Inflācijas tempus šogad galvenokārt ietekmēs divi procesi – enerģijas cenu un nodokļu kāpums un uzņēmēju vēlme saglabāt klientus, ziedojot peļņas daļu. Katrā ziņā valdība cīņu ar inflāciju ir sākusi ar pretēju procesu. Kā…
Oktobris varētu pārsteigt ar cenu kāpumu veikalos, balstoties uz lauksaimniecības produkcijas sadārdzināšanos un gaidāmo Ziemassvētku ažiotāžu (lai būtu iespējamas atlaides). Aktualizēsies lata devalvācija, iedzīvotāji tērēs pieejamo naudu. Novembrī maciņus tukšos maksa par siltumu, ko ietekmēs notikumi gada laikā – vai būs renovētas ēkas, kāds būs efekts. Ja izdosies realizēt kaut vai vienu veiksmīgu ieceri, tas būs iemesls, lai tuvākajos gados inflācijas tempi apkures cenas tik ļoti neietekmētu.
Gada beigās (pirmo reizi trīs gadu laikā!) inflācija varētu mazināties. Būs nepieciešami daži nosacījumi – gāzes, elektrības un degvielas cenu stabilizācija vismaz gadu. Situācijā, kad valstī ir nepārtraukta inflācija, bet budžets aug, valdībai vajag vismaz vienu gadu iesaldēt enerģētikas cenas. Protams, Latvijā tas ir īpaši grūti, jo savu enerģijas avotu mums tikpat kā nav, bet tas ir vienīgais reālais veids, kā tuvākajos divos gados panākt, ka inflācija nesasniedz 10%. To var izjaukt divi procesi. Pirmais ir iespējamā krīze. Ekonomisti pieļauj, ka ASV ekonomikā sākusies lejupslīde, kaut ko līdzīgu var vērot arī Latvijā. 2007. gadā Latvijas 45 uzņēmēju zaudējumi bija 67 miljoni latu. 2008. gadā veiksies tiem, kuriem ir uzkrātas rezerves. Jācer, ka tās ir pietiekami lielas.
Vēl viens pārmaiņu faktors varētu būt lata devalvācija. Valdības un arī tautas vēlme noturēt pašreizējo lata kursu ir saprotama, jo tā pārmaiņas palielinātu ārzemju preču cenas par attiecīgu procentu. Tomēr lata augstais kurss vienlaikus «kurina» inflāciju Latvijas ekonomikā un bremzē eksporta attīstību. Jo vājāka uzņēmējdarbība, jo augstāka inflācija. Abpusgriezīgie procesi varētu piespiest valdību devalvēt latu. Premjerministrs Ivars Godmanis savulaik parādīja, ka ir spējīgs pieņemt nepopulārus, tautas neatbalstītus lēmumus, ja pastāv iespēja, ka tie nes labumu Latvijai. Tomēr lata devalvācija var radīt neapturamu inflācijas vilni, kas ir spēcīgs pretarguments šādai darbībai.
Sagaidāms, ka pieprasījums pēc algas palielinājuma būs lielāks nekā pagājušajā gadā, uzņēmēju piekāpība algu paaugstināšanā gan varētu būt mazāka nekā pērn, īpaši mazkvalificētam darbaspēkam. Tas galvenokārt saistīts ar nelielu apjoma samazinājumu celtniecībā. Diemžēl valdības cerības, ka tas varētu palielināt darbaspēka piedāvājumu, neattaisnosies. Šķiet, liela daļa dosies peļņā uz ārzemēm.
Šogad Latvijas sabiedrība ir gatavāka inflācijai nekā pērn. Valdība diemžēl ir pierādījusi, ka savus solījumus spēj pildīt tikai tautas spiediena iespaidā. Jādomā, būs vairāk demonstrāciju, piketu un kongresu, arī streiku. Viens no galvenajiem iemesliem – sabiedrībā ir aizvien vairāk gados jaunu strādājošo, kas vēlas dzīvot labi jau tagad, nevis klausīties komunisma stila solījumus par gaišu nākotni, kas sagaida pēc Nacionālā attīstības plāna beigām 2013. gadā.
