Notikumi nomainījuši cits citu kā Štokenberga organizētie prasības parakstītāji par grozījumiem pensiju likumā.
Notikumi nomainījuši cits citu kā Štokenberga organizētie prasības parakstītāji par grozījumiem pensiju likumā. Divās dienās Rīgā vien savākti trūkstošie divi tūkstoši parakstu. Tādas ir viņu demokrātiskās tiesības – uz to samierinoši noraudzījies V. Zatlers. Arī “citai politikai” ir savas tiesības – jau laikus iezvanīt nākamās vēlēšanas.
Premjera amats I. Godmanim dod tiesības pievilkt grožus ministriem. Valdības sēdes turpmāk notiks divas reizes nedēļā. Tas gan nenozīmējot, ka Latvija atkal degtu “zilās liesmās”. Ja te būtu tik karsti, diezin vai vienā dienā mūsu valstī ierastos divu lielvalstu – ASV un Krievijas – jaunie vēstnieki. Tomēr siltumiņš ir, ko radījusi ekonomikas pārkaršana. Latvijas Bankas brīdinājumi nav uzklausīti. Varbūt iespaidīgāka būs Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barozu ciemošanās Latvijā ar maigi eiropeisku mierinājumu – grūti būs, bet ne bezcerīgi. Sarunu galvenā tēma – energoneatkarība.
Žurnālisti ar sargsuņu tiesībām jau bija aktualizējuši šo tematu. S. Benfelde pašreizējā situācijā saskatījusi līdzību ar pagājušā gadsimta 30. gadu beigām, kad Krievija mīlējās ar Vāciju. Krievijas izmestā gāzes cilpa Eiropā savelkoties arvien ciešāk, un savu interešu īstenošanai Baltijā pat tanku nevajadzēšot.
Ar zemes sargu tiesībām LZZ frakcija Saeimā nolēmusi nesteigties ar balsošanu par teritoriālo reformu, kāda tā iecerēta. To padzirdējusi, Tautas partija piedraudēja aiziet no valdības. Kāpēc gan ne? Šīs tiesības, piemēram, “Jaunais laiks” jau izmantojis vairākkārt.
Tiesības būt brīvam realizējis pussabrukušā “Latvijas Pasta” ģenerāldirektors G. Škodovs un atkāpies no amata. Tradicionāli neiespaidojams ir šīs nozares virsvadītājs A. Šlesers un nekādu atbildību i nesajūt. Pat to ne, ka priekšvēlēšanu reklāmai izdotā “Pasta Avīze” tukšoja nozares budžetu. Jaunais priekšnieks būšot īstens menedžeris. Vārds vēl nav zināms, bet tas gan, ka pasta pakalpojumi kļūšot divreiz dārgāki.
Ar pārākuma apziņas tiesībām gandrīz ik nedēļu kāds ārzemnieks čurā pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Diemžēl mūsu valsts cieņas un goda aizskārums bezgožiem maksā nieka 40 – 50 latu. Bet tik ikdienišķu notikumu kā augstu amatpersonu aizturēšana aizdomās par kukuļošanu (arī pagājušajā nedēļā) nav vērts pat pieminēt.
Kad visas Dieva un valdības piešķirtās tiesības bijušas sadalītas, kāds atcerējies vecļaudis pensionārus. Viņiem atvēlēts tikai tas, kas palicis pāri, – mest kaunu pie malas, ik mēnesi staigāt pa sociālajiem dienestiem un lūgt palīdzību vai arī padoties liktenim.
