Bērnu ciematā izaugušie mācās patstāvību.
Bērnu ciematā izaugušie mācās patstāvību
Vienpadsmit jauniešu, kuru bērnības laiks pagājis Īslīces SOS bērnu ciematā, kopš 2006. gada rudens dzīvo Jelgavā. Savrupmājā pilsētas nomalē ir nodrošināti labi sadzīves apstākļi, bet jaunieši netiek sargāti no kļūdām.
Ar saviem kartupeļiem
“Reizēm ir jāļauj krist un sasisties, tikai tā no kļūdām var mācīties,” saka SOS jauniešu mājas direktore, bez vecāku gādības augušo aizbildņa pilnvarotā pārstāve Baiba Blomniece-Jurāne. Viņa piebilst: “SOS audzināšanas sistēma ir ļoti pārdomāta, saudzīga un stingra, vienlaikus nepieļaujot nekonsekventas atkāpes, kā tas nereti mēdz būt ģimenēs. Sākumā man bija pat žēl jauniešu, jo šī dzīves skola – iemācīties būt patstāvīgam, atbildīgam par savu rīcību – nav viegli apgūstama. To vēro, atbalsta un sekmē četri pedagogi, kas uz maiņām visu laiku ir kopā ar jauniešiem.”
Katru mēnesi jauniešu mājas iemītnieki saņem naudas summu, kas ir pielīdzināta valstī noteiktajam iztikas minimumam. Pašiem jāplāno savi izdevumi pārtikai, apģērbu iegādei, izklaidei, sadzīvei. Vērojot, kā tas veicas, dažam līdzekļus izmaksā uzreiz visam mēnesim, bet citam summu sadala pa nedēļām. Vienai pedagoģei pieder zeme, ko jaunieši var apstrādāt un tur izaudzēt dārzeņus. Tāpēc pagrabā dažiem ir savi kartupeļu krājumi, bet citi tos pērk veikalā. Tiem, kuri prot ekonomēt, izdzīvošanas skola nav pārāk skarba.
Mājas saimnieks
Ja nav vēlēšanās dzīvot saskaņā ar jauniešu mājas noteikumiem, jāmeklē cita dzīvesvieta. Taču ir jāsaprot arī atbildība par šo savu izvēli. Skaidro Baiba: “Pagaidām mums ir bijis viens gadījums, kad nācās šķirties. Vēl nepabeidzis pamatskolu, puisis nolēma, ka sāks strādāt, bet arī tur neveicās. Viņš ir pilngadīgs un tāpēc tiesīgs sākt savu dzīvi, kādu vēlas un spēj veidot saviem spēkiem.”
Pārējie jaunieši SOS jauniešu mājā nejūtas slikti un novērtē šo atbalstu. Nauris Laizāns SOS bērnu ciematā nokļuvis deviņus gadus vecs. Tur joprojām dzīvo viņa jaunākais brālis Māris. Šogad Naurim būs 20 gadu un viņš turpina apgūt pavāra arodu Jelgavas amatu vidusskolā. Profesija viņam ne visai patīk, taču puisis ir apņēmies mācību iestādi pabeigt, lai iegūtu vidējo izglītību un varētu studēt. Viņš atzīstas, ka interesē sporta žurnālistika.
“Nauris ir mūsu mājas saimnieks, visu pieprot. Ja rīkojam ballītes, Nauris gatavo ļoti gardas maltītes, viņu vienmēr slavē. Viņš arī labi plāno savus izdevumus,” Baiba Blomniece-Jurāne atklāj to, ko Nauris nestāsta.
Atvērtās durvis
Iveta Hagure jauniešu mājā dala istabu ar māsu Antru. Īslīces SOS ciematā abas pavadījušas deviņus gadus. Viņas ir jaunākās no septiņiem bērniem, kurus mamma nav varējusi audzināt. Iveta mācās Spīdolas ģimnāzijas 11. klasē un novērtē šīs mācību iestādes iespējas. Meitene ir mēģinājusi pēc stundām strādāt, bet sapratusi, ka tas traucē piedalīties interesantajos ārpusklases pasākumos.
Šovasar Iveta gatavojas sākt daļēji patstāvīgu dzīvi. Tas nozīmē, ka viņa vairs nedzīvos jauniešu mājā, bet, turpinot mācības ģimnāzijā, joprojām saņems atbalstu. Skaidro Baiba Blomniece-Jurāne: “Jauniešu māja nav paredzēta dzīvei līdz mūža galam. Pienāk laiks, kad ir vēlēšanās veidot savu dzīvi. Mūsu sirdis un šī nama durvis audzēkņiem vienmēr ir atvērtas. No viņiem atkarīgs, vai izmantot šo iespēju.”
Maijai Astašovai jauniešu mājā ir pati skaistākā istabiņa – ar lodžiju. Iespēja dzīvot vienam ir privilēģija, ko iegūst, izpildot visus noteikumus. Maija mācīties braukā no Jelgavas uz Rīgu, jo Purvciema amatu vidusskolā apgūst viesmīlības servisu. Meitene atceras aizkustinošu brīdi, kad 18. dzimšanas dienā viņu apsveikt ieradusies visa Īslīces SOS “Riekstiņu” mājas ģimene ar mammu Olgu.
Īslīces SOS bērnu ciemats desmito jubileju atzīmēja 2007. gada rudenī. Izauguši mazuļi, kuri šeit atrada mājvietu kopš 1997. gada. Kā jebkura liela ģimene savus bērnus, arī šajā iestādē augušos izvada dzīvē. Ne bez padoma un atbalsta, kas šiem bērniem ir īpaši svarīgi.
***
uzziņai
SOS ciematos bērni dzīvo līdz pamatizglītības iegūšanai vai 16 gadu vecumam.
Nākamais solis ir SOS jauniešu māja, no tām pirmā 2006. gada augustā atvērta Jelgavā. Otra jauniešu māja būs Iecavas novadā, ko paredzēts atvērt 2008. gada rudenī.
Par šāda soļa iespējamību kopīgi lemj SOS mamma, ciemata direktors, psihologs un pats jaunietis.
Dzīvojot jauniešu mājā, jaunietis, uzklausot pedagogu padomus, izvirza reāli sasniedzamus mērķus.
Ar 18 gadu vecumu jaunietim ir iespēja sākt patstāvīgu dzīvi, bet tie, kuri turpina mācīties, var palikt jauniešu mājā līdz 25 gadu vecumam.
No www.sosbernuciemats.lv
