Uldis Varnevičs
Grenctāles kultūras namā Baltijas ceļa 35. gadadienā šo datumu atcerējās ar atmiņu stāstiem, kā arī ar koncertu «Roku rokā, plecu pie pleca». Uzstājās Bauskas novada amtierkolektīvi un Lietuvas Soloču ciema kapela «Ont Mūšos».
Daudzi viesi 23. augustā sāka pulcēties uz pasākumu vēl stundu iepriekš – gan lai pakavētos atmiņās, gan uzklausītu citu atmiņu stāstus. Grenctāles kultūras namā bija sagatavota arī foto izstāde un attēlu kolāža no Maksima Krutikova gatavotās grāmatas «Pārmaiņu vētras stūrmaņi» materiāliem.
Pasākuma ievadā sanākušos uzrunāja tā laika notikumu dalībnieks un Bauskas novada domes deputāts Raitis Ābelnieks. Viņš atgādināja par tā laika emocijām starp cilvēkiem, kas stāvēja Baltijas ceļā un norādīja, ka īpašā vieta bija tieši šeit, uz Latvijas un Lietuvas robežas, jo tieši šeit mūsu tautas parādīja savu vienotību. Reizē pieminēja arī aizgājušo laika posmu – kultūras namā zālē skraidīja viņa mazmeita, kam tagad ir seši gadi un kas ir vairāk, nekā tolaik bija viņa abiem dēliem, kas bija līdzi uz Baltijas ceļa.
Ar īsu runu gan latviešu, gan lietuviešu valodā uzstājās grāmatas «Kaut pastalās, bet brīvi» autors Maksims Krutikovs. Viņš atminējās pirms gada notikušo Baltijas ceļa piemiņas pasākumu turpat Grenctāles kultūras namā, lai arī ne apaļā jubilejā un pieminēja arī notikumus šajā vietā pirms 35 gadiem.
Pēc pasākuma «Bauskas Dzīve» aprunājās ar vēl vienu tā laika notikumu dalībnieku mācītāju Romanu Grantovski, kurš atcerējās, ka viņam līdzi bija koferītis, pilns ar smiltīm. «Tā tikai tagad var teikt, ka bija tikai pacilātība. Bija arī savas bailes un tas koferītis radīja tādu ilūziju, ka būs ko nolikt priekšā, ja šaus. Kādu laiku debesīs lidoja helikopters ar sarkano piecu staru zvaigzni uz sāniem. Bija arī sajūta, ka var sākt šaut,» tos brīžus atcerējās R. Grantovskis. Tomēr sliktākais pagāja garām un toreiz paveiktais nākotnes vārdā ir nenovērtējams.
Grenctālē sanākušajiem bija unikāla iespēja uz īsu brīdi dzirdēt par tā laika notikumiem, kā tos atceras Baltijas ceļa organizators Bauskas novada Romāns Tilleris.
«Jāsaprot, ka Baltijas ceļš ir ļoti saistīts ar «Tautas frontes» dibināšanas laikiem. Cieši sadarbojos ar Sandru Kalnieti. Piedalījos informatīvajās sanāksmēs, kur runāja, kas ir paredzēts. Runāja, ka ir nepieciešams izveidot šādu miera līniju no Tallinas līdz Viļņai, mierīgā ceļā, lai neprovocētu militāro armiju un ka to varētu izdarīt, sadodoties rokās.
Bija jāuzaicina, jāsaliek kopā visi mūsu Kurzemes puses un Zemgales iedzīvotāji. Bija uztraukums – vai visi atbrauks un nostāsies? Jo varēja notikt visādi, arī šajā miera ķēdē varēja notikt tas, kas notika Gruzijā. No cilvēku puses bija varonība nenobīties..
Visgrūtākais bija salikt cilvēkus vajadzīgajās vietās. Tur lūdzām palīdzību «Bauskas PMK» vadītājam Kazimiram Lazdānam, viņam bija pieeja kartēm un uzticējām viņam koordināciju. Galvenā organizācija un koordinācija nāca no Rīgas, bet bija daudzas sanāksmes un tikšanās Bauskas Tautas frontes mītnē. Cepuri nost vietējo organizatoru priekšā, kas visu izdarīja, kā vajag. Man pašam neiznāca izbaudīt, jo visu laiku braucu no Iecavas robežas līdz Lietuvas robežai. Vairāk braukāju, skatījos, vai visi ir savās vietās,» stāstīja R. Tillers.
Baltijas ceļa jubilejā bija plaša kultūras programmas. «Ar šo koncertu vēlamies atgādināt arī nākamajām paaudzēm, cik svarīga ir vienotība. Ne tikai godinām pagātni, bet skatāmies arī nākotnē. Mūsu bērni ir tie, kas veidos nākotni, arī viņiem jābūt vienotiem. Paldies, ka esat kopā ar mums un esam necerēti daudz,» sanākušos uzrunāja Grenctāles kultūras nama vadītāja Jurgita Červinska.
Aktīvo daļu skaistos, tautiskos tērpos atklāja Grenctāles deju kopa «Rota», kam kopīgās dejās sekoja «Biguļi» un «Senbiguļi» no Bauskas. Ar dziesmām uzstājās Grenctāles kultūras nama ansamblis «Grenctāle» un paši jaunākie dalībnieki – Grenctāles kultūras nama bērnu vokālais ansamblis. Piedalījās jauniešu deju kolektīvs «Līdums» un bija mirklis, kad uz skatuves visi bija Santas Zemītes dejotāji.
Noslēgumā ar dziesmām no Lietuvas uzstājās Soloču kapela «Ont Mūšos», dziedot gan paši savas dziesmas, gan populārus darbus. Vienu dziesmu pieteica lietuviešu dziesminieks: «Patriotiska dziesma par pastaigu pa Lietuvu, bet tikpat labi tā var būt pastaiga pa Latviju.»
Visu foto autors: Uldis Varnevičs
Reklāma