionālajā vidējā izglītībā obligāti jāsāk Valsts aizsardzības mācības īstenošana 112 stundu apjomā, savukārt vidusskolēniem, kuri sāks apgūt pamatkursus optimālajā līmenī, kursus Vēsture I un Sociālās zinātnes I mācīs atsevišķi.
Turpinot pāreju uz izglītību tikai latviešu valodā, no 1.septembra mācības turpinās 1., 4. un 7.klasēs un uzsāks secīgi 2., 5. un 8. klasēs. Pāreju visā izglītības sistēmā uz mācībām tikai latviešu valodā, kuras ieviešana tika uzsākta pagājušajā mācību gada, noslēgsies 2025./2026. mācību gadā. Sekmīgai mācību procesa norisei latviešu valodā mazākumtautību skolēniem un pedagogiem nodrošināti dažādi atbalsta pasākumi. Skolēniem iesaistoši atbalsta pasākumi – mācību materiāli, vasaras nometnes pirms mācību gada, kā arī nometne rudens brīvlaikā, lai palīdzētu nostiprināt un pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Tāpat Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir nodrošinājusi finansējumi, lai skolas, kurās nepieciešams, var nodrošināt pedagogu palīgus mācību stundās, kā arī skolotājus pagarinātajām dienas grupām atbalstam ne tikai mācību procesā, bet arī latviešu valodas lietošanas ikdienā paradumu stiprināšanai. Skolām un pedagogiem pieejami latviešu valodas kursi un metodiskie materiāli, mentoru atbalsts no skolu vides, nometnes, mācību un metodiskie materiāli.
Pedagogiem
IZM turpinās ieviest risinājumus ilgtspējīgu un efektīvu pārvaldības principu īstenošanai Latvijas skolās. IZM turpina darbu pie jauna pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa “Programma skolā” ieviešanas, investīciju nodrošinājuma mūsdienīgas skolu vides izveidei, kā arī izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas attīstībai, kas nepieciešama datos balstītu lēmumu pieņemšanai izglītības kvalitātes pilnveidei.
Pedagoga profesijas pievilcībai un motivāciju izvēlēties darbu izglītības iestādē, IZM mērķtiecīgi ir nodrošinājusi un turpinās papildus finansējuma piesaisti pedagogu atalgojuma celšanai, pēdējo divu gadu laikā, nodrošinot minimālās atalgojuma likmes celšanu. Jāatgādina, ka no šā gada 1.janvāra minimālā darba alga likme sasniedz 1526 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Saskaņā ar apstiprināto pedagogu darba samaksas palielināšanas grafiku, no 2025. gada 1.janvāra plānota minimālās darba samaksas celšana līdz 1656 eiro par 40 stundu darba nedēļu. Pedagogu atbalstam valdībā atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz noteikt papildu atlīdzību, kompensējot transporta un mājokļa īres maksas izdevumus. Tāpat IZM risina nozīmīgus jautājumus, kas saistīti ar atbalstu pedagoģijas studijām, nodrošinot stipendijas, budžeta studiju vietas, kā arī studiju kredītu dzēšanu.
Valsts izglītības satura centrs (VISC) jaunajā mācību gadā uzsāks vairāku nozīmīgu Eiropas Savienības līdzfinansētu projektu īstenošanu. Turpmākajos gados, nodrošinot investīcijas 67,8 miljonu eiro apmērā tiks ieviesta vienota pedagogu profesionālā atbalsta sistēma kas nodrošinās ikvienam pedagogam pieejamu regulāru un vajadzībās balstītu profesionālās kompetences pilnveidi, metodisko atbalstu un digitālus metodiskos materiālus.
VISC arī turpinās sniegt atbalstu skolēniem ar priekšlaicīgu mācību pārtraukšanas risku projektā, kura mērķis ir veidot integrētu skolas-kopienas pieeju, veicinot starpinstitūciju sadarbību un skolēnu vecāku iesaisti izglītības procesā, sekmējot vispārējās izglītības satura apguvi.
Profesionālajā izglītībā jaunajā mācību gadā turpinās darbu pie profesionālās izglītības satura pilnveides, ieviesīs profesionālās izglītības absolventu monitoringu. Tāpat profesionālajā izglītībā turpinās mūsdienīgas mācību vides un aprīkojuma modernizāciju.
Tāpat jaunajā mācību gadā turpināsies programmas “Dators ikvienam skolēnam” īstenošana, kuras mērķis ir nodrošināt, lai katram skolēnam mūsdienīgam mācību procesam būtu pieejams dators. Jau šobrīd skolas visā Latvijā saņēmušas vairāk nekā 60 tūkstošus portatīvo datoru, bet jaunajā mācību gadā aptuveni 28 – 30 tūkstošus portatīvos datorus nodrošinās pedagogiem un audzēkņiem profesionālajā izglītībā.
Turpinās gatavošanos 2025. gada XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem, kurā iesaistīti ap 35 tūkstošiem dalībnieku no dažādu nozaru interešu izglītības kolektīviem. Plānots, ka dziesmu un deju svētki notiks 2025. gadā no 5. līdz 13. jūlijam.
Avots: IZM Komunikācijas nodaļa.
Vizuālis: IZM
30 gadus maldās trijās priedēs? Ieviesiet piecu baļļu sistēmu un eksakto priekšmetu padomju laiku mācību grāmatas un kļūs vieglāk, skaidrāk, saprotamāk. Fizika un matemātika nemainās atbilstoši kārtējai ministrei.
Kamēr nozari vadīs, ne šādi, ne tādi , tikmēr notiks visādi brīnumi. Skolās jānotiek kadru rotācijai, novada ietvaros.
Ar skolām viss kārtībā.Kamēr IZM un Bauskas IN kvalitāti vadīs izbijuši spešal,tikmēr tā būs.
Veiksmi visiem!Būs grūti.IZM izdomā visu ko.Man liekas,ka Psr sistēma bija laba un stabila.Žēl bērnu.Man vidusskolā mācās.Vājprāts!Kas būs???
Baiba Šumina!
Paldies!Jauka konference.Initai paldies par jaukiem vārdiem!
Kāda rotācija var notikt skolās ,ja nav pedagogu?Ko tur muldi?Nevar dabūt pedagogus.Traks var palikt!Labi,ka vecie vēl velk.
Kāpēc trūkst skolotāju, kāds ir uzdevis, godīgi, šo jautājumu? IZM atbildība jāuzņemas par savām ģeniālajām idejām un skolu vadībai. Skolotājam uz darbu jāiet ar prieku, ja ir otrādi, kurš pie tā vainīgs? Nelaimīgs un bailīgs skolotājs, ko tāds var iemācīt bērniem, kuri tāpat zina savas tiesības, bet ne pienākumus. Skolotājs sen ir pasludināts par diagnozi, kaut gan, jābūt prestižai un cienījamai profesijai.
Ko var gribēt, ja bērns pacelts augstāk par pedagogu, jo bērns, taču, ir pedagoga darba devējs, tā jau arī ir, bet tai jābūt abpusējai, pozitīvai enerģijas apmaiņai, nevis bumbai vienos vārtos. Tie lozungi: Bērna tiesības, bērns kā darba devējs, bērns kā personība, bērns ne pie kā nav vainīgs utt. Bērnam skolā jāgūst zināšanas un prasmes, jāievēro noteikumi, ar cieņu jāizturas pret skolotāju un skolas darbiniekiem, citiem bērniem un skolas inventāru tā ir visa viņa dievība. Kamēr sistēma nemainīsies, skolotāji nenāks uz skolu.
Ko dotu skolotāju rotācija novada robežās? Man liekas, ka tieši tie skolotāji strādā ar lielāku atdevi, kuri ilgāku laiku pavada vienā skolā. Ja kaut ko nevajag, tad braukātājus gan nē.
Ārzemēs tā ir normāla prakse, ka skolu direktori rotē, tādejādi neieslīgstot rutīnā, vai sliktākajā gadijumā iedomājoties skolu kā savu karaļvalsti – valdi un skaldi. Tad brīnās, ka nav kas strādā. Skola ir darba vieta, tikai un vienīgi. 5 gadi vienā skolā, tad rotācija. Skolotājiem ,tomēr, mainās bērni un to vecāki.
Lielo klašu kolhozi ar likvidēto skolu bērniem atrisinās visas problēmas. Pilnīgi visas.
Klasisks piemērs ir Rail Baltic. Nav erudīcijas, profesionālisma, atbildības, gribasspēka, loģiskas domāšanas. Projektu visticamāk virzīja arī 45 gadus un jaunāki projektētāji, inženieri, organizatori. Tātad neskaitāmo IZM ministru un valdību reformu produkti. Rezultātu visi redz, tas ir, neredz. Jo nav ko ieraudzīt.