Darbs vēl nav viss. Prasme atpūsties ir lielākā dzīves burvība. Jaunajā rubrikā stāstīsim par rajona ļaužu vaļaspriekiem, par to, ar ko viņi aizraujas. Lai šī seriāla moto ir – nezaudējiet aizrautību dzīvot!
Darbs vēl nav viss. Prasme atpūsties ir lielākā dzīves burvība. Jaunajā rubrikā stāstīsim par rajona ļaužu vaļaspriekiem, par to, ar ko viņi aizraujas. Lai šī seriāla moto ir – nezaudējiet aizrautību dzīvot!
Vaļasprieks ir jauka izklaide, ar ko sevi un citus iepriecināt pēc grūtas darbdienas. Tā spriež īslīciete Līga Ružello. Varbūt tieši tāpēc viņa savulaik piekrita dēla mudinājumam un pieteicās televīzijas šovā “Solo ar orķestri”.
“Klausījos, kā citi mokās, nevar atminēt melodijas, pukojos uz viņiem, kamēr manam dēlam apnika un viņš tā arī pateica: “Aizsūtīšu pieteikumu, tad redzēsi, kā pašai ies.” Nekas cits man neatlika, vajadzēja vien piedalīties.”
Nesatrauc šķībās notis
“Muzikālās izglītības man nav, notis nepazīstu, tomēr ir laba dzirdes atmiņa. Citas dalībnieces, vērojot iepriekšējo ierakstu, satraucās, ka muzikanti to un šito noti esot šķībi paņēmuši. Man tādas nianses nav svarīgas. Es melodiju uztveru kopumā. Ja ko pazīstamu sadzirdu, tad zinu. Finālā man nospēlēja akordus, man tie pirmajā brīdī neko neizteica. Es samulsu. Tad Kaža, spēles vadītājs, nodungoja un es viņa balss intonācijā atpazinu dziesmu. Bet bija izkritis viens vārds, ko tikai ar mokām atcerējos. Tā bija Paula dziesma “Ķiršu lietus”. Tagad to visu mūžu zināšu nodziedāt,” ieraksta iespaidus atceras Līga.
Uz raidījuma noskatīšanos Līga bija uzaicinājusi kolēģes, bija sarīkota maza, jautra mājas ballīte. “Televizorā Līga nemaz neizskatījās citādāka kā dzīvē. Pat uztraukumu nemanījām. Tikpat jautra un atraktīva kā vienmēr,” stāsta Līgas kolēģe “BB saloniņā” Inga Rukmane.
Gribas spēlēt vēl
Veiksmīgā piedalīšanās šovā “Solo ar orķestri” mudinājusi Līgu turpināt televīzijas iekarošanu. “Tikai nerakstiet, ka es to daru naudas vai popularitātes dēļ. Man tas ir piedzīvojums, jautra izklaide, kur varu uzaicināt draugus, kopā atpūsties, pasmieties,” stāsta Līga un piebilst, ka aizsūtīts pieteikums televīzijas spēlei “Vai tu esi gudrāks par piektklasnieku?”.
“Pamatskolā biju laba skolniece, pat teicamniece. Taču saprotu, ka tam šajā spēlē nav nekādas nozīmes. Un es jau nebraucu nopelnīt, uzvarēt, bet gan jauki pavadīt laiku. Pateikt frāzi “Es neesmu gudrāka par piektklasnieku” – tas man nekādas grūtības nesagādās. Ko zināšu, ko izdomāšu, kaut ko no skolēniem nošpikošu. Ceru, ka uzaicinājums pienāks un varēšu uzspēlēt,” spriež Līga un atklāj vēl citus nodomus. “Zelta ģimene” ir nākamais TV šovs, kurā viņa, paņemot līdzi dēlus un mammu, gribētu piedalīties.
Lecamaukla kā mikrofons
“Kustīga, sabiedrības dvēsele esmu bijusi visu laiku. Bērnībā ņēmu rokā lecamauklu, tas bija mans mikrofons, un sniedzu koncertus. Mazotnē biju izdomājusi, ka būšu aktrise, jo man šķita, ka viņām ir maz jāstrādā. Jānospēlē dažas izrādes, un viss. Savulaik gāju Rīgas Pionieru pilī pieteikties aktieru pulciņā. Tur man piedāvāja spēlēt leļļu teātrī. Tam es nebiju ar mieru, jo kas tā par aktrisi, ko neviens neredz.
Taču nemiera gars mani nav pametis joprojām. Piedalīties kādā karaokē man nesagādā nekādas grūtības. Būt jautrai un iepriecināt citus – tāds, lūk, ir mans vaļasprieks,” par sevi noteic manikīre Līga Ružello.
