Jau sen aiz gadiem karstās naktis, kad nevarēji neatnākt, kad nācās tev caur logu zagties, lai tenkas neliptu mums klāt.
Jau sen aiz gadiem karstās naktis,
Kad nevarēji neatnākt,
Kad nācās tev caur logu zagties,
Lai tenkas neliptu mums klāt.
Vien mēness kāpj caur manu logu
Par mīlestību liecināt
Un novelk savu zelta togu,
Un maigi pieglaužas man klāt.
Vien mēness tevi atgādina
Un mūsu naktis laimīgās.
Šīs nebēdnības divi zina
Un mūža galā svētī tās.
