www.bauskasdzive.lv
Nākamceturtdien, 29. augustā, plkst. 17.30 biedrība «Bauskas vecpilsēta» aicina iedzīvotājus uz sanāksmi Bauskas kopienas centrā Pasta ielā 5, lai iepazītos ar jaunajiem Bauskas vecpilsētas apbūves noteikumiem, informē Egija Stapkēviča, biedrības «Bauskas vecpilsēta» valdes priekšsēdētāja.
Bauskas novada pašvaldībai, sadarbojoties ar domes kultūras mantojuma komisiju un biedrību «Bauskas vecpilsēta», izstrādāti Bauskas vecpilsētas apbūves noteikumi vecpilsētas ēku saglabāšanai un jaunai apbūvei. Namīpašnieki aicināti ar tiem iepazīties, tos papildināt ar saviem priekšlikumiem, kā arī uzdot neskaidros jautājumus, vēsta E. Stapkēviča. Viņa akcentē, ka Apbūves noteikumi ietekmēs gan iedzīvotājus, gan ēku īpašniekus un apsaimniekotājus, plānojot ēku uzturēšanu un atjaunošanu, arhitektus, pašvaldības darbiniekus.
Mērķis – atbalstīt visus, kurus interesē vecpilsētas vai atsevišķu vēsturisku ēku saglabāšana, kā arī tos, kas vēlas veidot jaunu apbūvi Bauskas vecpilsētā, radot atbilstošākus projektu risinājumus konkrētām ēkām vēsturiskajā pilsētvidē.
E. Stapkēviča uzsver, ka veikts apjomīgs darbs – kopš 2020. gada biedrība «Bauskas vecpilsēta» ir cītīgi sadarbojusies ar pašvaldību un kultūras mantojuma ekspertiem, iepazinusi citu pašvaldību pieredzi, kā arī organizē apmācības un konsultācijas ar iedzīvotājiem, lai sakārtotu Bauskas vecpilsētas apbūvi.
2023. gadā, pašvaldībai uzsākot Bauskas novada teritorijas plānojuma izstrādi, kas nosaka funkcionālo zonējumu, publisko infrastruktūru, reglamentē teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus, izstrādāti arī Bauskas vecpilsētas apbūves noteikumi.
Bauskas novada teritorijas plānojumā iedzīvotāji tiek aicināti īpaši iepazīties ar sadaļu 2.10.2. – „Prasības Bauskas vecpilsētā”.
Tikšanās darba kārtība
Tikšanās 29.augustā «Pasta 5» Bauskā (2. stāvā)
1. No plkst. 16.30 individuālas konsultācijas un neformālas sarunas.
2. Plkst. 17.30 –17.45 informācija par Bauskas novada teritorijas plānojuma izstrādi.
Dace Platonova, Bauskas novada pašvaldības teritorijas plānotāja.
3. Plkst. 17.45 – 18.15 Bauskas pilsētas Starpkaru perioda (Uzvaras ielas apkaimes) apbūves kultūrvēsturiskā teritorija un apbūves noteikumi.
Mārīte Putniņa, Bauskas novada domes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija.
4. Plkst. 18.15 – 19.15 Bauskas pilsētas vēsturiskā centra zonējums un apbūves noteikumi.
Mārīte Putniņa, Bauskas novada domes kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un attīstības komisija.
5. Plkst. 19.15 – 19.45 Lodiņa alus fabrikas arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija un attīstības koncepcija
Ilze Tijone, Bauskas novada pašvaldības attīstības nodaļas vadītāja.
No Bauskas novada teritorijas plānojuma – Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi
2.10.2. Prasības Bauskas vecpilsētā
2.10.2.1. Pilsētbūvniecības pieminekļa vērtības un ēku iedalījums vērtību grupās
63. Bauskas vecpilsētā saglabājamās vērtības ir pilsētas plānojuma struktūra, apbūves principu sistēma; celtņu telpiskais izvietojums, masa un raksturs, ēku savstarpējais izvietojums; pilsētas telpiskais risinājums ainavā, reljefs, panorāma, siluets, skatu perspektīvas, ielu un jumtu ainava; vēsturiskā apbūve (ēkas, apbūves atsevišķi elementi; vēsturiskās nocietinājumu sistēmas; vēsturiskie industriālie objekti un inženierbūves), pilsētai raksturīgo tradicionālo materiālu lietojums, kolorīts, būvformas un būvpaņēmieni; pilsētas senāko daļu kultūrslānis; apzaļumojuma sistēma, parki, skvēri, stādījumi; vēsturiskās ūdensteces un ūdenstilpnes, kā arī to krastmalas; publiskā ārtelpa ar raksturīgajiem labiekārtojuma elementiem; vēsturiskās piemiņas zīmes, mākslas pieminekļi un mākslas objekti publiskajā ārtelpā; kvartālu iekštelpa, vēsturisko ēku pagalmi; intelektuālās dzīves objekti un centri (vēsturiskās baznīcas, tautas nami, muzeji u.c.); dažādu pilsētas notikumu un tradīciju vietas (tradicionālie amata tirgi, tirgotāju vietas, pastaigu vietas, vēsturisku notikumu vietas u.c.) un citi unikāli un īpatnēji apbūves un labiekārtojuma elementi, kas veido pilsētas vēsturisko identitāti, vērtības autentiskumu.
64. Bauskas vecpilsētā pilsētbūvniecības pieminekļa vērtību aizsardzību nodrošina atbilstoši Apbūves noteikumu 2.10.2.2. – 2.10.2.14. apakšnodaļu prasībām un Apbūves noteikumu 1.pielikumā noteiktajam ēku iedalījumam vērtību grupās.
2.10.2.2. Valsts aizsargājamo arhitektūras pieminekļu ēkas (1.grupa) un kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas ar augstu autentiskuma pakāpi (2. grupa)
65. Pirms ēkas restaurācijas vai pārbūves plānošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē tās autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas to saglabāšanai vai zudušo būvdetaļu aizstāšanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem.
66. Saglabājams ēkas autentiskais apjoms, plānojuma struktūra un konstrukcijas. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās nemazina ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti.
67. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
68. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas.
69. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā).
70. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi.
71. Saglabājama un restaurējama vēsturiskā interjera apdare, būvgaldniecības elementi (kāpnes, iekšdurvis u.c.), vēsturiskie apkures u.c. elementi.
72. Siltināšana pieļaujama tikai no ēku iekšpuses daļās, kurās nav saglabājama interjera apdare.
2.10.2.3. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešamas atsevišķas izmaiņas vēsturiskā veidola atjaunošanai (3.grupa)
73. Pirms ēkas atjaunošanas veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, formulē prasības un rekomendācijas saglabāšanai un vēsturiskā veidola atjaunošanai un zudušo būvdetaļu atjaunošanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem.
74. Saglabājams vai atjaunojams ēkas vēsturiskais apjoms, plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā ir pieļaujamas, ja tās nemazina ēkas arhitektonisko un pilsētbūvniecisko kvalitāti un lai atjaunotu vēsturisko apbūves raksturu. Bauskas novada teritorijas plānojums 1.0 Lpp.15 (105)
75. Saglabājama vai atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams analogs materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
76. Saglabājama vai atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi.
77. Saglabājami un restaurējami vēsturiskie logu rāmji un to furnitūra. Zudušo logu rāmju vietā izgatavojamas vēsturisko rāmju kopijas. Pieļaujama stikla pakešu ievietošana iekšējā loga rāmī (rāmja aplodas vai oderloga konstrukcijā).
78. Saglabājamas un restaurējamas vēsturiskās ārdurvis, to furnitūra un virsgaismas logi.
79. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru un nosedz vai iznīcina dekoratīvās detaļas (dzegas, logu apmales, sandrikus u.tml.).
2.10.2.4. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās ēkas, kurām nepieciešama pārbūve ēkas vēsturiskā veidola degradējošo pārveidojumu novēršanai (4. grupa)
80. Pirms ēkas restaurācijas, atjaunošanas vai pārbūves veic ēkas arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju, kurā precīzi identificē ēkas autentiskās daļas un detaļas, pārveidojumus (t.sk. degradējošus pārveidojumus), formulē prasības un rekomendācijas autentisko daļu saglabāšanai, zudušo daļu aizstāšanai un degradējošo pārveidojumu novēršanai atbilstoši šīs nodaļas noteikumiem.
81. Saglabājams vai atjaunojams ēkas autentiskais apjoms un plānojuma struktūra. Izmaiņas apjomā, plānojumā un konstruktīvajā risinājumā pieļaujamas tikai tādā gadījumā, ja tās atjauno ēkas kultūrvēsturisko un arhitektonisko vērtību un kvalitāti.
82. Atjaunojama ēkas vēsturiskā jumta forma. Jumta seguma atjaunošanai izmantojams materiāls, kāds ēkai bijis tās uzcelšanas laikā.
83. Atjaunojama ēkas fasāžu kompozīcija, apdare un fasāžu dekoratīvās apdares elementi visās fasādēs, kas uztveramas no publiskās ārtelpas.
84. Logu rāmji un ārdurvis restaurējamas vai atjaunojamas atbilstoši vēsturiskiem analogiem.
85. Nav pieļaujami siltināšanas risinājumi, kas izmaina vai vienkāršo fasāžu arhitektūru.
2.10.2.5. Pilsētbūvnieciski nozīmīgās XX gs. otrās puses ēkas ar vēsturiskai videi atbilstošu apjomu un mērogu (5. grupa)
86. Ēkas atjaunošanu vai pārbūvi veic, ņemot vērā ēkas pilsētbūvniecisko nozīmi Bauskas vecpilsētā.
87. Pieļaujamas ēkas apjoma izmaiņas, ja tās atbilst Bauskas vecpilsētā raksturīgajai zemes vienību (apbūves gruntsgabalu) struktūrai un plānojumam, apbūves mērogam un raksturam un apbūves vēsturiskajam izvietojumam pret ielu (iedibinātajai būvlaidei).
88. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem (konstruktīvajam /būvtehniskajam risinājumam), izvērtējot to ietekmi uz Bauskas pilsētas vēsturiskā centra ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti. Bauskas novada teritorijas plānojums 1.0 Lpp.16 (105)
89. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums).
90. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
2.10.2.6. Fona apbūve (būvperiodam raksturīgās ēkas, kas veido ielas telpas pilsētbūvniecisko mērogu) (6.grupa)
91. Ēku atjaunošanai un pārbūvei izmantojami tradicionāli materiāli atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
92. Pieļaujami tradicionāli jumta segumu materiāli (māla un betona kārniņu (ķieģeļu sarkanā vai brūnā tonī), metāla (titāncinka, skārda (cinkota vai krāsota ķieģeļu sarkanā tonī) tradicionālā lokšņu dalījumā), atbilstoši jumta konstrukcijas tehniskajiem rādītājiem, izvērtējot to ietekmi uz Bauskas vecpilsētas ainavas (t. sk. jumtu ainavas) kvalitāti.
93. Pieļaujami tradicionāli fasāžu apdares materiāli un apdares risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam (neapmests ķieģeļu mūris, gludi apmestas fasādes, koka dēļu apšuvums), tostarp veicot ēkas siltināšanu.
94. Pieļaujami tradicionāli vai moderni logu un ārdurvju konstrukcijas risinājumi atbilstoši ēkas arhitektoniskajam risinājumam.
2.10.2.7. Vēsturisko vidi degradējošas būves (7.grupa)
95. Ēku un citu būvju pārbūve var tikt veikta tikai ar mērķi novērst degradējošo ietekmi uz Bauskas vecpilsētas pilsētbūvniecisko un ainavisko kvalitāti.
96. Atbalstāma no ielas vai citas publiskās ārtelpas redzamu vēsturisko vidi degradējošu būvju demontāža.
97. Ēku un citu būvju pārbūvi veic atbilstoši Apbūves noteikumu 2.10.2.8. apakšnodaļas noteikumiem.
2.10.2.8. Jaunu ēku būvniecība
98. Izvērtējot ietekmi uz Bauskas vecpilsētas apbūves raksturu, zudušās apbūves vietā zemes vienībās ar vēsturiski iedibināto būvlaidi (1.pielikums) atbalstāma jaunu ēku būvniecība.
99. Ēku novieto uz vēsturiski iedibinātās būvlaides, kā arī ņemot vērā vēsturiskās zemes vienības (gruntsgabala) robežas un zemes vienības iekšējo plānojumu.
100. Jaunu ēku projektē, lai tā iederētos blakus esošās vēsturiskās apbūves apjomā un arhitektūras stilā.
101. Jumtus projektē atbilstoši Bauskas vecpilsētas tradicionālajai jumtu arhitektūrai (divslīpju, ar vai bez nošļaupumiem, ar mansardu, ar mezonīnu u.c.), segumam (māla vai betona kārniņu) un krāsu tonim (ķieģeļsarkans vai brūns), izvērtējot to iederību Bauskas vecpilsētas ainavā (t. sk. jumtu ainavā). Bauskas novada teritorijas plānojums 1.0 Lpp.17 (105)
102. Būvniecības ieceres dokumentācijai pievieno ēkas vizualizācijas raksturīgajos skatos no ielas un citas publiskās ārtelpas.
2.10.2.9. Bauskas vecpilsētas ielas un apbūve ielas frontē
103. Nav pieļaujamas izmaiņas vēsturiskajā ielu plānojumā (ielu trasējumā, platumā), izņemot, ja izmaiņas ir pamatojamas ar Bauskas vecpilsētai degradējošu pārveidojumu novēršanu.
104. Ielu veido kā publiskās ārtelpas sastāvdaļu. Pie ēku galvenajām ieejām vai priekšpagalmā, ja tāds ir, atļauta labiekārtojuma elementu izvietošana saskaņojot ar Būvvaldi.
105. Aizliegts aizbūvēt vēsturiskos ceļu pievienojumus uz zemes vienībām un aizliegts likvidēt galvenās ieejas ēkā no ielas.
106. Ielu posmos, kur saglabājies vēsturiskais akmens bruģa iesegums (Kalēju, Plūdoņa ielas posmos, ielu galos uz Mēmeles krastu un citviet Bauskas vecpilsētā), to saglabā vai atjauno.
107. Ielu posmos, kur vēsturiskais iesegums nav saglabājies, ņemot vērā autotransporta un gājēju satiksmes intensitāti un ielas nozīmi kultūrvēsturiskajā pilsētvidē, pieļaujamais iesegums ir akmens bruģis, klinkers vai betona bruģis.
108. Ietvju un velosipēdu ceļu izbūvi un pārbūvi paredz atbilstoši autotransporta un gājēju satiksmes intensitātei, ielas nozīmei kultūrvēsturiskajā pilsētvidē un to ietekmei uz autentisko segumu, ja tas ir saglabājies.
109. Pārbūvējot vai atjaunojot ielas, nav pieļaujama ielas un ietves līmeņa paaugstināšana. Saglabājams vai atjaunojams ielas un ietves līmenis, kāds tas ir bijis XX gs. sākumā. Ielu posmos ar paaugstinātu līmeni, kur tas ietekmē ēku tehnisko stāvokli, ielas līmenis pazemināms līdz vēsturiskajam līmenim XX gs. sākumā vai veicami pasākumi, lai nodrošinātu ēku pamatu, cokola stāvu un inženiertīklu aizsardzību.
110. Lietus ūdens kanalizācijas sistēmas iestrādā segumā, nodrošinot vēsturiskai videi piemērotu konstrukciju izbūvi.
111. Ielas uzturēšanā izmanto tehniku, paņēmienus un materiālus, kas nerada riskus vēsturiskās apbūves un labiekārtojuma elementu saglabāšanai.
112. Pēc Bauskas pilsētas apvedceļa izbūves Kalna ielā atjauno vēsturisko ielas platumu un zemes līmeni, posmos atjauno vēsturisko ielas iesegumu, izbūvē labiekārtojumu, ierīko stādījumus. Kalna ielas pārbūves risinājumam veic publisko apspriešanu.
2.10.2.10. Ēku fasādes
113. Fasāžu apdares, logu un durvju pārbūves un atjaunošanas darbus drīkst veikt tikai saskaņoti visai ēkai.
114. Fasāžu apdarē, ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, ir izmantojami tradicionāli materiāli: koka ēkām – koka dēļu apšuvums, apmestām mūra ēkām – kaļķa javas apmetums. Koka fasāžu krāsošanā izmanto lineļļas krāsas, apmestu fasāžu krāsošanā izmanto kaļķa vai silikāta krāsas.
115. Fasāžu apdarē nav izmantojami plastikāta dēļi, metāla ieseguma loksnes, apaļkoks, struktūrapmetums, sintētiskas špakteļmasas un citi neiederīgi materiāli. Fasāžu krāsojumu, ja uz ēku neattiecas prasības par arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas veikšanu, veic visai ēkai atbilstoši krāsu pasei, kuru saskaņo Būvvaldē, vai atbilstoši vienkāršotai būvniecības iecerei.
116. Ēku fasādes apdares materiālos aizliegts lietot spožus, raibus, atstarojošus materiālus. Stiklotu plakņu kā fasādes apdares elementa pielietojums ir atļauts tikai tādā gadījumā, ja to pielietojums ir iederīgs vēsturiskās pilsētvides kontekstā.
117. Jaunus ēku fasāžu dekoratīvos elementus veido no atbilstošiem tradicionāliem materiāliem. Aizliegta dekoratīvo elementu butaforiska izveidošana no putupolistirola vai cita sintētiska materiāla.
118. Aizliegtas plastikāta lietus ūdens notekcaurules. Pieļaujams tradicionāls cinkotā skārta lietus ūdens novadīšanas reņu un tekņu risinājums.
119. Ēku fasādēs pret ielu aizliegts izvietot elektrības sadales skapjus, kabeļus, gāzes vadus un pievadus, izvadus, kondicionierus u.tml. elementus.
120. Skatlogi atļauti publisku ēku pirmajos stāvos. Divu un vairāk stāvu ēkām skatlogi izvietojami uz logu ass. Nav pieļaujama skatlogu pazemināšana līdz ielas līmenim.
121. Pārbūvējot un izbūvējot jaunas vitrīnas, aizliegts aizmūrēt logailas vai tās paplašināt, mainot esošo logailu formu, un iznīcināt arhitektoniski nozīmīgas būvdetaļas. Atļauts iebūvēt ar kopējo fasādes arhitektūru saderīgus vitrīnu rāmjus.
122. Veikala skatlogu markīzes darināmas saskaņoti ar fasādes krāsojumu. Atļautas auduma markīzes.
123. Logus un vitrīnas aizliegts iestiklot ar tonētu stiklu, stiklu ar faktūru, spoguļstiklu.
2.10.2.11. Žogi un vārti
124. Žogu atjauno atbilstoši Bauskas vecpilsētas raksturīgiem vēsturiskajiem žogu prototipiem. Vēlams paredzēt žogu atjaunošanu vēsturiskajā (XX gs. I puses) izskatā un augstumā; risinājumu pamatojot ar vēsturiskajiem analogiem. Gar ielas malu ir atļauti ēkas tipoloģijai atbilstoši vertikālu koka latu vai metāla kalumu žogi ar apmestiem vai akmens stabiem, vai koka un metāla kombinēti žogi, vai dzīvžogi. Žogi jāpieskaņo attiecīgās ielas vēsturiskajiem analogiem, ņemot vērā ēkas vēsturisko tipoloģiju, dzīvojamām ēkām, galvenokārt paredzot koka žogus, bet publiskām ēkām – metāla kalumu žogus.
125. Pieļaujamais žoga augstums 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums. Žoga, vārtu un iebrauktuvju izbūve vai pārbūve ir veicama pēc skices saskaņošanas Būvvaldē.
126. Vārtus un iebrauktuves projektē atbilstoši ēkas arhitektūras stilam. Jaunu vārtu maksimālais augstums – 1,7 m, izņemot gadījumus, kad vēsturiski vai funkcionāli pamatots cits augstums. Vārti ierīkojami tā, ka atvērtā veidā tie netraucē gājēju kustību uz ietves. Atļautais vārtu materiāls – koks, metāls (kalts, liets).
127. Stiepļu pinuma žogi ir atļauti tikai tad, ja tie ir kombinēti ar dzīvžogu. Stiepļu pinuma žogus novieto aiz dzīvžoga vai dzīvžogā un tie nedrīkst pārsniegt dzīvžoga augstumu. Bauskas novada teritorijas plānojums 1.0 Lpp.19 (105)
128. Dzīvžogi gar ielu un citu publisko ārtelpu stādāmi, izmantojot vietējiem klimatiskiem apstākļiem raksturīgās koku un krūmu sugas, izņemot skujeņus.
2.10.2.12. Ārtelpu un ēku ārējais apgaismojums
129. Ielu, laukumu, zaļo zonu apgaismes un ēku fasāžu apgaismes ķermeņu risinājumus pieskaņo Bauskas vecpilsētas pilsētvides raksturam, apgaismes projektu saskaņojot Būvvaldē.
130. Bauskas vecpilsētā pieļaujami XX gs. sākuma stilistikai atbilstoša dizaina apgaismes ķermeņi.
131. Apgaismes ķermeņiem jābūt arhitektoniski saskanīgiem katra vizuāli vienlaicīgi uztverama ielas posma vai kvartāla garumā, kā arī katra laukuma vai skvēra robežās.
132. Bauskas vecpilsētā publiskās ārtelpas apgaismojumam paredz siltas gaismas spektru. Apgaismes starmešu izvietojums nedrīkst būt traucējošs satiksmei un konkrēta objekta apskatei.
133. Fasādes apgaismes ķermeņi jāpieslēdz kabeļiem, kas iebūvēti pazemē vai būves sienā, un nav redzami fasādē.
2.10.2.13. Palīgēkas un palīgizmantošana
134. Vēsturiskās palīgēkas saglabājamas vai atjaunojamas atbilstoši ēku iedalījumam vērtības grupās.
135. Pieļaujama jaunu palīgēku būvniecība, atbilstoši pagalma apbūves vēsturiskajam plānojumam un raksturam.
136. Aizliegta palīgēku izvietošana priekšpagalmā vai uz iedibinātās būvlaides.
137. Palīgēkām, kas ir redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas, pieļaujamais jumta seguma materiāls var būt koka, māla vai betona kārniņi ķieģeļsarkanā vai brūnā tonī, metāls (cinkotais vai ķieģeļsarkanā tonī krāsots skārds). Palīgēku jumta seguma materiālu un krāsu pieskaņo galvenajai ēkai.
138. Aizliegtas konteinera tipa būves, kas pilda palīgēku funkciju.
139. Nav pieļaujama transporta vienību un tehnikas, būvmateriālu, kokmateriālu u.tml. materiālu, konteineru, saimnieciska rakstura korpusu, konstrukciju un preču novietošana un uzglabāšana zemes vienības daļās, kas redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas.
140. Antenas, saules baterijas (kolektorus), kondicionierus u.tml. inženiertehniskās iekārtas novieto tā, lai tās nav redzamas no ielas vai citas publiskās ārtelpas un izvērtējot ietekmi uz jumta ainavu.
141. Atkritumu konteinerus izvieto tikai pagalmos.
2.10.2.14. Pagalmi un dārzi
142. Jauna apbūve pagalmā pieļaujama tikai saglabājot pagalma apbūves vēsturisko plānojumu un raksturu un izvērtējot tās ietekmi uz vecpilsētas kultūrvēsturisko vidi un ainavu. Bauskas novada teritorijas plānojums 1.0 Lpp.20 (105)
143. Iebrauktuvju ceļu un publisko vai daļēji publisko pagalmu iesegumā saglabājams akmens bruģis.
144. Pagalmos saglabājami tradicionāli augļu dārzi, īpaši Rīgas ielas pagalmos, kas vērsti uz Mēmeles upes pusi, un nogāzē starp Kalēju un Rijas ielām.
145. Mēmeles upes krastmalā tauvas joslas ietvaros paredz veidot publiski pieejamu gājēju pastaigu ceļu.
Iepazīties ar Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu projektu var arī portālā Ģeolatvija: https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_26423
Virziens tehniski un ideoloģiski pareizs, uz komunismu un kapitālismu, bet realitātē ir birokrātiskais subsīdiju koruptīvais kapitālisms-komunisms. Ja pilnīgi autentiski, zem A 7 apmēram metra dziļumā ir bruģis, vismaz pie autoostas tā ir. Ja ielām veidos autentiskos līmeņus un segumus, ielu komunikācijas arī būs jāpārliek. Noteikumu realizācija dzīvē prasīs miljonus. Pašvaldībai un iedzīvotājiem tie ir? Nav minēta būtiska lieta. Ēkas ar plaisām. Plaisas ir sabrukšanas vēstneši. Noteikumos nav apskatīts būvkonstrukciju aspekts, tikai smukuma aspekts.
Ko var muldēt?-kopš 2020. gada biedrība «Bauskas vecpilsēta» ir cītīgi sadarbojusies ar pašvaldību un kultūras mantojuma ekspertiem, iepazinusi citu pašvaldību pieredzi, kā arī organizē apmācības un konsultācijas ar iedzīvotājiem, lai sakārtotu Bauskas vecpilsētas apbūvi….. kāpēc parādījās tā koka kazarma,kafejnīca Rāts laukumumā??? Vai tiešām šie noteikumi domāti tikai nabagiem? Kā tas ir saglabāsim vēsturisko Bauskas centru,bet atļausim draugiem izvietot centrā kazarmu tipa ēstuvi????
Liekat, taču, man vienreiz mieru! Ļaujiet kaut nomirt mierīgi!
Līgatnes Papīrfabrikas ciematā arī ir vēsturiskas ēkas, bet ielas galā ir uzcelta pilnīgi jauna ēka kā vēsturisko ēku kopija.Cēsīs būvēja bibliotēku. Atstāja tikai vēsturisko fasādi, bet viss pārējais bija pilnīgi jauns. Bauskas Rūpniecības ielas graustu pašvaldība arī reanimēja Cēsu bibliotēkai līdzīgā veidā, tātad daļēji pretrunā ar savu noteikumu projektu. Tūristiem vajag ārējo izskatu, bet ēku iedzīvotājiem nevajag vecus praulus.