Interesanti, ka asa sižeta romānos par darbības vietu rakstnieki arvien biežāk izvēlas muzejus. Arī galvenie varoņi nereti ir krājuma glabātāji, simbolu un zīmju pētnieki, arheologi.
Interesanti, ka asa sižeta romānos par darbības vietu rakstnieki arvien biežāk izvēlas muzejus. Arī galvenie varoņi nereti ir krājuma glabātāji, simbolu un zīmju pētnieki, arheologi.
Šis fakts, lai arī nenopietns, tomēr liecina, ka muzeju loma mūsdienās ir mainījusies. Tie kļuvuši daudz atvērtāki sabiedrībai – līdzīgi kā bibliotēkas un arhīvi.
Noteikta specializācija
Tomēr muzeju specifiskā, publikai neredzamā ikdiena tā arī paliek neiepazīta. Daudzi joprojām domā, ka galvenā funkcija ir izstāžu rīkošana. Protams, izstādes ir vistiešākais kontaktu dibināšanas veids ar sabiedrību, taču vēl ir arī citas ļoti svarīgas funkcijas. Lai gūtu pilnīgāku priekšstatu par iestādes darbību, “Bauskas Dzīve” Novadpētniecības un mākslas muzejā šonedēļ pavadīja nepilnu dienu.
Direktore Baiba Šulce iepazīstina ar struktūru un speciālistu pienākumiem: “Mākslas nodaļā strādā Ilga Balode, Lolita Vaivare un Tamāra Čudnovska, bet Aigars Urtāns un Raitis Ābelnieks ir vēstures nodaļas darbinieki, muzeja jaunās ekspozīcijas koncepcijas autori un realizētāji. Krājuma nodaļas speciālistes ir Ilva Strautzele, Rudīte Kalniņa un Taisa Roena. Viņas muzeju “izvedīs” plašajā pasaulē, jo kopš 2007. gada veic krājuma digitalizāciju. Tas nozīmē, ka visas vērtības – priekšmeti, fotogrāfijas un dokumenti – tiks iekļautas Nacionālajā muzeju krājuma elektroniskajā kopkatalogā. Kad darbs būs pabeigts, jebkurš interesents varēs virtuāli ceļot pa mūsējo vai jebkuru citu Latvijas muzeju, jo process vienlaikus notiek visās nozares iestādēs. Elektroniskā kopkataloga veidošana turpināsies vairākus gadus.
Mans vietnieks Jānis Mizišs organizē iestādes saimniecisko darbību, bet sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Grosbarde izstrādā projektus, lai piesaistītu papildfinansējumu. Amatnieks Ojārs Sniedze nodarbojas ar muzejā nokļuvušo koka un metāla priekšmetu attīrīšanu, kā arī atjauno vai labo krājuma eksponātus. Muzeja administratore ir Dina Saltupe, bet galvenā grāmatvede Sandra Ķisele ir arī sadarbības koordinatore ar Nodarbinātības valsts aģentūru un Bauskas dienas centru “Ābele”, piesaistot muzejam cilvēkus ar īpašām vajadzībām dažādu darbu veikšanai.”
Krājums nav noliktava
Muzeja krājums, kurā glabājas pagājušo gadsimtu vēstures materiālās vērtības, apmeklētāju acīm parasti ir apslēpts. Tikai tematiskās ekskursijās gidi šad tad atļauj šajās telpās ielūkoties. Taču krājums nav vecu mantu noliktava. Tā veidošanu un strukturēšanu nosaka muzeja izstrādāti un apstiprināti kritēriji. Vissvarīgākais ir pamatkrājums, kurā atrodas labi saglabāti priekšmeti ar nozīmīgu vēsturisku vai māksliniecisku vērtību. Savukārt palīgkrājumu veido lietas, kuru kvalitāte un tehniskais stāvoklis ir sliktāki. Tās var būt, piemēram, fotoattēlu vai gleznu oriģinālu kopijas, sadzīves priekšmeti, kam nepieciešama nopietna restaurācija.
Krājuma nākamā daļa ir muzeja zinātniskais arhīvs. Materiālu klāsts tajā ir ļoti plašs – ekspozīciju plāni, speciālistu pētnieciskie darbi, apraksti, afišas. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā glabājas kopumā ap 60 tūkstoš vienību, uzsver iestādes direktore.
Vairākas kolekcijas
Muzeja krājumā ietilpst arī novada mākslinieku darbu kolekcija. Tās galvenokārt ir 20. gadsimta autoru gleznas, grafikas un skulptūras. Muzejam pieder liela un vērtīga gleznotāja Teodora Karašas gleznu kolekcija, Pētera Ruņģa, Zigurda Gustiņa, tēlnieces Lūcijas Žurginas, Īras Rozentāles un citu novadnieku darbi. Sīkplastikas kolekciju muzejam pērn uzdāvināja skulptores meita kinorežisore Laima Žurgina. Vērtīgs krājuma papildinājums ir plenēra “Bauskas vasara” dalībnieku gleznas. Pilsētas 400 gadu jubilejā Novadpētniecības un mākslas muzejā ir paredzēts iekārtot Bauskas ainavu izstādi.
Krājuma nodaļas speciāliste Ilva Strautzele teic, ka beidzamajā laikā krājuma veidošana tiek mērķtiecīgi pakļauta muzeja jaunās ekspozīcijas “Pastaiga pa Bausku 20. gadsimtā” vajadzībām. Ilva ir izstrādājusi krājuma komplektēšanas stratēģiju līdz 2010. gadam, nosakot prioritātes. Visstraujāk no aprites izzūd padomju laika sadzīves priekšmeti un vizuālie materiāli, tādēļ muzejs izmanto iespējas tos iegādāties vai saņemt dāvinājumā. “Galvenokārt vācam lietas, kuru krājumā vēl nav,” rezumē speciāliste. Pagājušā gada nogalē, atjaunojot Bauskas Svētā Gara baznīcas torni, tika atrasti unikāli 18. un 19. gadsimta vēstījumi, kurus draudze uz laiku ir nodevusi glabāšanā muzejam. Baiba Šulce teic, ka dokumentu vērtēšanā tiks iesaistīti eksperti. Tekstu šifrēšanu varētu sākt tikai pēc restaurācijas.
Pētniecības azarts
Aigara Urtāna un Raita Ābelnieka rosīgais pētnieciskais darbs Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejam ir palīdzējis kļūt atpazīstamam Latvijā un citviet pasaulē. Aigara publikācijas par holokaustu ir izraisījušas vairāku valstu kolēģu interesi, bet septiņas no tām iekļautas Vēsturnieku komisijas sējumos. Pērn šajā izdevumā tika publicēts abu baušķenieku kopdarbs par pretošanās kustību Bauskas apriņķī pēc Otrā pasaules kara. Šo tematu turpinās Raitis Ābelnieks, bet Aigars Urtāns atkal pievērsīsies holokausta izpētei un tēmai “Padomju laika cenzūra”.
Vēsturnieku komisija, kas 1998. gadā tika izveidota Valsts prezidenta kancelejā, sadarbojas ar Latvijas un ārvalstu zinātniekiem. Skaidro Aigars Urtāns: “Katru gadu komisija izsūta definētas tēmas un rīko pretendentu pieteikumu konkursu. Tie man ir bijuši labvēlīgi, lai gan neesmu vienīgais holokausta pētnieks Latvijā. Es un Raitis pirms tematu pieteikšanas vispirms noskaidrojam, vai arhīvos ir saglabājušies dokumenti, un izvērtējam savas iespējas.” Aigars Urtāns ir divu grāmatu autors par nodokļu un muitas vēsturi Latvijā un Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta lektors.
Partneri un draugi
Izstāžu tēmas un māksliniekus Ilga Balode atrod, sazinoties ar kolēģiem citos muzejos, apmeklējot izstādes dažādās pilsētās, sekojot informācijai presē: “Tagad ir daudz vieglāk organizēt izstādes, jo mākslinieki paši meklē ekspozīciju vietas un piedāvā darbus. Līdzīgi rīkojas arī mākslas izglītības iestādes, kas vēlas popularizēt savas programmas. Cieša sadarbība muzejam izveidojusies ar Rīgas Amatniecības vidusskolu un Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolu.”
Gleznotājs Auseklis Baušķenieks ar personālizstādi Bauskā nosvinēja 90. dzimšanas dienu. Tā bija viņa pēdējā nozīmīgā ekspozīcija. Ilga Balode joprojām uztur sakarus ar gleznotāja atraitni. Viņa atceras daudzas spilgtas personības, kas izstāžu atklāšanas ir pratušas pārvērst par īstiem mākslas svētkiem. Viņu vidū Ilga min gleznotājus Jāzepu Pīgozni, Īru Rozentāli, Valdemāru Helmani, Mazaldu Viestu, Pāvilu Šēnhofu. Kopš Bauskā tiek rīkoti mākslinieku plenēri, muzejs aktīvi iesaistījies vietējo autoru darbu popularizēšanā, organizējot noslēguma izstādes.
Muzejā ir divas ekspozīciju zāles (otra atrodas lietišķās mākslas studijas telpās), tāpēc ir iespējams ievērot tematiskās daudzveidības principu un jaunas izstādes piedāvāt gandrīz ik mēnesi.
***
fakti
– Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs ir pilsētas pašvaldības iestāde.
– Muzejā strādā 30 darbinieku, tai skaitā desmit speciālistu.
– Iestādes galvenie uzdevumi:
– pētnieciskais darbs;
– jaunas ekspozīcijas izveide;
– krājuma komplektēšana, saglabāšana, digitalizācija;
– izstāžu organizēšana un iekārtošana;
– kontaktu veidošana un uzturēšana ar māksliniekiem;
– ekskursiju vadīšana;
– muzeja darbības popularizēšana (publikācijas zinātniskos izdevumos un presē, interneta mājaslapā).
– Pašlaik tiek veidota jauna ekspozīcija “Pastaiga pa Bausku 20. gadsimtā”.
– Novadpētniecības un mākslas muzeja struktūrā ietilpst tautas lietišķās mākslas studija “Bauska”, kas popularizē tautas tradicionālās mākslas mantojumu un amatniecību, kā arī organizē lietišķās mākslas izstādes.
