Abonē e-avīzi "Bauskas Dzīve"!
Abonēt

Reklāma

Jānuss tautas apziņā: 23. augusts – gan vēsturiskas netaisnības, gan unikālas vienotības simbols

23. augusts – gan vēsturiskas netaisnības, gan unikālas vienotības simbols

Mūsu tautas vēsturiskajā apziņā 23. augusts ir tāds kā seno romiešu pielūgtais mūžīgo pārvērtību dievs Jānuss ar divām sejām, no kurām viena ir vērsta uz pagātni, bet otra – uz nākotni. Viena no Jānusa sejām bieži attēlota vecišķa, otra – jauneklīga. Sastopami arī Jānusa attēli, kur viena seja ir priecīga, bet otra – bēdīga. Šādu divsejainību droši var attiecināt uz Latvijas mūsdienu kalendāros izcelto datumu ar apzīmējumu «Staļinisma un nacisma upuru piemiņas diena».

Vieni atvainojas, citi turpina
Kopš 1939. gada, kad tika noslēgts Molotova – Ribentropa jeb Staļina – Hitlera pakts, visā demokrātiskajā pasaulē šis datums raisīja tikai negatīvas emocijas, jo tas bija pēdējais abu lielvaru diplomātiskais solis pirms Otrā pasaules kara sākuma. Šogad aprit 85 gadi, kopš aizsākās šausminošākais karš cilvēces vēsturē ar vislielākajiem cilvēku upuriem. Tikai nedēļa bija aizritējusi kopš 23. augustā parakstītā Molotova – Ribentropa pakta, kad nacistiskā Vācija jau steidza īstenot slepeno vienošanos un 1939. gada 1. septembrī uzbruka toreizējai Latvijas kaimiņvalstij Polijai, iesākot 2. pasaules kara asinspirti. Nedaudz vēlāk, 17.septembrī, smagi ievainotajai Polijai no austrumu puses uzbruka komunistiskā Padomju savienība, un abi agresori drīz vien varēja svinēt uzvaru un rīkot kopīgas parādes Brestā, Grodņā un citās toreizējās poļu pilsētās, kam sekoja poļu patriotu iznīcināšana abu totalitāro režīmu nāves nometnēs.

Pasaule 85 gados ir pamatīgi mainījusies, bet ne vienmēr un visur uz labo pusi. Kaut vai abu bijušo agresorvalstu amatpersonu un sabiedrības vairākuma attieksme pret Otrā pasaules kara notikumiem mūsdienās. Vācijas vadītāji kopš kara beigām neskaitāmas reizes ir atvainojušies par savulaik nacistu pastrādātajiem noziegumiem, un Vācija pēckara gadu desmitos ir samaksājusi astronomiskas summas daudzām valstīm, organizācijām un civiliedzīvotājiem par hitleriešu nodarījumiem.

Lai gan Krievijas, kas ir Padomju savienības tiesību un saistību mantiniece, loma Otrā pasaules kara izraisīšanā ir tikpat liela kā Vācijai, tomēr no tās vadošajām amatpersonām līdzīgu atvainošanos un materiālās kompensācijas velti gaidīt. Vēl jo vairāk – oficiālos Kremļa ziņu kanālos joprojām tiek attaisnoti gan noziedzīgie darījumi starp Staļinu un Hitleru, gan Sarkanās armijas iebrukums Polijā 1939. gadā, uzbrukums Somijai un Baltijas valstu okupācija. Pat vēl jo vairāk – 21. gadsimtā notikušais Krievijas iebrukums Gruzijā un tās teritoriju piesavināšanās, Krimas un Ukrainas austrumdaļas aneksija un pilna apjoma karš Ukrainā ļoti atgādina Hitlera un Staļina kādreizējos plānus un rīcību.

Pakts un slepenie protokoli
Savulaik visās Padomju savienības un tās satelītvalstu vēstures grāmatās rakstīts, ka 1939. gada 23. augustā tika noslēgts neuzbrukšanas līgums starp Vāciju un PSRS, nepieminot tam pievienotos slepenos protokolus. Rietumos par to eksistenci bija zināms jau uzreiz pēc dokumentu parakstīšanas. Latvijas Republikas valdības aprindās informācija nonāca pa diplomātiskajiem kanāliem, arī par mūsu valsts nonākšanu PSRS interešu sfērā. Šīs ziņas autoritārā režīma apstākļos netika publiskotas, lai «lieki netracinātu tautu». Pēc Otrā pasaules kara slepeno protokolu Vācijas puses oriģināls tika atrasts un publiskots Rietumvalstīs, tā saturs publicēts daudzās trimdas latviešu izdotajās vēstures grāmatās, bet PSRS šādu dokumentu eksistenci noliedza līdz pat padomijas sabrukumam un Rietumu publikācijas dēvēja par vēstures viltojumiem.

Gorbačova valdīšanas laikā beidzot tika atzīta šāda dokumenta eksistence Krievijas arhīvos, bet tas tika publiskots tikai pirms pieciem gadiem. Molotova – Ribentropa pakta slepenie papildprotokoli paredzēja Austrumeiropas valstu sadali abu agresorvalstu interešu sfērās. Slepeni tie bija tamdēļ, ka šie dokumenti bija pretrunā ar starptautiskajām tiesībām un abu valstu noslēgtajiem līgumiem ar kaimiņiem, kā arī bija vērsti pret demokrātiskajām Rietumvalstīm un toreizējo starptautisko kārtību.

Lai turpinātu lasīt rakstu, nepieciešams iegādāties BauskasDzive.lv abonementu:

"BauskasDzive.lv Plus" abonentiem būs pieeja unikālam izdevniecības saturam, kur atspoguļosim notikumus un procesus vietējos novados. Raksti, intervijas, bilžu galerijas, video saturs.

Abonē BauskasDzive.lv digitālo saturu par 0.99€ uz pirmajām 4 nedēļām*

*Pēc izmēģinājuma perioda beigām ik pēc četrām nedēļām tiks veikts automātiskais maksājums - 1.99€ par abonēšanas periodu. Abonēšanu vari pārtraukt jebkurā brīdī savā BauskasDzive.lv kontā.

Līdzīgi raksti

Reklāma

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Komentāri (1)

Paldies, Jūsu ziedojums EUR ir pieņemts!

Jūsu atbalsts veicinās kvalitatīvas žurnālistikas attīstību Latvijas reģionos.

Ar cieņu,
BauskasDzive.lv komanda.