Padomju laikā slepens bija gandrīz viss – no cūku sarkanguļas līdz raķešu bāzēm.
Padomju laikā slepens bija gandrīz viss – no cūku sarkanguļas līdz raķešu bāzēm. Tomēr iedzīvotāji bija acīgi un zināja gan dažu “aizliegtu” slimību perēkļus, gan modernu ieroču koncentrēšanās vietas.
Raķešu bāzu Latvijā, šķiet, vairs nav, bet slepenība pastāv. To gan biežāk sauc par klasificēto informāciju. Ar to pagājušajā nedēļā aizsedzās valdība un drošības vīri, neatklājot, kas tik ļoti interesējis Krievijas “diplomātu” Latvijā un kuras valsts amatpersonas bijušas gatavas pārdoties par grašiem. Lieta nodota Drošības policijai, un punkts. Tā atrunājās gan iekšlietu ministrs M. Segliņš, gan premjers I. Godmanis. Šķiet, viņus un Nacionālās drošības komisiju vairāk nodarbināja Satversmes aizsardzības biroja direktora J. Kažociņa uzdrošināšanās tik nepiemērotā brīdī un tik skaļi atklāt spiegošanas mēģinājuma faktu, rosinot Ārlietu ministriju diplomātu izraidīt no valsts. Tādu satraukumu neizraisīja pat fakts par vairāk nekā simt pasu nelegālu izsniegšanu Krievijas un citu NVS valstu pilsoņiem. Nav šaubu, ka J. Kažociņa dienas (līdz maijam) ir skaitītas un viņu uz nākamo termiņu var arī neapstiprināt. Tik nepakļāvīgs un neapdomīgs angļu ģenerālis mums nav vajadzīgs, kad esam uzņēmuši “Kalvīša kursu” uz austrumiem.
Kažociņa nomaiņa “varētu nopietni apdraudēt valsts intereses”, sacīja eksprezidente V. Vīķe-Freiberga, bet kāds interneta lietotājs brīdināja: jābūt modriem un pa ķērienam jātur lietussargs… Iespējams, tā ir tikai sakritība, ka tieši tagad valdība pieņēmusi lēmumu par Ministru kabineta, Satiksmes ministrijas, Ārlietu ministrijas un vēl citu ēku aizsargjoslas izveidošanu, kad vairāku augstu amatpersonu iespējamā nomaiņa ar paklausīgākiem var radīt jaunus sabiedrības nemierus.
Pagājušās nedēļas nobeiguma akords bija negaidīti drūms. Pamatīgi ieplaisājušais “Jaunais laiks” (JL) sašķēlās ar skaļu troksni: partiju atstāja vairāku lauku pašvaldību vadītāji, nodaļu pārstāvji, kā arī daži JL frakcijas deputāti Saeimā, kuru gaidītās karjeras ieceres nav guvušas piepildījumu. Vieni to sauc par nodevību, citi par aprēķinu, jo tuvojas pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanas. Var piepildīsies Tautas partijas sapnis redzēt visu Latviju oranžu. Bet vai tad visiem pietiks naudas piebarošanai?
