Ceļosim! Āfriku ļauj iepazīt veiksme loterijā. Žirafi var noglāstīt ar skatienu dažu metru attālumā, bet par fotografēšanos ar tuksneša meičām ir jāmaksā nauda. Tā ir Namībija – Āfrikas valsts, ko nesen apceļoja rundālieši Laura un Aivars Ikerti.
Ceļosim! Āfriku ļauj iepazīt veiksme loterijā
Žirafi var noglāstīt ar skatienu dažu metru attālumā, bet par fotografēšanos ar tuksneša meičām ir jāmaksā nauda. Tā ir Namībija – Āfrikas valsts, ko nesen apceļoja rundālieši Laura un Aivars Ikerti.
Negaidīta izdevība
Pamājuši sveikas Latvijas drēgnajam februārim, Aivars un viņa meita Laura sešas dienas baudīja Namībijas eksotisko dabu un viesmīlības necerēti augstos standartus. Ikertu ģimene nav loteriju cienītāji. Lielveikala “Rimi” akcijā pagājušā gada rudenī Aivars piedalījās bez īpašas aizrautības. Tik vien vajadzēja kā aizpildīt anketu. Šis fakts jau bija aizmirsts, kad atskanēja tālruņa zvans ar piedāvājumu divām personām doties apmaksātā ceļojumā uz Āfriku. Aivaram sākumā šķitis, ka runātājs joko.
Ģimenes “konsilijā” tika nolemts, ka tētim līdzi jādodas Laurai, jo viņa labi pārvalda angļu valodu. Tikai, atrodoties Namībijā, abi sapratuši, ka der arī vācu valoda, kurā runā Aivars un viņa dzīvesbiedre Solveiga. Taču Laurai bija vēl kāda priekšrocība. “Divas dienas pirms izlidošanas es saņēmu autovadītājas tiesības. Ceļojuma organizētāji iepriekš informēja, ka mūsu rīcībā Namībijā tiks nodota automašīna, ar ko pašiem patstāvīgi būs jāpārvietojas pa valsti. Tas man bija liels stimuls. Padomā tikai – kāda eksotika ir autovadītāju kursos gūtās prasmes pirmo reizi pielietot Āfrikas valstī, kur satiksme notiek pa ceļa kreiso pusi!” Laura atceras negaidīto izdevību.
Auto kā no rūpnīcas
Gatavošanās ceļojumam bija diezgan nogurdinoša. Ar tūrisma aģentūras starpniecību pašiem vajadzēja sagādāt ieceļošanas vīzu. Namībijas pārstāvniecība atrodas Stokholmā. Vairākkārt Aivaram bija jādodas uz Rīgu, lai veiktu profilaktiskās potes, kas ir dārgs pakalpojums. Šī procedūra Laurai gāja secen, jo viņa bija vakcinējusies pirms pusotra gada, kad devās ceļā uz Nepālu.
Lidojums no Londonas uz Namībijas galvaspilsētu Vindhuku ilgst desmit stundu, bet nav nogurdinošs. “Salons izrādījās pustukšs, tādēļ varējām ērti iekārtoties, izstiept kājas, pagulēt. Baudījām ļoti labu servisu un jutāmies apmierināti,” teic Aivars.
Vindhukas lidostā latviešus sagaidīja vietējās tūrisma firmas aģente, izsniedza viesnīcu rezervācijas dokumentus un ceļotāju rīcībā nodeva vieglo mašīnu. “Tā izskatījās kā no rūpnīcas konveijera nocelta – balta un mirdzoša. Nebija jau prātīgi lietus sezonā ar tādu auto pārvietoties. Daudz labāk mums noderētu džips. Reiz pārplūdušās upes krastā veselu dienu gaidījām, kamēr straume noplaks. Ar džipu būtu varējuši to šķērsot,” spriež Laura.
Saulrietu vērošana
Katru rītu Aivars un Laura atstāja iepriekšējo naktsmītni un devās nesteidzīgā pārbraucienā uz nākamo. Viņi atradās valsts vidienē, kur nav Namībijai raksturīgo tuksnešaino apvidu. Bet to kompensēja dabas pārsteidzošā daudzveidība un namībiešu apbrīnojamā spēja dzīvot ekoloģiski, katru ainavas elementu padarot par estētisku vērtību. Ikertu mērķis bija izpētīt viesu apmešanās piedāvājumu ārpus pilsētām, un viņiem tas izdevās.
Iespaidos dalās Laura: “Viesu mājas ir elegantiem dzīvojamiem namiņiem līdzīgas teltis uz pāļiem ar skatu platformu ainavas vērošanai. Mums laimējās apmesties neizsakāmi skaistā vietā “Mowani Mountain Camp”, kuras menedžeri ir beļģi Elēna un Vincents. Vannas, dušas, baseiniņi atrodas zem klajas debess, tie izskatās kā dabas sastāvdaļa. Mūsu vanna bija novietota starp diviem klintsbluķiem, es varēju gulēt un skatīties debesīs. Sajūta bija kā paradīzē. Viesu māja un apkārtne bija iekārtota ar tādu skaistuma izjūtu, ka aizrāvās elpa. Namībijā burvīgākais ir tas, ka viņi reljefu izmanto sev par prieku, pārvēršot estētiskā baudījumā klintis, akmeņus, dabas norises. Atšķirībā no Latvijas viesu mājām, Namībijā katrā tūristu apmešanās vietā noteikti ir plašs vakara programmas piedāvājums. Tajā ietilpst, piemēram, saulrieta vērošana klintsgalā, kam ļāvāmies ar sajūsmu. Mēs ļoti daudz varētu mācīties no namībiešiem.”
Rundālieši nobaudīja arī vietējo delikateses – saulē kaltētas antilopes gaļas strēmelītes un liķierim līdzīgu dzērienu “Amarula”, ko iegūst no ziloņkoka auglīšiem. Izrādās, to pārdod arī Latvijas lielveikalos. Suvenīru iegādei paredzēto naudu Namībijā var ietaupīt, jo ceļojuma laikā Laura un Aivars redzējuši tikai vienu pārdevēju, kas gaidījis izdevību pustuksnesī uzslietā zaru būdā.
***
uzziņai
Namībija ir valsts Āfrikas dienvidrietumos.
Iedzīvotāju skaits – nepilni divi miljoni.
Teritorija – 825 418 km², daudzkārt lielāka par Latviju.
Galvaspilsēta – Vindhuka.
Klimats – samērā sauss un mēreni silts. Lietus sezona turpinās no janvāra līdz martam. Gadā ir ap 300 saulainu dienu.
Teritorijā atrodas Etošas nacionālais parks, viens no lielākajiem Āfrikā.
Parkā mīt ap 114 dažādu sugu zīdītāju.
Namībijas ziemeļos dzīvo bušmeņu (krūmu cilvēku) ciltis.
