Norovīruss negaidot izsit no ierindas.
Norovīruss negaidot izsit no ierindas
Pret gripu ir iespējams vakcinēties, bet ir daudz citu nejauku vīrusu. Tādi ir norovīrusi, ko dēvē arī par vēdergripu vai ziemas vemšanas slimību.
Šī liga uz vairākām dienām rada tikai vienu interesi – tikt līdz podam… Kamēr īstā gripa atkāpusies, vēl īsti nesākusies, norovīruss skar daudzus. Ne velti aptiekāri stāsta, ka vispieprasītākie medikamenti pašlaik ir pretcaurejas zāles, līdzekļi pret sliktu dūšu, preparāti, kas palīdz novērst gremošanas traucējumus atveseļošanās gaitā. Ne jau katrs šo vīrusu saķērušais uzreiz skrien pie ārsta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka nemaz tik viegli nav kaut kur aiziet slimības pirmajās dienās. Ģimenes ārste Maruta Priedīte iesaka konsultēties ar mediķiem, pārdroši nenodarboties ar pašārstēšanos, jo akūta caureja var pāriet hroniskā formā, bet tas ļoti novājina organismu.
Cilvēka organismā Norvalkas vīrusi vairojas zarnu traktā un izdalās ar izkārnījumiem vai vemšanas masām. Līdz ar to galvenais Norvalkas vīrusu izplatīšanas mehānisms ir fekāli orālais. Norvalkas vīrusu infekciozā deva, lai radītu saslimšanu, ir zema, un slimība ir ļoti infekcioza. Imunitāte pret Norvalkas slimību nav ilgstoša, un iespējama atkārtota inficēšanās.
Norovīruss ir diezgan izturīgs, tas neiet bojā, pat produktus vai ūdeni sasaldējot. Visbiežāk norovīruss izplatās no personas uz personu tieša kontakta ceļā vai ar koplietošanas priekšmetu starpniecību. Nereti inficēšanās notiek, lietojot uzturā ūdeni vai pārtiku, kuru gatavošanas laikā inficējis slims cilvēks (arī tāds, kuram slimība norit vieglā formā vai bez simptomiem). Īpaši bīstami, ja šāds cilvēks gatavo ēdienu citiem vai tirgo pārtiku, līdz ar to izplatot sērgu.
Ļoti bieži Norvalkas vīrusu uzliesmojumi ārzemēs tiek reģistrēti slimnīcās un ceļojumu laikā – uz atpūtas kuģiem. Ziemeļvalstu sabiedrības veselības institūtu speciālisti informē, ka pēdējos mēnešos novērota neparasti augsta saslimstība ar Norvalkas vīrusu izraisītām saslimšanām.
***
uzziņai
Slimības raksturīgākās pazīmes:
slikta dūša, vemšana, caureja, sāpes vēderā, kā arī galvassāpes, nespēks, reibonis, nedaudz paaugstinās ķermeņa temperatūra;
Var just nelabumu un vemt vairākas reizes dienā.
Atveseļošanās parasti notiek pāris dienu laikā, un īpašu komplikāciju nav.
Svarīgi, lai saslimušais spēj atjaunot šķidruma daudzumu organismā un nesāktos dehidratācija (atūdeņošanās). Tā mēdz gadīties bērniem, vecākiem cilvēkiem un tiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma.
Profilakse:
bieži jāmazgā rokas, īpaši pēc tualetes apmeklēšanas, bērnu autiņu maiņas, pirms un pēc ēdiena gatavošanas, pēc kontakta ar slimnieku;
uzturā jālieto vārīts krāna vai akas ūdens;
nelietojiet uzturā nezināmas izcelsmes ledu, nemazgātus augļus un dārzeņus;
gaļa, vēžveidīgie un jūras produkti jālieto tikai termiski pietiekami apstrādāti.
