Bauskas dzīvokļos siltuma patēriņš šī gada janvārī ir bijis lielāks nekā pagājušā gada aukstajā februārī.
Bauskas dzīvokļos siltuma patēriņš šī gada janvārī ir bijis lielāks nekā pagājušā gada aukstajā februārī
Ilmārs Rūsis, SIA “Bauskas siltums” valdes priekšsēdētājs:
Dažādi iemesli
Apstākļi, kuri iespaido siltuma patēriņu ēkās, ir dažādi. Tā nav tikai āra gaisa temperatūra. Jāņem vērā saulaino dienu skaits, gaisa relatīvais mitrums (mitrums būvkonstrukcijās), vēja stiprums, virziens, iekštelpu temperatūra un citi faktori. Papildus – skaitītāju rādījumu uzskaites korektums. Ja karstā ūdens skaitītāji dzīvokļos, kopējais karstā ūdens un siltuma skaitītājs ēkā tiek konsekventi nolasīti mēneša pēdējā dienā, tad nolasītie dati būs adekvāti.
Jānis Mičulis, Bauskas Domes izpilddirektors, dzīvokļu īpašnieku k/s “K3” valdes loceklis:
Seko līdzi režīmam
Siltuma trases tīklā tiek nodrošināta stabila un temperatūras līknei atbilstīga siltuma nesēja temperatūra, un siltuma ražotājs par piegādāto daudzumu neatbild. Māju siltummezglos ir regulatori, kas atpazīst āra temperatūras datus. Atsevišķās situācijās šos regulatorus nama vecākajiem vai namsaimniekam vajag pamainīt ar roku. Svarīgi, kā mājas vecākais un apsaimniekotājs seko līdzi apkures režīmam. Piemēram, viena grāda temperatūras samazināšana ēkā samazina samaksu par pieciem procentiem.
Oļģerts Ozols, kurinātājs namu īpašnieku kooperatīvā “Aizupe”:
Vieglāk uzsildīt
Nepieciešamo siltuma apmēru ietekmē ne tikai temperatūra, bet arī mitruma daudzums, vēja stiprums un mākoņainība. Lielākais patēriņš pēdējos trīs gados bija 2006. gada janvārī – 19 506 kubikmetri gāzes. Pagājušā gada februārī – 17 893 kubikmetri, bet šī gada janvārī – 14 523 ku bikmetri gāzes, tomēr vairāk nekā 2007. gada decembrī – 12 986. Salīdzinot ar lielākām katlumājām, jāuzsver, ka mūsējā ir neliela un mums ir vieglāk uzsildīt nepieciešamo temperatūru.
