Skanot Eiropas Savienības himnai, tieši pusnaktī no 20. uz 21. decembri Grenctāles robežkontroles punktā tika atsieta simboliskā lente, kas bija Lietuvas un Latvijas valstu karogu krāsās.
Skanot Eiropas Savienības himnai, tieši pusnaktī no 20. uz 21. decembri Grenctāles robežkontroles punktā tika atsieta simboliskā lente, kas bija Lietuvas un Latvijas valstu karogu krāsās.
Lietuva, Latvija, arī Igaunija bija pirmās no deviņām jaunajām ES dalībvalstīm, kuras pievienojās Šengenas līguma zonai. Ar labvēlīgu smaidu to uzsvēra pasākuma vadītājs žurnālists Ansis Bogustovs, piebilstot, ka nākamā, kas pievienosies Šengenas līgumam, būs Polija, taču stundu vēlāk.
Svinīgajā robežas atvēršanas pasākumā Grenctālē piedalījās Lietuvas un Latvijas valsts amatpersonas, Latvijā akreditētie ES valstu vēstnieki, arī vietējo pašvaldību vadītāji. Sirsnīgi pateicības vārdi izskanēja abu valstu robežsargiem, kas valsts robežu sargāja dienu un nakti 16 gadu. “Es novēlu, lai šī robeža nekad vairs nebūtu slēgta,” sacīja Lietuvas Republikas Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Ēvalds Gusts.
Portugāles vēstnieks Latvijā Žoau Luišs Niza Piņeiru uzsvēra, ka nav vairs vecās un jaunās Eiropas: “Eiropa ir vienota, un jūs varat būt lepni, ka nu esat Eiropā pa īstam.”
“Godīgi pateikt? Sāp sirds. Kā var robežsargus ņemt nost no valsts robežas!” tā “Bauskas Dzīvei” sacīja pirmais Grenctāles robežkontroles punkta priekšnieks Maigonis Staļģevics. Viņš atcerējās, kā 1992. gadā sāka te strādāt. Bija divi muitnieku vagoniņi un divas telefona būdiņas robežsargiem, kuras apsildīja ar sivēnu sildāmajiem lielajiem lukturiem. Pēc tam atveda un uzstādīja pirmos datorus. Bija laiks, kad, braucot uz Viļņas tirgu, naktī robežu šķērsoja ap 120 autobusu. Visu braucēju vārdus vajadzēja ievadīt datorā. 1997. gadā atvēra jauno ēku kompleksu, tā izbūvē ieguldot milzu līdzekļus.
“Manuprāt, drošības situācija pasliktināsies. Agrāk uz robežas varēja operatīvi fiksēt un aizturēt dažādus likumpārkāpējus. Baidos, ka Latvijā daudz vairāk ieplūdīs narkotikas, varēs iebraukt noziedznieki. Ir pat zināms, ka tajās aprindās īpaši gaida šo datumu. Varu tikai novēlēt daudz spēka un izturības policijas un imigrācijas dienesta darbiniekiem,” tā M. Staļģevics.
Ne tik pesimistiski jauno kārtību vērtē Brunavas pagasta padomes priekšsēdētājs Aivis Kārkliņš: “Atvērta robeža arī Bardžūnos. Ir daudz pagasta iedzīvotāju, kuri varēs apciemot radus un draugus Lietuvas pusē. No turienes nav tālu arī līdz Biržiem. Manuprāt, pagasta iedzīvotāji būs apmierināti.”
Savukārt Skaistkalnē 21. decembrī tikās Latvijas un Lietuvas valstu prezidenti. Uz tilta pār Mēmeli viņi pārgrieza lenti, tādējādi simboliski apliecinot abu valstu pievienošanos Šengenas līgumam.
Šis noteikti bija gada saviļņojošākais notikums Skaistkalnē. Jau stundu pirms abu valstu vadītāju ierašanās ciema centrā, laukumā pie tilta, pulcējās ļaudis un izvietojās policijas patruļas. Bija daudz skolas bērnu, arī pieaugušie. Viņi atzina, ka diena ir patiesi nozīmīga.
Skaistkalnē pirmo reizi ierodas tik augsta ranga valstsvīri.
Īsi pirms plkst. 14 Lietuvas pusē, Germanišķos, cits pēc cita piezemējās trīs helikopteri. Nedaudz vēlāk Skaistkalnes pagasta padomes priekšsēdētājs Jānis Kalniņš laukumā pie estrādes sagaidīja nolaižamies lidaparātu ar Latvijas Valsts prezidentu. Pa to laiku uz tilta pār Mēmeli no abām pusēm sāka pulcēties Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji. Plkst. 14.20 tilta galos parādījās Latvijas un Lietuvas Valsts prezidenti. Tika atvērtas simboliskās barjeras, valstsvīri savu svītu un iedzīvotāju aplausu pavadībā tuvojās tilta vidum. Gar malām bija nostājušies Skaistkalnes un Germanišķu robežsargi, arī divi pūtēju orķestri. Satikušies tilta vidū, prezidenti pārgrieza zilas krāsas lenti, skanēja Latvijas, Lietuvas un Eiropas Savienības himnas. Pūtēju orķestru pavadībā tās dziedāja uz tilta sanākušie ļaudis.
“Savulaik mēs būvējām robežas, lai apliecinātu pasaulei un sev pašiem, ka esam nācijas, kurām ir sava valsts. Šodien mēs kopā priecājamies par sasniegto un varam cits citam apliecināt, ka esam stipras tautas un nojaucam robežas. Tikai stipros nebiedē robežu nojaukšana,” klātesošos uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers. Lietuvas Valsts prezidents Valds Adamkus savā uzrunā uzsvē ra nākotnes iespējas: “Mēs nojaucam robežas, lai varētu biežāk satikties, lai kopīgi veidotu mūsu abu valstu brīvu sabiedrību brīvā un vienotā Eiropas Savienībā.” “Dzīvoju tepat, viņpus upei Germanišķos. Līdz šim arī bieži nācu uz Skaistkalni pie radiem, dažreiz tāpat uz veikalu. Problēmu jau nekādu nebija, robežsargi te laipni, vietējos pazīst. Tomēr cik reižu gadījās, ka steigā aizmirsu paņemt pasi, vajadzēja iet atpakaļ. Šodien speciāli neņēmu nekādus papīrus līdzi un brīvi pārgāju pār tiltu,” savus iespaidus par jauno kārtību “Bauskas Dzīvei” pauda Jeugēnija no Lietuvas.
