Kas notiek kaimiņos?

Muzikālajā Jelgavas 4. vidusskolā cita direktore

Sākoties jaunajam mācību gadam, labi zināmajā Jelgavas 4. vidusskolā mainījušies direktori – Agris Celms ir noslēdzis 29 gadus veikto. Skolā viņš paliek strādāt par pedagogu un vadīt pūtēju orķestri. 

Laikraksts «Zemgales Ziņas»

Direktora amatu ir uzņēmusies līdzšinējā direktora vietniece Sanita Baltiņa. «Nododu savu amatu kolēģei Sanitai Baltiņai ar mierīgu sirdi. Galvenais, ka viņa ir labestīgs cilvēks,» laikrakstam teica A. Celms.

«Ja direktora pienākumos būtu tikai skolas administrēšana, tad tas nebūtu tik sarežģīti. Taču sabiedrībā pieaug spriedze, skolā vairāk ir bērnu, kas nespēj sekot mācībām un līdz ar to arī dīvaini uzvedas. Tas viss ir jāstrebj sociālajam pedagogam un arī direktoram. Tad vēl nervozie vecāki, kas paštaisni uzskata, ka viņu bērns ir nokļuvis lauvu bedrē un nu ir jāglābj. Tur izraisās problēmsituācijas, pārspīlējumi un pārpratumi,» piebilda pieredzējušais pedagogs.

Jautāta par to, ko jaunajā amatā darīs citādāk, S. Baltiņa teic, ka, viņasprāt, kolektīvs ir tā «ierullējies», ka darbu varētu tādā pašā garā turpināt. «Taču, iespējams, kaut kas būs jādara citādāk. Proti, būs jauni izaicinājumi,» tā jaunā Jelgavas 4. vidusskolas direktore S. Baltiņa. Par direktora vietnieci viņa ir strādājusi 14 gadus.

Līdzšinējais direktors A. Celms kopā ar dzīvesbiedri Lienu Celmu Jelgavas 4. vidusskolā darbu sāka 1977. gadā. Abi tolaik jaunie pedagogi bija celmlauži muzikālā novirziena izveidē skolā un šajā laukā guva izcilus starptautiska mēroga panākumus. Vienmēr augstu novērtēti ir skolas kori «Spīgo», «Rotā». Jelgavas 4. vidusskolu A. Celms vadīja kopš 1995. gada.

Jelgavas 4. vidusskolā mācās vairāk nekā 1200 skolēnu no 1. līdz 12. klasei un strādā 120 pedagogu un teju 40 tehniskie darbinieku.

Pilī viesojas īsta hercogiene

Gulbenes novada Stāmerienas pilī tradicionālajās itāļu dienās pirmo reizi viesojās hercogiene Nikoleta Polo Lanca Tomazi, kas ir Stāmerienas pils baroneses Aleksandras Alises fon Volfas un Džuzepes Tomazi di Lampedūzas, itāļu aristokrāta un rakstnieka, romāna «Gepards» autora, audžudēla Džoakīno Lanca Tomazi sieva. 

Laikraksts «Dzirkstele»

Hercogiene tagad ir vienīgā dzīvā saikne ar slaveno rakstnieku un Stāmerienas pils baronesi, kura bija arī viena no ievērojamākajām sava laika psihoanalītiķēm.

Nikoleta dzīvo ģimenes namā Palermo, kas glabā atmiņas, vēstules, dienasgrāmatu, fotogrāfijas par Aleksandras fon Volfas un Džuzepes Tomazi di Lampedūzas dzīvi Sicīlijā. Latvijā un Stāmerienā hercogiene bija pirmo reizi un viņa priecājas par to, ka Stāmerienas pils piedzīvojusi savu atdzimšanu, jo labi atceras – kad Stāmerienā pirms vairāk nekā desmit gadiem viesojies viņas vīrs Džoakīno, viņš teicis, ka pils nav labā stāvoklī. Hercogiene jūsmoja par dabu, ezeru un brīnišķīgo laiku Latvijā, kas kā reizi iekritis viņas ciemošanās laikā. Par godu hercogienei tika rīkotas arī īpašas vakariņas Itālijas vēstniecībā Rīgā.

Akcija iedvesmo staburadziešus atjaunot pastkastītes

Iedvesmojoties no «Bilžu biroja» rīkotās pastkastīšu apgleznošanas akcijas, Aizkraukles novada Staburaga pagastā vietējie iedzīvotāji arī nolēmuši atjaunot savas pastkastītes.

Laikraksts «Staburags»

Agrāk Staburaga pagastā, Zemgales ielas galā, pastkastītes bija plašākas apkārtnes iedzīvotājiem, pēc tam tās palika tikai tiem, kam pasta sūtījumi pienāca Zemgales ielā.

Daudzo gadu laikā pastkastītes bija nolietojušās, sarūsējušas. Iedzīvotāji savā starpā pārrunāja, ka tās vajadzētu mainīt, jo tās tikai bojā skatu. Bet ar sarunām viss beidzās.

Tomēr labais nodoms mieru nedeva, un pēdējais grūdiens bija šī gada «Bilžu biroja» pastkastīšu akcija, kas norisinājās arī Aizkraukles novadā. Katrs pastkastītei atvēlēja līdzekļus, un darbu iniciatore Jolanta Lakša tās nopirka visas vienādas. Viņa arī uzrunāja jauno kaimiņu Kasparu Adijānu, kurš izgatavoja statīvu kastīšu piestiprināšanai. Nojaukt veco statīvu un uzstādīt jauno devās arī pārējo māju iemītnieki, un nu Zemgales ielas galā ir jaunas un glītas pastkastītes. Tās gan nav izkrāsotas kā akcijā, bet ir gandarījums par paveikto. Kas zina, varbūt citā vasarā pastkastītes rotāsies visās varavīksnes krāsās!

Sveic simts gadu jubilejā

Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietnieks Druvis Tomsons norāda, ka Alūksnes novads ir viens no nedaudzajiem Latvijā, kur dzīvo vairāki simtgadnieki, un pašvaldībā ar to lepojas.

Laikraksts «Alūksnes un Malienas Ziņas»

Augusta izskaņā viņš kopā ar Dzimtsarakstu nodaļas vadītāju Ingu Ozoliņu devās pie Aleksandras Dubkovas, kura sagaidījusi apaļo simts gadu jubileju.

Gaviļnieci sveica arī Alūksnes Invalīdu biedrības pārstāvji Anna Tumševica un biedrības priekšsēdētājs Edvīns Svars, kas atzina, ka viņiem gan ir pirmais gadījums, kad kāds no biedrības biedriem piedzīvo tik skaistu apaļu jubileju.

Alūksnes novada pašvaldības labā griba ir apsveikt tos novada iedzīvotājus, kuri sasnieguši 100 un vairāk gadu vecumu, īpaši suminot un dāvinot naudas balvu. Aleksandra Dubkova dzimšanas dienā saņēmusi arī apsveikumu no Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča.

Valkas stadionā atklāts jauns futbola laukums

Darbi Valkas stadiona futbola laukumā tika uzsākti pagājušajā gadā, tos veica SIA «Valkas ceļi», savu laiku nokalpojušo futbola laukumu nomainot pret jaunu. 

Laikraksts «Ziemeļlatvija»

Jauno, zaļo futbola laukuma mākslīgā zāliena segumu nodrošināja Latvijas Futbola federācija. Savukārt līdz 2026. gadam Valkas novada pašvaldība apņēmusies nodrošināt prasībām atbilstošu futbola laukuma apgaismojumu.

Vislielākais prieks par futbola laukuma segumu ir jaunajiem censoņiem – futbolistiem, kuri uz jautājumu, kāds ir laukums, sauc: «Mīkstāks kā vecais!» Uz jauno segumu skatoties, tā vien gribas novilkt apavus un iebrist mīkstajā zālē, tik dabīgs tas izskatās, kaut, protams, ir mākslīgs. Futbola treneris Valērijs Kriviņš, kurš jau novērtējis laukumu darbībā, izsakās atzinīgi un cerīgi, jo beidzot futbolistiem ir, kur trenēties, un pēc lietavām laukuma vidū netika manīts liels «ezers», kā tas bija ar veco segumu.

Pasākumā Latvijas Futbola federācija kopīgi ar futbola klubu «Valka» pasniedza sarūpēto pārsteigumu valsts sociālās aprūpes centra «Zemgale» sportistiem – jaunus futbola krekliņus. Vietējam futbola klubam federācija uzdāvināja jaunas futbola bumbas.

#SIF_MAF_2024 Projekts «Mans pagasts, mana pilsēta» #manspagastsmanapilseta


Publikācija tapusi projektā «Mans pagasts, mana pilsēta» sadarbībā ar laikrakstiem «Staburags», «Dzirkstele», «Zemgales Ziņas», «Bauskas Dzīve», «Alūksnes un Malienas Ziņas» un «Ziemeļlatvija».
Projektu līdzfinansē «Mediju atbalsta fonds» no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild «Bauskas Dzīve» un reģionālie laikraksti.