Laika apstākļi pasliktina graudu kvalitāti un loģistiku

Graudaugu raža šogad ir pagājušā gada līmenī, tomēr sarežģījumus sagādā gan graudu kvalitāte, gan pāragrās kulšanas radītie sastrēgumi loģistikā, vērtē «Bauskas Dzīves» aptaujātie lauksaimnieki.

LPKS «Saimnieks-V» valdes priekšsēdētāja Mārīte Ķikure sacīja, ka šī gada raža ļoti atšķiras dažādās saimniecībās. Kādai šogad veicies labi, bet ir tādas, kurām raža mazāka nekā pērn, jo to ietekmē gan augsnes kvalitāte, gan ieguldītais kultūru mēslošanā. «Šogad kaltē ir ienācis tas pats daudzums kā pērn, tādēļ kopumā gads vērtējams kā labs. Zemniekiem grūtāk gāja ar kulšanu, bet ir izdevies nokult arī to, kas bija veldrē,» rezumē M. Ķikure.

Viņa stāsta, ka ziemas kvieši padevušies labāk, bet vasarājiem sausuma un karstuma dēļ raža ir sliktāka nekā pērn. Spriežot pēc ievestā daudzuma, izteikti mazāka esot arī rapšu raža. «Kvalitāte atšķiras, kā jau katru gadu. Pērn krišanas skaitlis mitruma dēļ bija lejā, tāpēc pat labi graudi aizgāja lopbarībā. Šogad pārsvarā ienāk B grupas pārtikas kvieši, jo tiem vai nu nav augsts proteīns, vai graudu tilpummasa neatbilst augstākajai kvalitātei,» skaidro lauksaimniece.

Šogad bija prognozēts, ka varētu iztikt bez kaltes pakalpojumiem. Sākot kulšanu, tā arī bijis, taču pēc jūlija lietavām situācija krasi mainījās. Lauksaimnieki izmantojuši katru sausāko dienu kulšanai, lai kvalitāte graudiem nekristos.

Kaltēm esot problēmas ar izvietošanas jaudu, tāpēc nokultais vietām gaida uz lauka. Kā norāda M. Ķikure: «Ostas ir pilnas, prom graudus neved, taču tuvākajā laikā tam būtu jānoregulējas. Neviens nebija rēķinājies, ka šogad kulšana sāksies divas nedēļas agrāk, un kuģi nebija pasūtīti tik ātri.»

«Latraps» galvenais agronoms un lauksaimniecības daļas vadītājs Ģirts Ozols apstiprina: «Esam saskārušies ar situāciju, ka graudu transportēšana ostās neiet tik raiti kā plānots, turklāt tas attiecināms uz loģistiku kopumā. Viens svarīgs aspekts ir vagonu pieejamība, kas joprojām ir limitēta, un otrs – ostu kapacitāte, kura pašlaik teju ir pārsniegta. Plānojot graudu pārdošanu, visi vadās pēc ilgtermiņa plāna, paredzot, ka kulšana sāksies augusta sākumā. Neviens nevarēja prognozēt, ka tas notiks divas nedēļas ātrāk. Taču pašlaik kuģu kustība notiek, un, visticamāk, septembra sākumā šīm problēmām vajadzētu mazināties.»

Novērtējot ražu, Ģ. Ozols atzīst, ka šis gads izskatās sarežģīts, neraugoties uz cerīgo pavasari. «Pašlaik novērojam, ka pavasara aukstuma un karstuma viļņu, kā arī nevienmērīgo nokrišņu dēļ kviešu ražas apjomi lielā daļā saimniecību tomēr nebūs tik lieli, kā sākotnēji tika paredzēts. Kulšanas sezonas sākumā šķita, ka ražas apjomi būs lielāki nekā pērn, taču pašlaik, neskatoties uz pagājušā gada sausumu, būsim ļoti līdzīgā ražas apjomu līmenī kā 2023. gadā,» vērtē

Ģ. Ozols. Vienlaikus atsevišķās saimniecībās, piemēram, Bauskas un Rundāles pusē situācija esot ļoti laba, jo tajās tiek īstenota gudra saimniekošana.

«Latraps» galvenais agronoms uzsver, ka rapsis pēdējos divos gados dod zemāku ražu nekā tam vajadzētu būt. Tas esot saistīts ar pārziemošanu un auksto pavasari, kā arī kaitēkļiem un slimībām. Taču pozitīvi esot tas, ka rapšiem šogad ir augstāks eļļas saturs.

Kā norāda Ģ, Ozols, šobrīd papildu sarežģījumus Latvijas lauksaimniekiem rada graudu cenu samazinājums pasaules biržās, it sevišķi par zemākas kvalitātes graudiem.

«Šogad saimniecībām ar lielu graudu apjomu ražai ir zemāka kvalitāte, līdz ar to arī zemāka cena. Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuriem ražas ir mazākas vai izmantojamas tikai lopbarības sagatavošanai, nākas saskarties ar vēl mazākām cenām. Zemgales saimniecībām ar lielāku ražu graudos ir ļoti zems proteīna saturs, tātad tie būs zemākajā pārtikas grupā vai tiks izmantoti lopbarībai. Tajā pašā laikā novērojam arī problēmas ar tilpummasu, sevišķi vasaras kviešiem, miežiem un auzām. Diemžēl mūsu klimatiskie apstākļi ar temperatūras svārstībām un nevienmērīgo mitrumu ir atstājuši negatīvu ietekmi – kopumā graudu kvalitāte šogad Latvijā ir zemāka nekā ierasts,» secina speciālists.

PIEREDZE

Šogad sīkāki

Ieva Litiņa, Codes pagasta «Zeltkalniņu» saimniece:

– «Zeltkalniņos» kulšana ir pabeigta. Salīdzinot ar pērno gadu, kad ražu ļoti slikti ietekmēja sausums, šogad tā ir labāka. Ziemas kvieši nokulti vidēji septiņas tonnas no hektāra, mieži – pat nedaudz virs septiņām tonnām. Tomēr abu vētru un apjomīgo lietavu ietekmē, kas saimniecības graudaugus bija saveldrējušas turpat par 100%, kvalitāte ir cietusi. Neviena nokultā krava nav ekstra kvalitātes. Lielākā daļa ir pārtikas graudi, taču tikai otrā grupa. Neliels daudzums aizgājis lopbarībai. Proteīns graudos bija kā nekad, krišanas skaitlis stabils, bet problēmas šogad sagādāja tilpummasa.

Kulšana īpaši agra

Sergejs Kataņenko, Gailīšu pagasta uzņēmums «Uzvara-lauks»:

– Šī sezona «Uzvara-lauks» tīrumos izcēlusies ar īpaši agru kulšanas sākumu – 15. jūlijā, kaut parasti darbus sākām tikai pēc divdesmitajiem datumiem. Pabeidzām arī agri – 15. augustā, apmēram 10 dienas ātrāk nekā parasti. Ražas apjoms ziemas kviešiem ir vidēji virs astoņām tonnām no hektāra – tas šogad līdzīgi kā pērn. Arī rapsi, kurš gan vairāk cieta jūlija vētrās, izdevies nokult iepriekšējo gadu līmenī. Līdzīga ir nokultā kvalitāte – nav ekstra līmenī, bet pirmās, otrās klases pārtikas graudi.

Foto no “Bauskas Dzīves” arhīva.