Bauskā un Lietuvas pilsētā Pasvalē pagājušā gada nogalē bija organizēti semināri.
Bauskā un Lietuvas pilsētā Pasvalē pagājušā gada nogalē bija organizēti semināri, kuros Latvijas un Lietuvas speciālisti raksturoja projekta “Latvijas un Lietuvas agroķīmisko pētījumu institūciju sadarbība starpvalstu monitoringā, pētot slāpekļa un fosfora saturu Lielupes baseina augsnēs” gaitā iegūtos datus un atziņas.
Lielāks risks
Plašāku ieskatu semināra norisē sniedz Latvijas Agroķīmisko pētījumu centra (LAPC) direktore projekta grupas vadītāja Latvijā Regīna Timbare: “Seminārā Latvijā piedalījās iesaistītie speciālisti, ieinteresēto zemkopības un vides iestāžu pārstāvji, lauksaimniecības organizāciju pārstāvji, kā arī zemnieku saimniecību pārstāvji, kuru apsaimniekotajā zemē tika veikti pētījumi. Par projekta mērķiem, uzdevumiem un aktivitātēm stāstīja vadošā projekta partnera Lietuvas Zemkopības institūta Agroķīmisko pētījumu centra pārstāvis Lins Putelis un LAPC pārstāve Vizma Janevica.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesors Viesturs Jansons iepazīstināja ar lauksaimniecības noteces monitoringa metodiku un 1994. – 2005. gadā iegūtiem datiem par slāpekļa un fosfora noplūdi dažādās monitoringa vietās, īpaši Bērzes upes baseinā, kur rit intensīva lauksaimniecība. Viņš uzsvēra, ka ūdens piesārņojuma ziņā bīstamākie ir lielie lopkopības kompleksi, kuros ražo daudz organiskā mēslojuma, bet nav pietiekami daudz lauksaimniecībā izmantojamās zemes, kur to iestrādāt. Ūdeņos nonākušie fosfora savienojumi noteiktā attiecībā ar slāpekli veido labvēlīgu vidi toksisko aļģu attīstībai. Secinājums bija, ka augsnē esošo augiem izmantojamo barības elementu un ūdeņu monitorings ir obligāti pasākumi, ja vēlamies optimāli izmantot mēslošanas līdzekļus un saglabāt nepiesārņotu vidi.
Pamatojoties uz projekta laikā un LAPC iepriekšējos pētījumos iegūtiem datiem, tika analizētas minerālā slāpekļa un fosfora pārmaiņas augsnē, minerālā slāpekļa zudumi ziemas periodā, slāpekļa un fosfora bilance Lielupes baseina augsnēs, tika precizēti ieteikumi lielākai vides drošībai.”
Izmanto digitālās kartes
Lietuvas kolēģi Jons Mažvila un Ģedimins Staugaitis informēja par projekta laikā paveikto kaimiņzemē. Tur augšņu agroķīmiskajā izpētē racionālai mēslojuma izmantošanai Lielupes baseina apgabalā izmantotas digitālās augšņu kartes un digitālās agroķīmiskās kartes. Latvijā pašlaik tādu iespēju nav.
Latvijas Zemkopības ministrijas pārstāve V. Mičurova iesaistījās diskusijās un izskaidroja situāciju, kāda šajā sakarā ir mūsu valstī. Proti, dažādu iemeslu dēļ Latvija ir atpalikusi no Lietuvas digitālo augšņu karšu sagatavošanā un pārejā uz FAO augšņu klasifikāciju. Viņa interesējās arī par Lietuvas valdības apstiprināto jauno zemes vērtēšanas metodiku, kur, aprēķinot zemes novērtējuma balli, tiek ņemti vērā arī augšņu agroķīmiskie rādītāji.
Seminārā atklājās, ka Latvijas 16 pagastiem, arī Codei, esot augšņu digitālās kartes.
Palīdz noteikt devas
Codes pagasta divas zemnieku saimniecības – “Zeltkalniņi” un SIA “Mālnieki” – ir iesaistītas agroķīmisko pētījumu projektā. Codiete Ieva Litiņa atklāja, kā tas notiek: “Mūsu laukos, izmantojot globālās pozicionēšanās sistēmu, ir izvēlēti seši konkrēti punkti. Divas reizes gadā – pavasarī un rudenī – Agroķīmisko pētījumu centra speciālisti ņem augsnes paraugus trīs dažādos dziļumos un nosaka slāpekļa saturu. Paši jaunākie dati, kas iegūti novembrī, parādīja interesantu faktu. Proti, rudens lietavas veicinājušas slāpekļa ieskalošanu augsnes dziļākajos slāņos. Virskārtā tā ir mazāk nekā 30 – 60 un 60 – 90 centimetru dziļumā. Savukārt laukā, kur pērn auga zaļie zirņi, ir ievērojami vairāk slāpekļa. Tas ļauj cerēt, ka pavasarī šajās platībās būs vajadzīga mazāka minerālmēslojuma deva.”
Ieva Litiņa apstiprināja projekta lietderību un atzina, ka nepieciešams turpināt augsnes minerālā slāpekļa monitoringu. Šie pētījumi vajadzīgi zemniekiem, lai racionālāk izmantotu mēslojumu, kas īpaši nozīmīgi mēslošanas līdzekļu straujās sadārdzināšanās dēļ.
***
Uzziņai
– Pētījumos noskaidrots, ka novērošanas punktā Zemgalē pie Bērzes upes no viena hektāra augsnē noplūst 16 kg slāpekļa, bet Bauskas rajona Gailīšu pagastā no SIA “Uzvara-Strauti” cūkkopības kompleksa – 23 kg.
– Mazāk intensīvajos lauksaimniecības reģionos – Kurzemē un Vidzemē – šie rādītāji attiecīgi ir līdz 9 un 6 kilogrami.
– Eiropas Savienības nitrātu direktīva, kas noteic, ka vienā litrā noteces kopējais slāpekļa saturs nedrīkst pārsniegt 50 miligramu, Latvijā tiek ievērota.
(Avots: seminārā sniegtā profesora Viestura Jansona prezentācija “Lauksaimniecības noteces monitorings Latvijā”)
