No marta Bērnu un ģimenes lietu ministrija pieņems izvērtēšanai tikai tās ārvalstu adoptētāju lietas, kurās izteikta vēlme pēc bērniem, kuriem nav cerību tikt adoptētiem Latvijā vai arī kurus līdz šim nav vēlējušies adoptēt ārvalstnieki.
No marta Bērnu un ģimenes lietu ministrija (BM) pieņems izvērtēšanai tikai tās ārvalstu adoptētāju lietas, kurās izteikta vēlme pēc bērniem, kuriem nav cerību tikt adoptētiem Latvijā vai arī kurus līdz šim nav vēlējušies adoptēt ārvalstnieki. Šāds lēmums pieņemts tāpēc, ka adopcijas tendences liecina – jau vairākus gadus mazus un veselus bērnus labprāt adoptē vietējie ļaudis. Uz šādiem juridiski brīviem bērniem pat nākas gaidīt vairākus mēnešus, skaidro Taivo Trams, BM Komunikācijas departamenta direktors.
Šī tendence ir nemainīga jau kopš 2004. gada. Latvijas adoptētāji galvenokārt interesējas par iespēju adoptēt vienu bērnu bez smagiem veselības traucējumiem līdz četru gadu vecumam. Bērna interesēs ir augt ģimenē savā valstī, tādēļ priekšroka ir vietējiem adoptētājiem, tādējādi samazinās to bērnu skaits, kuriem ģimenes tiek meklētas ārvalstīs.
Izvērtējot ārvalstu adopciju aģentūru iesniegtās lietas, secināts, ka citu valstu ģimenes galvenokārt vēlas Latvijā adoptēt pirmsskolas vecuma bērnus bez ievērojamiem veselības traucējumiem. Iesniegumu ir krietni vairāk nekā vispār adoptējamo bērnu šajā vecuma grupā. Taču svarīgākais ir rast iespēju, lai Latvijā dzimušie pilsoņi var augt savā tēvzemē, sacījis bērnu un ģimenes lietu ministrs Ainars Baštiks.
