Jubileja šonedēļ Jeļenai Žuravļovai.
Jubileja šonedēļ Jeļenai Žuravļovai
Bauskas pilsētas vakara vidusskolas direktore JEĻENA ŽURAVĻOVA savus viesus bija pulcējusi Bauskas pilsētas Tautas namā. Otrdien, 12. februārī, viņa svinēja 75. dzimšanas dienu. Lai atklātu jubilāres personības iezīmes, “Bauskas Dzīve” uzrunāja atnākušos, ieklausījās sveicēju runās.
Jeļena Žuravļova dzimusi 1933. gada 12. februārī Baltkrievijā. Bērnības gados neizdzēšamu iespaidu atstājis karš. Pēc tā Jeļenas vecāki ieradušies uz dzīvi Latvijā. Te viņa ieguvusi augstāko izglītību, izmācījusies par krievu valodas un literatūras pasniedzēju. Bauskā jaunā skolotāja ieradusies 1955. gada rudenī un sākusi darbu toreizējā Bauskas strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā. Šī ir J. Žuravļovas pirmā un vienīgā darbavieta.
Ātri aizritējuši gadi
“Es mīlu cilvēkus, es mīlu visu, kas ir šajā pasaulē, sākot no mazas zālītes līdz milzu kokiem. Un es to visu īpaši mīlu šajā zemē – Latvijā. Te man ir darbs, te ir ģimene, te vecāku un tuvinieku kapiņi. Tas viss veido piepildījumu vārdiem, ka te – Latvijā – ir mana dzimtene. Te es esmu laimīga. Jāteic vienīgi, neticami ātri ir aizritējuši gadi,” pārdomas atklāj jubilāre.
Skolotāja Vija Cerusa atceras, kā ieradusies savā pirmajā darbavietā Bauskas vakarskolā: “Tikko pēc augstskolas, ar trīs mēnešus vecu dēliņu. Sākums nebija viegls, izturēt palīdzēja skolotājas Žuravļovas atbalsts. Viņa mani pieņēma kā savu meitu, palīdzēja, deva padomus. Tāda – labsirdīga un nesavtīga – viņa bijusi visus šos gadus. Es skolotāju gribētu salīdzināt ar dāsnu ābeli, kas nežēlo mīļu vārdu, padomu, sirsnīgu glāstu nevienam, nedz skolēniem, nedz kolēģiem.”
Prasme pateikt labo
“Tā ir fantastiska rakstura īpašība, tas ir arī augsts profesionālisms – vienmēr un visur par saviem audzēkņiem teikt tikai labu. Lai arī kādi skolēni mācītos vakarskolā, direktore nekad par viņiem nav izteikusies negatīvi,” kolēģes J. Žuravļovas rakstura iezīmi atklāj Iecavas internātpamatskolas direktore Judīte Rubina. Savukārt bijusī vakarskolas pasniedzēja Inta Baltgalve uzteic vēl kādu jubilāres rakstura iezīmi: “Viņas sūtība ir dot cilvēkiem vienu, otru, trešo, ceturto un bezgalīgo iespēju. Tā ir ļoti nozīmīga prasme, kas īsti iederas vakarskolas direktores amatā.”
Tā nu sanāca, ka direktores dzīves jubilejā vairums vēlējumu, atmiņu stāstījumu saistījās ar darbu. Milzīgās darbaspējas, darba mīlestība – iezīmes, kuras uzsvēra arī jubilāres dēls Jurijs Žuravļovs: “Galvenais, ko esmu iemācījies no mammas, – daudz strādāt. Par to es arī viņai esmu pateicīgs. Tagad jau varētu līdzās citiem vēlējumiem aicināt mammu mazāk strādāt. Mamma bez darba nemaz neprot dzīvot. Darbs ir viņas enerģijas avots.”
Brāļa Jurija vēlējumam savu dāvanu pievieno otrs Jeļenas dēls Sergejs. Tieši šajās dienās tipogrāfijā nonākusi viņa tulkotā grāmata – Viļa Plūdoņa dzejas izlase krievu valodā. “Šī lai tad arī ir mana dāvana mammai jubilejā. Paldies viņai par dzīvi, par iespēju un par laimi,” teic Sergejs.
Nu jau rit Jeļenas un Anatolija Žuravļovu laulības 54. gads. Jubilejas reizē Anatolijs atcerējās, ka jaunībā Jeļenai bijis daudz pielūdzēju, bet skaistās meitenes sirdi un roku iekarot izdevies viņam. “Esmu laimīgs par mūsu mīlestību. Tagad varu atzīt, ka manai sievai mīlestības pieticis visa mūža garumā. To viņa dāsni dāvājusi man un visiem cilvēkiem, kas bijuši ap viņu. Taču vislielāko pateicību savai sievai vēlos teikt par dēliem. Ģimene ir spēks, kas mūs vieno,” atzīst jubilāres dzīvesbiedrs.
