Šis gads iezīmīgs ar divām ļoti būtiskām atcerēm – mūsu valstij 90 un LTF (Latvijas Tautas fronte) 20. Pirms 20 gadiem tāpat kā pirms 90 gadiem tauta bija vienota kopīgai darbībai, Tautas fronte bija mūsu sapņu izpildvara.Šodien…
Uzsākot šo jubileju gadu, profesors A.Buiķis raksta: „Ir pienācis laiks prasīt no varas pārstāvjiem atbildīgu rīcību, nevis darbošanos politikā kā savā biznesā.
… Bīstamākais ir ētisko pamatu zudums. Atgriešanās ceļš pie zaudētā nebūs ne viegls, ne ātrs”.
Šodien esmu pārliecināta, ka daļai Atmodas laika priekšplānā spēlējošajiem tā bija darba forma kā virzīties uz konkrētu mērķi – nokļūt varas struktūrās, kuru veidošanā paši arī piedalījās. Kādu godaprātu var prasīt no ierēdņa, kuram ir tikai prāts?
Visus šos gadus esam bijuši politiskā liekulības tirgus liecinieki. Un ne tikai liecinieki, bet arī šī tirgus aktīvi dalībnieki, kad ar savām vēlētāju balsīm nespējām uzcelt barikādes politiskajai visatļautībai.
Ja šodien runā par kādu politisko spēku vienotību, tad rodas jautājums, kas ir vienojošais? Taču ne jau tautas lielākās daļas ikdienas pelēcības mazināšana. Vai atceramies par solītajiem 7 treknajiem gadiem? Tie ir sākušies. Ir sākusies Eiropas naudas (4,53 miljardi Eiro) apgūšana. Sile ir pilna, un kam gan negribas ēst?
Gribu ļoti cerēt un ticēt, ka atgriešanās ceļš pie zaudētā ir sācies. Te domāju Sandras Kalnietes un Ģirta Valda Kristovska kopīgo darbošanos. Jaunais politiskais spēks būs perspektīvs tad, ja tas nebūs atrauts no tautas. Cilvēki gaida pozitīvas pārmaiņas. Profesors A.Buiķis saka: „Naktī, kad rītausma modīsies, kad saullēkts jau tuvu, parasti ir vistumšākais, visaukstākais brīdis, un tieši tad nāk gaisma. Es ticu tautas garīgajam spēkam. Es dzīvoju darbojoties un aicinu visus darboties, bet nenolaisties līdz tam rupjības un zemiskuma līmenim, ko kritizējam. Iedegsim gaismu, tad tumsa pati atkāpsies”.
