Trešdaļa jeb 33% vecāku, kuri veic uzkrājumus bērnu nākotnei, visbiežāk to dara ar mērķi finansiāli atbalstīt izglītības iegūšanu, aģentūru LETA informēja bankas “Citadele” pārstāvji, atsaucoties uz veiktās aptaujas datiem.
Piektā daļa jeb 21% vecāku no tiem, kas krāj naudu bērniem, to dara ar mērķi palīdzēt viņiem iegādāties mājokli, savukārt 15% krāj bez konkrēta mērķa, lai, sasniedzot pilngadību, jaunietis pats izlemtu, kur tērēt uzkrātos līdzekļus.
Biežāk minēto krāšanas mērķu vidū ir arī bērna talantu attīstība un ar to saistītas izmaksas, piemēram, sporta ekipējuma vai mūzikas instrumentu iegāde, – šim nolūkam uzkrājumus veic 13% vecāku, no tiem, kas vispār krāj.
Automašīnas iegāde kā uzkrājumu mērķis ir 6% naudu bērniem krājošo vecāku, savukārt savas atvases kāzām naudu vēlas uzkrāt 3% no krājošo vecāku.
Regulāru ikmēneša iemaksu uzkrājumam bērnu nākotnei novirza tikai piektā daļa jeb 19% respondentu. No tiem līdz 20 eiro mēnesī uzkrājumiem bērniem novirza 3%, līdz 50 eiro – 8%, līdz 100 eiro – 5%, bet 100 un vairāk eiro – 3% vecāku.
Savukārt 15% respondentu nespēj nosaukt konkrētu summu, jo iemaksu uzkrājumam veic tikai tad, kad ir pieejami brīvie līdzekļi.
Reprezentatīvu aptauju par ilgtermiņa uzkrājumu mērķiem banka “Citadele” kopā ar pētījumu aģentūru “Norstat” veica 2024.gada augustā, tiešsaistē aptaujājot vairāk nekā 3000 Baltijas valstu iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadiem.
Visi bērni magistros tālāk pašiem jācīnās…
Līdz 1991. gadam bija bezmaksas izglītība.