Latvijai pievienojoties Šengenas līgumam, robežu šķērsošanas kārtība bērniem nav vienkāršota.
Latvijai pievienojoties Šengenas līgumam, robežu šķērsošanas kārtība bērniem nav vienkāršota. Tāpēc Bērnu un ģimenes lietu ministrija ir sagatavojusi skaidrojumu par dažādiem iespējamiem ceļošanas variantiem vajadzīgiem dokumentiem.
Bērnam, patstāvīgi šķērsojot valsts robežu
Līdzi jābūt derīgai pasei un vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apstiprinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts; bērna dzimšanas apliecībai vai tās notariāli apliecinātai kopijai (ja piekrišanu devuši abi vai viens no vecākiem); notariāli apstiprinātai bāriņtiesas izdotās aizbildņa apliecības vai lēmuma par aizbildnības nodibināšanu kopijai (ja piekrišanu devis aizbildnis).
Bērnam, šķērsojot valsts robežu pilnvarotas personas (piemēram, skolotāja) pavadībā
Vajadzīga pase un vismaz viena vecāka vai aizbildņa notariāli apliecināta pilnvara bērna izceļošanai no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā; dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, kā minēts jau iepriekš.
Bērnam, šķērsojot valsts robežu ar abiem, vienu no vecākiem vai aizbildni
Nepieciešama pase ar atzīmi par bērna radniecību ar to vecāku, kurš pavada viņu; bērna dzimšanas apliecība vai tās notariāli apliecināta kopija, ja ceļošanas dokumentā bērna vecākam, kurš pavada atvasi, nav atzīmes par radniecību ar bērnu.
Viens no bērna vecākiem ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks
Šķērsojot robežu, līdzi jābūt otra vecāka notariāli apliecinātai piekrišanai bērna patstāvīgai izceļošanai no valsts vai pilnvarai bērna izceļošanai no valsts pilnvarotās personas pavadībā.
Bērnu pavada vecāks, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks
Jābūt līdzi otra vecāka notariāli apliecinātai piekrišanai bērna izceļošanai no valsts.
Bērnu pavada aizbildnis
Jābūt līdzi arī bāriņtiesas izdotai aizbildņa apliecībai vai lēmumam par aizbildnības nodibināšanu, vai to notariāli apliecinātai kopijai. Ja otrs vecāks nav sasniedzams vai atsakās dot piekrišanu, minētās pilnvaras var izsniegt arī bāriņtiesa.
Minētā piekrišana vai pilnvara nav nepieciešama, ja bērna vecāks, kurš ir ārvalstnieks vai bezvalstnieks, viens realizē aizgādību pār šo bērnu. Šādā gadījumā, šķērsojot valsts robežu, līdzi jābūt kādam no šādiem minēto faktu apliecinošiem dokumentiem vai tā notariāli apliecinātai kopijai:
– otra vecāka miršanas apliecībai;
– tiesas spriedumam (sprieduma norakstam) par:
aizgādības atņemšanu otram vecākam;
otra vecāka izsludināšanu par mirušu;
otra vecāka atzīšanu par rīcībnespējīgu;
– dzimšanas apliecībai, kurā nav ieraksta par tēvu;
– dzimtsarakstu nodaļas izsniegtai izziņai, ka ziņas par tēvu dzimšanas aktu reģistrācijas grāmatā ierakstītas pēc mātes norādījuma.
Ārpusģimenes aprūpē ievietotie
Bārenis vai bez vecāku gādības palicis bērns, kurš ar bāriņtiesas lēmumu ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei, valsts robežu var šķērsot:
– patstāvīgi, taču līdzi jābūt lēmumam par atļauju bērnam patstāvīgi izceļot no valsts. Attiecīgu lēmumu izsniedz bāriņtiesa, ar kuras lēmumu bērns ievietots bērnu aprūpes un audzināšanas iestādē vai nodots audžuģimenei;
– pilnvarotās personas pavadībā, līdzi jābūt bāriņtiesas lēmumam par atļauju bērnam izceļot no valsts šīs pilnvarotās personas pavadībā.
