“Zemnieku saeima”: Šogad apstākļi rupjās lopbarības sagatavošanai kopumā bijuši labi

Šogad rupjās lopbarības jeb siena un skābbarības ražošanai un tās rezervju veidošanai bija daudz labāki apstākļi nekā pērn, aģentūru LETA informē biedrības “Zemnieku saeima” pārstāvji.

Biedrības pārstāvji atzīmē, ka atsevišķos reģionos, piemēram, Ziemeļvidzemē un Latgalē, šogad bija vērojams sausums, bet kopumā laikapstākļi bijuši pateicīgi, un saimniecības jau veikušas vairākus pļāvumus rupjās lopbarības sagatavošanai.

“Zemnieku saeimas” lopkopības eksperts Raimonds Jakovickis norāda, ka patlaban no saimniecībām nav dzirdētas bažas par nespēju sagatavot rupjo lopbarību ziemai. Tāpat lopbarības tirgū, salīdzinot ar situāciju pērn, aktivitāte ir zemāka. Viņš akcentēja, ka tā ir laba ziņa, un tas nozīmē, ka saimniecības lopbarību ir savākušas pašas, piebilstot, ja lielāks ir lopbarības iztrūkums, tās cena tirgū ir augstāka.

“Zemnieku saeimas” pārstāvji min, ka rupjās lopbarības ražošanu galvenokārt ietekmē laikapstākļi. Pēdējos gados ļoti bieža parādība Latvijā ir lokālie nokrišņi, kas būtiski ietekmē zālāju ražību. Nokrišņu atšķirības vērojamas ne tikai Latvijas novados, bet arī pagastu robežās. Ja kādā vietā būtiski līst, tad dažu desmitu kilometru attālumā situācija var būt pretēja.

No jūnija beigām līdz jūlija vidum ne visur bija iespējams laicīgi veikt otros zālāju pļāvumus lokālo nokrišņu dēļ, tomēr patlaban saimniecības var sākt veikt trešos un pat ceturtos pļāvumus. Pēdējos mēnešos nokrišņi ir bijuši pietiekamā apmērā, laiks bijis silts un mitrums pietiekams, tāpēc zāle auga labi.

Jakovickis norāda, ka piensaimniecības sektorā skābbarības sagatavošanai audzē arī kukurūzu, piebilstot, ka karstums un mitrums, kas bija jūlija beigās un augusta sākumā, pozitīvi ietekmēja kukurūzas augšanu. Vietām tā izaugusi pat trīs metru augstumā. Kukurūzas ražu sāks ievākt septembra beigās un oktobrī, un šī brīža aplēses liecina, ka kukurūzai būs liela raža.

Zemnieku saimniecības “Mazdzērvītes” vadītājs un kooperatīva “Piena loģistika” padomes priekšsēdētājs Jānis Ločmelis atzīmē, ka kopumā saražotais lopbarības apjoms Vidzemē ir būtiski lielāks nekā iepriekšējos gados un būs pietiekams, lai varētu pārziemot, piebilstot, ka 2024.gads rupjās lopbarības ražošanai bijis daudz pateicīgāks nekā iepriekšējie divi līdz trīs gadi.

Tāpēc viņš uzsvēra, ka lauksaimniekiem jāmēģina veidot krājumi un jāvāc viss, ko iespējams novākt, lai raitāk varētu atjaunot barības bāzi un rezervi. Iepriekšējie gadi arī ir parādījuši, ka nepieciešams spēt pielāgoties apstākļiem, un šogad vērojams, ka daļa saimniecību ir mēģinājuši nedaudz ietaupīt uz lopbarības kvalitāti, lai saražotu lielāku apjomu un veidotu rezerves.

Arī Latgali šogad piemeklēja izteikts sausums, tādēļ pirmajā zālāju pļāvumā tika savākta aptuveni puse no cerētā apjoma. Savukārt otrais pļāvums bija trīs reizes labāks, salīdzinot ar pagājušo gadu. Drīzumā paredzēts sākt trešo pļāvumu, un saimniecības ziņo, ka kopējā situācija ir labāka nekā pērn, tomēr attiecībā pret Kurzemi, kur pirmajos zālāju pļāvumos ievākti lieli apjomi, Latgalē tik laba situācija neesot.

Biedrības pārstāvji atzīmē, ka Kurzemes saimniecībās ar lopbarības ievākšanu veicas labi, apjomiem esot lielākiem nekā 2023.gadā. SIA “Pampāļi” vadītājs un biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Vaļko norāda, ka trijos zāles pļāvumos uzņēmums novācis visu gadam nepieciešamo apjomu. Tāpat drīzumā paredzēts veikt arī ceturto pļāvumu un ja rudens būs pietiekoši silts, “Pampāļi” spēs īstenot arī piekto pļāvumu.

Viņš akcentē, ka par lopbarības trūkumu šogad nevar sūdzēties un Kurzemē kopumā situācija ir laba, bet atsevišķās vietās, kur bijis lokāls sausums vai ir smilšaināka zeme, ar lopbarības ievākšanu, iespējams, veicas nedaudz sarežģītāk. Tomēr, vērtējot kopumā, šogad nokrišņi ir bijuši pietiekamā apmērā, lai piensaimnieki varētu savākt nepieciešamo barības apjomu, kā arī kukurūzas ražai jābūt ļoti labai siltā un mitrā laika dēļ.

Rupjās lopbarības ražošana turpināsies vēl aptuveni divus mēnešus. Saimniecības “Zemnieku saeimu” informē, ka pašizmaksa pašražotai lopbarībai nav ievērojami kritusies un labvēlīgu laikapstākļu dēļ lopbarību lielākoties ir iespējams saražot uz vietas saimniecībā. Tomēr patlaban individuālo saimniecību līmenī aktuāls jautājums joprojām ir, kā finansēt lopbarības krājumu veidošanu un uzturēšanu.

Biedrība “Zemnieku saeima” ir lauksaimnieku organizācija, kas dibināta 1999.gadā. Biedrības biedri ir 800 mazu un lielu saimniecību no visas Latvijas. Biedri kopā apsaimnieko vairāk nekā 500 000 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes un saimniecībās nodrošina darbu vairāk nekā 4000 darbinieku.

Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.