Svētku salūtam uzdzirkstot naksnīgajās debesīs virs Grenctāles, šonakt svinīgi tika atvērta Eiropas Savienības iekšējā, Latvijas un Lietuvas robeža. Svētku ceremonijā piedalījās abu valstu augstas amatpersonas, bija svinīgā pieņemšana.
Svētku salūtam uzdzirkstot naksnīgajās debesīs virs Grenctāles, šonakt svinīgi tika atvērta Eiropas Savienības iekšējā, Latvijas un Lietuvas robeža. Svētku ceremonijā piedalījās abu valstu augstas amatpersonas, bija svinīgā pieņemšana.
Kamēr valstsvīri priecājās, “Bauskas Dzīve” centās izzināt, kāds reāls ieguvums no robežas atvēršanas ikdienā būs mūsu rajona, visiem Latvijas iedzīvotājiem. Viens labi padarīts darbs ir jau redzams – sakārtoti rajona ceļi, kuri ved uz Latvijas–Lietuvas robežu. Brauktuves ir labotas, uzstādītas satiksmes organizācijas un informācijas zīmes.
Mūspusē ceļi ir kārtībā
Valsts akciju sabiedrības (va/s) “Latvijas Valsts ceļi” Bauskas rajona nodaļas vadītāja Sīri Vildere informē, ka rajonā ir astoņi ceļi, kuri turpinājumā šķērso valsts robežu. Pielabots šo brauktuvju segums – bērtas šķembas, līdzināta virsma, iebraucot Latvijā, uzstādītas informatīvas norādes.
Va/s “Latvijas Autoceļu uzturētājs” Bauskas ceļu rajona izpilddirektore Antra Kuka skaidro, ka lielākais darbu apjoms paveicams Grenctālē. Tur uzstādītas norobežojošas barjeras, kas plato brauktuvi sadala divās četrus metrus platās kustības joslās. Robežas šķērsošanas vietā Gailīšu pagasta Viršos aizbērts grāvis, ceļš ir izbraucams. Brauktuves ir kārtībā arī Lībiešos, Krievgaļos, Ādžūnos, Panemunē, kā arī uz ceļa Svitene–Jāņukrogs.
Jāteic, ka Lietuvas pusē darbi nerit tik raiti. Par to 18. decembrī pārliecinājās arī “Bauskas Dzīve”. Lībiešos, kur no mūsu puses ir šķembām nobērta brauktuve, uzstādītas ceļa zīmes un informatīvas norādes, Lietuvas Republikas pusē joprojām ir grāvis. S. Vildere zināja teikt, ka savus ceļa posmus lietuvieši sakārtos nākamā gada sākumā.
Gatavi strādāt kopā
Ceļu uzturētāji Lietuvā vēl tikai grasās remontēt brauktuves, turpretī kārtības nodrošinātāji – policisti – kopīgam darbam ir jau gatavi. To tikšanās reizē Biržos “Bauskas Dzīvei” apliecināja gan Bauskas, gan Biržu policijas vadība. Runājot ar Bauskas kolēģiem, Biržu policijas komisariāta priekšnieka vietnieks Jaunjus Jurelevičs vispirms atcerējās agrākos laikus, kad bija gan kopīgi reidi, gan svētku pasākumi. Stājoties spēkā Šengenas konvencijai, atkal nāksies strādāt kopā. Ir paredzēts rīkot kopīgus reidus pierobežā.
Bauskas rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Jurijs Kovaļonoks paskaidroja, ka ir aptuveni zināms kopīgās patrulēšanas princips. Tā notiks vismaz reizi mēnesī. Ja būs nepieciešamība, kāds pasākums, piemēram, Līgosvētki vai Kanepene, policisti satiksies biežāk. “Latvijas pusē mēs, visticamāk, pārvietosimies ar mūsu auto, kurā būs gan Latvijas, gan Lietuvas policisti. Viņiem būs tiesības pārbaudīt personas, transporta līdzekļus. Sodi pārkāpējiem būs tādi, kādus paredz tās valsts likumi, kurā veikts nodarījums,” skaidro J. Kovaļonoks.
Biržu policijas inspektors Kastutis Vaitaitis piebilst, ka tādējādi varēs labāk kontrolēt likumpārkāpējus: “Piemēram, es aizdodos uz gadatirgu Skaistkalnē un tur pamanu savas puses aizdomīgus tipus. Viņi savukārt, redzēdami Latvijā Lietuvas policistu, arī apdomāsies, pirms pastrādāt kādu nelietību.”
Darba valoda – angļu
Kopīgā sadarbība veicinās likumpārkāpēju aizturēšanu. Līdzšinējā kārtība paredzēja, ka, piemēram, Lietuvas policija noziedzniekam varēja sekot tikai līdz valsts robežai. Tālāk Lietuvas policijas tiesības rīkoties beidzās. Tagad likumpārkāpējam drīkst sekot vienu stundu vai 100 kilometru attālumā otras valsts teritorijā.
J. Kovaļonoks piebilda, ka ir virkne paveicamu darbu. Jāveido vienota sakaru sistēma, nepieciešama arī saskaņošana likumdošanā.
Izmantojot vienoto Šengenas informācijas sistēmu, būs iespēja apzināt meklējamās personas, citus likumpārkāpējus. Jārisina arī dažas tehniskas problēmas. Piemēram, Latvijas policijas auto radari, videokameras nav sertificēti Lietuvā, tādējādi var rasties problēmas strīdu situācijās. Varētu būt arī aizķeršanās valodu neprasmes dēļ. Oficiālā Šengenas valstu kārtības sargu darba valoda ir angļu, taču prasmes ir dažādas. Tikšanās reizē Biržos tika noskaidrots, ka vairāki Bauskas policisti prot lietuviešu valodu, savukārt kaimiņiem ar latviešu valodas pratējiem ir švakāk.
“Bauskas Dzīvei” bija iespēja doties reidā pa Biržiem kopā ar Lietuvas policistiem. Jāatzīst, mūsu Ceļu policijas automobiļiem ir daudz modernāks tehniskais aprīkojums nekā kaimiņu. Taču arī tas ir tikai laika jautājums, jo Biržu policijas komisariāta priekšnieks Eugenijs Šopis sacīja, ka tiek domāts par jaunu automobiļu iegādi.
Noteikumi saglabājas
Pieļaujot, ka vairumam mūsu iedzīvotāju saskarsme ar Lietuvas policiju būs minimāla, “Bauskas Dzīve” uzrunāja Grenctāles robežapsardzības nodaļas priekšnieku Uldi Šķirmantu.
Robeža ir vaļā, taču tas nenozīmē, ka spēkā vairs nav nekādi likumi, kas attiecas uz pierobežas zonu. Robežaprīkojums, stabi īpašā krāsojumā ar valsts ģerboni, saglabājas. Piecus metrus abpus robežai nav atļauta saimnieciskā darbība. Robežsargi vairs neveiks patrulēšanu pa tā saucamo zaļo robežu, taču pierobežā aktīvāk strādās policija.
Pase ir nepieciešama
“Robežas šķērsošana Grenctālē kļuvusi vienkāršāka. Ar baltām un sarkanām barjerām norobežota brauktuve – divas kustības joslas. Transportam nav vairs jāiegriežas dokumentu pārbaudes zonā, nav jāapstājas, nenotiks nekāda kravas kontrole. Tomēr visiem, kas šķērso Latvijas Republikas robežu, ir nepieciešams personu apliecinošs dokuments. Mūsu valstī tā ir pase. Joprojām ir iespējams, ka, esot ārzemēs, var tikt pārbaudīti dokumenti, tāpēc bez pases doties ārpus valsts nav vēlams,” atgādina U. Šķirmants.
Visiem Grenctāles robežapsardzības nodaļā strādājošajiem ir piedāvāts darbs robežsardzē, arī Bauskas imigrācijas pārvaldē. Ēkas Grenctālē joprojām paliks Iekšlietu ministrijas pārziņā. Saglabāsies arī tehniskais aprīkojums, lai nepieciešamības gadījumā varētu atsākt dokumentu pārbaudi. Taču, kā ilgākā laikā tiks izmantots pirms pāris gadiem uzbūvētais ēku komplekss Grenctālē, konkrēti zināms vēl nav.
***
Ievēro!
– Lietuvā pilsētās daži luksofori aprīkoti ar papildu plāksnīti. Balta plāksnīte, uz kuras uzzīmēta zaļa bultiņa, novietota pie luksofora sarkanās gaismas signāla. Ja ir šāda plāksnīte, tad krustojumā, degot sarkanajam luksofora signālam, no labās malējās joslas drīkst nogriezties pa labi. Protams, pirms tam jāpalaiž no kreisās puses braucošais transports.
– Lietuvā atļautais maksimālais ātrums ārpus apdzīvotām vietām ir 90 km/h, apdzīvotās vietās – 50 km/h. Tāpat kā Latvijā, arī Lietuvā jābrauc ar ieslēgtiem tuvās gaismas lukturiem.
– Transporta līdzekļa vadītājam pieļaujamā alkohola koncentrācija izelpojamā gaisā 0,4 promiles (Latvijā – 0,5).
