Tā gadās… Kā var tikt pie runčuka Zviedrijā?
Tā gadās… Kā var tikt pie runčuka Zviedrijā?
Šis tiešām ir gadījums, kādu Bauskas rajonā nav izdevies piedzīvot.
Jau labu laiku esam pārcēlušies uz dzīvi Stokholmā. Dēls un vīrs sadomājušies, ka mums te vajag mazu kaķīti – rudspalvainu. Tā nu vairākas nedēļas reklāmas portālā tika meklēts kaķu puika. Man par prieku, bet viņiem par sarūgtinājumu, kur tik piezvana, visi kaķēni jau pārdoti. Arī tie, kas maksā dažus tūkstošus kronu…
Jautājumu krustugunīs
Beidzot vīrs sazvanīja vienu meiteni, kas grasās pārdot savus kaķēnus. Vēl viņi ir mazi, bet jau tiek meklēti potenciālie saimnieki. Te kaķēnu drīkst no mammas nošķirt, kad viņam ir 12 nedēļu. Tad nu braucām aplūkot.
Iedomājieties, mums bija jāiztur bezmaz vai psiholoģisks tests, lai īpašniece pārliecinātos, vai mēs būsim labi saimnieki runcītim. Viens no jautājumiem bija, vai viņa varēs šo kaķēnu arī mūsmājās apciemot, ja izlemšot par labu mūsu kandidatūrai. Viņa interesējās arī, kādā rajonā mēs dzīvojam, vai kaķītim nebūs stress no kaut kā (gribēju jau teikt, ka stress būs tad, kad kaimiņš piedzersies). Vajadzēja stāstīt par iespējām kaķēnam baudīt svaigu gaisu. Vēl tika jautāts, kādu barību mēs viņam domājam pirkt, ko mēs darīšot, ja runčuks mums apnikšot utt.
Bērniem bieži neprasa
Varat iedomāties, ka uz to sludinājumu dzīvnieciņu īpašniece pāris stundu laikā bija saņēmusi 19 elektroniskās vēstules un viņas telefons zvanīja nemitīgi. Bet kaķēni ir tikai trīs… Tā nu braucām mājās, lai gaidītu brīdi, kad viņa zvanīs un “paziņos rezultātu”, jo, kā nopratu, uz “interviju” iet daudzi kandidāti.
Man kaut kas tāds nebija pat ienācis prātā, ka mūs šādi izvaicās un testēs mūsu piemērotību kļūt par kaķa saimniekiem. Bija izjūta, ka taisos adoptēt bērnu. Ja viņa “mūs gribēs”, tad kaķēnu dabūsim februāra pēdējā nedēļā, kad runčukam apritēs 12 nedēļu.
Pēc visas šīs “epopejas” es domāju tikai par tiem daudzajiem kaķiem un suņiem, kas nevienam nevajadzīgi klīst pa Bausku un rajona laukiem… Bet jo īpaši domāju par daudziem Latvijas bērniem, kuriem visbiežāk neviens nejautā ne par stresu, ne par to, ar ko viņi tiek baroti. Tā tajā plašajā pasaulē notiek.