Karš par sevi atgādina uzreiz, kad iebrauc Ukrainā

Mūsdienu militārie konflikti ir ļoti asiņaini un skar visus iedzīvotājus

Lai saprastu, ko nozīmē karš, ir jāaizbrauc un jāpadzīvo dažas dienas Ukrainā. Nevajag būt karadarbības zonā – pietiks pabūt jebkurā vietā, jo kara zīmes nepārtraukti būs jūsu acu priekšā un uztraukums par to, kur trāpīs kārtējais šaheds vai raķete, būs nemitīgs.

Karš par sevi atgādina uzreiz, kad iebrauc Ukrainā. Tie ir ne tikai karavīru posteņi uz ceļiem. Ceļu malās var redzēt kapsētas, kurās ir svaigas kapu kopiņas ar lieliem vainagiem Ukrainas karoga krāsās. Visbiežāk tas ir kādam karavīram, kurš kritis kaujās. To, cik maksā viena apmāta eksčekista vēlme valdīt Krievijā un pasaulē, atgādina katra diena.

Fantāzija un prettanku eži
Ukrainā nav mierīgu brīžu, kad vari pilnībā atslēgties no kara. Kijevas centrālajā laukumā apkārt staigā anime kultūras fani krāsainos fantāzijas tērpos, bet turpat blakus ir betona bloki un prettanku eži. Brauc tumsā uz māju pusi, un atnāk ziņa par gaisa trauksmi. Sēdi un mini, kurā virzienā šoreiz dosies šahedi, kur nokritīs raķete. Ienaidnieku dronu kustībai armija seko un publicē informāciju mobilo tālruņu lietotnēs.

Bauskas sadraudzības pilsētas Malinas mērs Oleksandrs Sitailo piemin, ka droni pārlidojuši pāri Berdjanskai un lido pa Varšavas šoseju. Mērķis visdrīzāk ir Korosteņa – vai nu transporta stacija, vai elektrības sistēmas. Mēs braucam pa šo pašu šoseju, un nepamet sajūta, ka nāve lido kaut kur turpat virs galvas.

Nepārtrauktas gaisa trauksmes
Kad izej no naktsmītnes, uzreiz pa labi stāv prettanku eži. No rīta dzirdi skaņu, kas atgādina lidmašīnu, bet ukraiņi uzreiz pastāsta – te transporta lidmašīnu nav. Lido vai nu kaujas lidmašīna, vai šaheds, vai raķete. Bučā ekskursijas laikā netālu kāds palaiž kvadrakopteru, lai nofilmētu baznīcu no augšas, un tas pirmajā momentā izraisa vieglu paniku. Kad dodies brokastīs, uzzini, ka pa nakti bijušas divas gaisa trauksmes. Vienkārši uz mūsu telefoniem ziņas nenāk – vajag instalēt speciālu aplikāciju.

Kijevas centrā vietām ēkām pagrabu logi aizsegti ar smilšu maisiem. Tas tāpēc, lai tie, kas trauksmes laikā aiziet uz pagrabu, pēc tam neciestu no izsistiem logiem. Pat ja pastaigājoties uzreiz neredzi visas kara pazīmes, ukraiņi ik pa brīdim pastāsta pat par grūti pamanāmiem sīkumiem. Ir momenti, kad redzi kādu ēku un vēlies fotografēt, bet izrādās, ka turpat tuvumā ir svarīgs objekts, tāpēc bildēt nedrīkst. No šādiem mirkļiem sastāv visa diena. Karš visu laiku stāv tev blakus, nepārtraukti atgādinot gan par absolūto bezjēdzību, par pasaules nespēju palīdzēt novērst tūkstošu cilvēku nāves un apziņu, ka tas neapstāsies, kamēr pretim nebūs tāda spēka, kas varētu to apturēt.

Kā zemestrīcē
Arī Malinas pilsēta karu sajūt pilnā apjomā. Ziemeļu pusē daļu ciemu okupēja un armija pienāca pie pašas pilsētas robežas. Brigāde «Ēdelveiss» izglāba pilsētu no ieņemšanas, un tāpēc pašvaldības mēra kabinetā stāv brigādes karogs.

Pilsētu apšaudīja ar artilēriju, raķetēm un bombardēja no gaisa. «Kad bombardē, mājas kustas kā zemestrīcē. Kad sabombardēja tiltu, cilvēkus netālu patvertnē uzmeta virs zemes ar visiem krēsliem pusmetra augstumā, pēc tam viņi tāpat nolaidās lejā,» stāsta Oleksandrs Sitailo.

Sprādzienu sekas ir dažādas. Vienu vīrieti sprādziena vilnis uz pēcpuses pārnesa pār pusciemu. Ja būtu pa ceļam šķērslis, varēja neizdzīvot, bet tagad – tikai nelielas ārējas traumas. Vienā ēkā sprādziena vilnis ienāca pa nelielu lodziņu virs durvīm un izārdīja visas iekštelpas. Ja bēniņos nav logu, tad sprādziena gaisa vilnis var pacelt jumtu gaisā un nomest atpakaļ, bet pēc tam tas vairs nav lietojams.

Kopā karadarbības tuvumā no bombardēšanas mira deviņi civilie iedzīvotāji. Vienu večiņu gados paķēra sprādziena vilnis un tā meta pret koku, ka viņa neizdzīvoja.