Aizraušanās. četri unikāli Lodinga alus pudeļu paraugi Bauskā glabājas privātā kolekcijā.
Aizraušanās. četri unikāli Lodinga alus pudeļu paraugi Bauskā glabājas privātā kolekcijā
Katram vīrietim vajadzētu hobiju, lai neļautos muļķīgām domām un sistemātiski nodarbinātu prātu, uzskata baušķenieks Uldis Veršūns.
Viņš ir pētnieks, nevis krājējs, lai gan Ulda kolekcijā ir apmēram trīs simti vēsturisku alus pudeļu. Vecākie eksemplāri ražoti 19. gadsimta beigās. Kolekcijas jaunākie priekšmeti ir datēti ar 20. gadsimta 40. gadiem. Tādu hronoloģisko robežu krājuma īpašnieks ir noteicis tādēļ, ka viņu neinteresē sērijveida plaši sastopami izstrādājumi.
“Dīvaini, bet alus ražošana kā pārtikas rūpniecības tradicionāla nozare Latvijā vispār nav pētīta.”
Viesojoties Ulda dzīvoklī, rodas iespaids, ka ikviens brīvs mirklis tiek pavadīts pētījumos, jo informācijas apjoms, kas ir entuziasta rīcībā, patiešām šķiet monogrāfijas vērts. Uldis ar vēsturnieka cienīgu vērienu ir izzinājis arī Latvijas alus ražošanas tradīciju vēsturi, kas iesniedzas teju divos gadsimtos. Pudeļu kolekcionārs nelieto alkoholiskos dzērienus.
“Kad akciju sabiedrību “Aldaris” vadīja Vitālijs Gavrilovs, par šo tematu vismaz bija interese, bet jaunos akcionārus, kuri, ja nemaldos, ir ārzemnieki, vēsture neinteresē tāpat kā mūsu jaunās paaudzes tautiešus, kas unikālus senatnes priekšmetus ar vieglu roku izmet atkritumu konteineros,” spriež Uldis. Viņa attieksme pret vēstures liecībām ir saudzīga un balstīta nopietnās zināšanās.
Alu mēra spaiņos
Mājīgajā, nelielajā dzīvoklī, ko baušķenieks pats ir iekārtojis, alus pudeļu kolekcija tiek prasmīgi eksponēta. Ulda lielākie dārgumi ir novietoti uz diviem virtuves plauktiem, bet pārējie krājuma priekšmeti – liķiera pudeles, neparasti dzērienu porcelāna trauciņi – atrodas arī darba kabinetā un viesistabas skapīšos. Ulda kolekcijas “pērles” ir četri līdz šim zināmie Bauskas Lodinga alus pudeļu eksemplāri. Uz vecākās, cara laika stikla taras uzraksts ir krieviski, turklāt vecajā šriftā, kas tika lietots līdz 1917. gada revolūcijai.
Vēsturisko alus pudeļu dizains drīzāk atgādina vīna traukus. “Alus mērvienība ražotnēs bija 12 litru tilpuma spainis, bet slaidās pudelēs pildīja 600 mililitru. Katra bija konkrētas firmas īpašums. Par to liecināja uzraksts uz ikviena trauka. Cara laikā dzērienu pārdeva par sešām līdz septiņām kapeikām, bet tukšās taras trauku iepirka par cenu, kas svārstījās no trim līdz četrām kapeikām. Alus tirgū 20. gadsimta sākumā valdīja milzīga konkurence. Rīgā vien bija 17 ražotņu, tās darbojās arī mazpilsētās un muižās. Gan baronam Korfam, gan grāfam Pālenam Bauskas apkaimē piederēja savas dzēriena rūpnīcas, kas lielajā alus tirgū nekonkurēja, jo produkciju parasti pirka vietējie zemnieki. Ar savu draugu palīdzību esmu apkopojis arī ziņas par visiem Bauskas apkārtnes krogiem 20. gadsimta pirmajā pusē,” skaidro Uldis.
Naudas attiecību nav
Kolekcijas tapšanas vēsture ir bijusi raksturīga visiem iesācējiem. “Kāda Rīgas nama bēniņos atradu divas vēsturiskas pudeles. Mani pārņēma azarts, turpināju meklējumus Bauskas rajonā, bet manas ekspedīcijas bija diezgan haotiskas. Tikai vēlāk, kad sāku iedziļināties tematā, sākās mērķtiecīga kolekcijas veidošana. Dažas pudeles man uzdāvināja Māris Bērziņš no Gailīšu pagasta, bet galvenokārt priekšmetus esmu atradis vecās, arī pamestās mājās Bauskas apkārtnē,” teic Uldis.
Kolekcionārs atklāj: “Šonedēļ no drauga vēsturnieka saņemšu informāciju par Bauskas Lodinga alus rūpnīcas vēsturi ar gluži nezināmiem faktiem un ražošanas statistiku.
