Pelēki mākoņi veļas un veļas. Norasojusī loga rūts mēness gaismā spīd.
Pelēki mākoņi veļas un veļas.
Norasojusī loga rūts mēness gaismā spīd.
Es Tavās acīs skatos joprojām
Un izbrīnīta jautāju: “Kas būs rīt?”
Rīt būsim atkal mēs abi kopā.
Ziemas zvaigznes ceļu ilgi skatīsim vēl.
Tu man notrauksi acīm asaras nost
Un teiksi, ka labi mums abiem.
Vienu sirdi dalīsim tad uz pusēm,
Vienā taktī polku miestā dejosim mēs,
Un ir labi, ka noreibt var tā kā toreiz,
Kad pirmoreiz ceriņus dāvāji man.
